VIDEO: “Padzīt no valsts valodas dēļ - manuprāt, tas ir nepareizi,” Krievijas pilsone ārvalstu ziņu aģentūrai pauž pārdomas par obligāto valodas apguvi

Savas pārdomas par obligāto latviešu valodas apguvi atklāja 70 gadus vecā Valentīna Sevastjanova, bijusī angļu valodas skolotāja un pašlaik arī Rīgas gide. “Lūk, cilvēks ir ieguvis patstāvīgu uzturēšanās atļauju. Viņš šeit strādāja. Maksāja nodokļus. Cilvēks aiziet pensijā, un viņam tagad saka – tu mums esi nederīgs, tu mums neesi vajadzīgs. Kā jums tas šķiet?” savas pārdomas pauž Valentīna Sevastjanova  “pirmkārt, tas bija negaidīti. Otrkārt, padzīt no valsts valodas dēļ – manuprāt, tas ir nepareizi.”

“Cilvēki strādāja krievvalodīgos kolektīvos, latviešu valodas zināšanas nebija nepieciešamas. Pēc aiziešanas pensijā, turpina savu dzīvi, iet iepirkties, bet viņi runā krievu valodā," situāciju “Reuter” žurnālistiem skaidro Valentīna Sevastjanova. 

“Neraugoties uz bažām, es ticu, ka Latvija ir demokrātiska valsts un neķersies pie masveida deportācijām. Turklāt man nav citas vietas, kur doties, jo šeit dzīvoju 40 gadus. Lai gan esmu dzimusi Baltkrievijā, pieņēmu Krievijas pilsonību tikai tāpēc, lai ērti apciemotu savus slimos vecākus, kuriem tobrīd bija vajadzīga mana aprūpe," atklāj Valentīna Sevastjanova. 

Skaidrojot “Reuters” žurnālistiem, kāda līmeņa latviešu valodas zināšanas tiek prasītas, Latvijas Nacionālā izglītības centra vadītāja Liene Voroņenko skaidro, ka tiek sagaidītas pamatzināšanas ikdienas valodas lietojumā: “Tā ir ļoti vienkārša saruna, piemēram, “es gribētu izvēlēties zivi, nevis gaļu" vai "mani sauc Liene un es gribētu doties uz Londonu.” Šāda veida teikumi nav saistīti ar pieteikšanās procesu vai jebko citu. Runa ir par ikdienas dzīvi.” 

Komentējot, kāpēc nepieciešama obligāta latviešu valodas apguve, lai  pagarinātu uzturēšanās atļauju, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru Dimitrijs Trofimovs aģentūrai “Reuters” norāda: “Ja mēs nošķiram emocijas un tiesisko regulējumu, tad saprotam - ja esat citas valsts pilsonis, citas valsts sociālās aizsardzības un cita veida aizsardzībā. Ja vēlaties būt un vēlēties dzīvot citā valstī, tam ir jāatbilst imigrācijas likumam." 

"Reuters" arī publikācijā skaidro, kāda bijusi daudzu Latvijā dzīvojošo krievvalodīgo motivācija pieņemt Krievijas pilsonību. "Tas viņiem nodrošināja tiesības doties pensijā 55 gadu vecumā, pensiju no Krievijas, un bezvīzu ceļošanu uz Krieviju un Baltkrieviju," raksta "Reuters", "bet pēc tam, kad Krievija pagājušā gada februārī iebruka Ukrainā, Latvija atslēdza Krievijas televīzijas kanālus, nojauca Padomju Savienības Otrā pasaules kara pieminekli, un tagad strādā, lai likvidētu izglītību krievu valodā."

"Tas daudziem Latvijas etniskajiem krieviem, kas veido aptuveni ceturto daļu no 1,9 miljoniem iedzīvotāju, ir radījis sajūtu, ka viņi, iespējams, zaudē savu vietu sabiedrībā, kurā runāt tikai krieviski ir bijis pieņemams gadu desmitiem," norāda "Reuters.

"Krievijas pilsoņiem, kas jaunāki par 75 gadiem, kuri līdz gada beigām nenokārtos pārbaudījumu, tiks dots saprātīgs laiks, lai izbrauktu," "Reuters" citē sacīja Trofimovu, kurš skaidro esošo situāciju, "ja viņi neaizbrauks, viņiem draud "piespiedu izraidīšana". Viņi brīvprātīgi nolēma pieņemt nevis Latvijas, bet citas valsts pilsonību." Trofimovs "Reuters" arī skaidro, ka valodas pārbaude bija nepieciešama, jo Krievijas varas iestādes savu iebrukumu Ukrainā pamatoja ar nepieciešamību aizsargāt Krievijas pilsoņus ārvalstīs.

Kā zināms, līdz šim spēkā esošā Imigrācijas likuma pārejas noteikumi nosaka, ka Krievijas pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir derīgas līdz 2023.gada 1.septembrim. Ja attiecīgās personas vēlas atkātoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, šīm personām cita starpā līdz 2023.gada 1.septembrim ir jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) apliecinājums par valsts valodas apguvi.

PMLP apkopotā informācija liecina, ka Latvijā reģistrēti 25 317 Krievijas pilsoņi. No tiem 5100 ir vecuma grupā virs 75 gadiem un viņiem nav jākārto valodas pārbaude. Vecumā līdz 14 gadiem ir 43 Krievijas pilsoņi, bet vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir 20 174 Krievijas pilsoņi.