Kāpēc patiesībā Egils Levits nolēma nekandidēt uz otro Valsts prezidenta termiņu?
Pagājušajā nedēļā pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits paziņoja, ka nekandidēs uz otro termiņu šajā amatā. Rīgas Stradiņa universitātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle intervijā portālam Jauns.lv atzina, ka viņa pēkšņais lēmums bija pārsteigums. Levita kandidatūras noņemšana pavēra ceļu plašākai konkurencei par Valsts prezidenta krēslu.
Runājot par Levita lēmumu nekandidēt uz otro termiņu Valsts prezidenta amatā, viņa sacīja: “Tā kā salīdzinoši nesen viņš bija apstiprināja, ka kandidēs, tad, protams, šis radikāli pretējais lēmums bija pārsteigums.
Pēkšņā lēmuma maiņa pārsteidza
Likās, ka situācija ar balsīm ir diezgan skaidra, ka balsis būs grūti savākt, bet ka jebkurā gadījumā viņš [Levits] ir gatavs startēt un šajā konkursā, sacensībā piedalīties, lai kaut vai parādītu, ka nebaidās no konkurences.”
Tāpēc pēkšņā lēmuma maiņa daudziem bija pārsteigums. “It kā īsti nekas nenotika. Nebija tā, ka situācija būtiski izmainījās un kaut kas ārkārtējs atgadījās. Bet pēkšņi, pēc salīdzinoši īsa brīža pateikt: “Aj, nē, es tomēr pārdomāju un nekandidēšu,” protams, bija nedaudz pārsteidzoši.
Nekāds pozitīvs rezultāts Levitam nevar sanākt
Jautājums, kāpēc? Laikam atbilde slēpjas tajā, ka tiešām bija skaidrs, ka balsu [viņa pārvēlēšanai] nepietiks.
Pirms tam acīmredzot tika cerēts, ka, iespējams, “Progresīvie” balsos [par Levitu], varbūt varētu viņu atbalstīt, bija izskanējuši mājieni. Bet tad bija skaidrs, ka “Progresīvie” neatbalstīs. Līdz ar to bija saprotams: lai kā rēķinātu, nekāds pozitīvs rezultāts Levita kungam nevar sanākt.
Tādējādi viņš acīmredzot izšķīrās, ka neredz nepieciešamību, kāpēc viņam vajadzētu iesaistīties šajā pasākumā.”
Levita kandidatūras noņemšana pavēra ceļu plašākai konkurencei
Metla-Rozentāle norādīja, ka pastāvēja risks un ļoti liela varbūtība (ja mēs skaidri zinām, ka otrs pretendents ir "Apvienotā saraksta" (AS) kandidāts Uldis Pīlēns, turklāt partijas uzskaita ļoti daudz trūkumu, kāpēc nebalsos par Levitu), ja ir izvēle tikai starp Levitu un Pīlēnu, ka pārliecinoši var tikt ievēlēts Pīlēns.
“No šādas perspektīvas raugoties, ja mēs tiešām gribam objektīvu konkurenci un sacensību starp vairākiem spēcīgiem kandidātiem, kā tas ir šobrīd izveidojies, tad, protams, Levita kunga kandidatūras noņemšana (vai viņš to izdarīja, pārrunājot situāciju ar saviem atbalstītājiem, vai vienpersoniski), uzreiz pavēra ceļu plašākai konkurencei uz šo amatu.”
Sacensība starp pretendentiem saasinājās
Pēc Levita paziņojuma nekandidēt uz otro termiņu Valsts prezidenta amatā partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) izvirzīja savu kandidātu - ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.
“Tad diskusijas uzreiz veidojas citādākas. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) saka, ka viņi redz abus kandidātus [gan Pīlēnu, gan Rinkēviču] kā vienlīdz tādus, par kuriem var domāt. Pirms tam viņi bija skaidri teikuši, ka Levita kungā neredz šo potenciālu.”
Ja pirmajā kārtā Valsts prezidents uzreiz netiek izvēlēts, iespējams, ka nākamajā kārtā “Progresīvo” izvirzītās kandidātes Elīnas Pinto, kas nav tik spēcīga pretendente šajā sacensībā, kandidatūra varētu tikt noņemta.
Tad “Progresīvie” varētu pieslēgties un, iespējams, atbalstīt Rinkēviču. “Tur uzreiz ir vairāk iespēju paaugstināt konkurenci un tiešām cīņu par prezidenta amatu,” politoloģe teica.
Visticamāk, prezidentu neievēlēs jau pirmajā kārtā
Visticamāk, pirmajā vēlēšanu kārtā vēl neizdosies ievēlēt Valsts prezidentu, lai gan patlaban ir grūti paredzēt notikumu attīstību. ZZS frakcijas vadītājs izteicies, ka viņu rokās ir svarīga kārts - par ko viņi atdos savas balsis.
Svarīgi ir tas, par ko balsis atdos ZZS deputāti – par Rinkēviču vai Pīlēnu, kā arī citu politiķu rīcība, piemēram, ko darīs Aināra Šlesera vadītais politiskais spēks un “Stabilitātei” pārstāvji. Pēdējās dienās dzirdams, ka “Stabilitātei” pārstāvji savas domas sāk mainīt un izvirza papildu nosacījumus.
“Līdz ar to ir grūti šobrīd pateikt, kā būs. Visdrīzāk varētu būt tā, ka pirmajā kārtā prezidents netiek ievēlēts,” Metla-Rozentāle lēsa.
Trīs kandidāti uz Valsts prezidenta krēslu
Portāls Jauns.lv jau ziņojis, ka Saeimā pārstāvētās partijas ir pieteikušas trīs Valsts prezidenta amata kandidātus.
AS šim amatam virza savu dibinātāju, uzņēmēju Pīlēnu, "Progresīvie" - publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto, bet JV - ārlietu ministru Rinkēviču.
Pašreizējais Valsts prezidents Levits sākotnēji piekrita, bet vēlāk atteicās no kandidēšanas uz otro termiņu.
Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks maija pēdējā dienā.
