"Uzvaras diena" Rīgas krievu avīzēs. FOTO

Visi seši lielākie galvaspilsētas krievu nedēļraksti iznāca valsts svētku priekšvakarā – 3. maijā un ir aktuāli līdz arī šīs nedēļas trešdienai un ceturtdienai. Tā kā tajos būtu bijis jāatspoguļo augstāk minētās svinamās un atzīmējamās dienas, kā arī 9. maijs, kuru Latvijā jau otro gadu pēc kārtas atzīmē ne tikai kā Eiropas dienu, bet arī kā Ukrainā cietušo un bojāgājušo piemiņas dienu, bet rašisti kā “Uzvaras dienu”.

4. maija neatkarības svētki pieminēti tikai vienā no laikrakstiem, publicējot svētku pasākumu programmu Rīgā, nepaskaidrojot, kā šie svētki radušies un kāpēc atzīmējami. Tāpat nevienā no biezajiem laikrakstiem nekas nav minēts ne par Nacisma sagrāves dienu un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu, ne par Eiropas dienu un Ukrainā cietušo un bojāgājušo piemiņas dienu. It kā tādu vispār nebūtu! Arī karš Ukrainā “pa lielam “ ir “izgaisis”.

Toties ir atsauces uz tā dēvēto “Uzvaras dienu” un varoņdarbiem Lielajā Tēvijas karā, kā Krievijā dēvē Otrā pasaules kara posmu, kad Padomju Savienība cīnījās pret hitlerisko Trešo Reihu. Avīzes atturējušās sveikt savus lasītājus šajos “svētkos”, jo Latvijā ar Saeimas lēmumu tas ir noliegts, bet tas tiem nav liedzis par to visai celsmīgi atgādināt, kaut arī ne pirmajās lappusēs, kā tas bija pāris gadus iepriekš.

Krievijas Argumenti un Fakti

Viens no krievu laikrakstiem, kas Latvijā iznāk ar nepārprotamu atsauci uz populāru krievu avīzi ir “AiF Eiropa”. Lai arī formāli tā redakcija atrodas Rīgā, tās “nostaļģiskā saikne” ar padomiju ir jaušama jau nedēļraksta nosaukumā – “AiF” nozīmē tā saistību ar PSRS un tagad arī Krievijā populāru avīzi “Argumenti i Fakti”. To apliecina arī tas, ka avīzē vairums materiālu ir tapuši “Argumenti i Fakti” redakcijās Maskavā un Minskā.

Avīzes redakcijas ievadraksta “Kopā uzvarēsim” nobeigums aicina pieminēt aizgājušo paaudžu varoņdarbus un piemiņu: “Atcerēsimies aizgājušo paaudžu piemiņu. Zināsim, ka kopā mēs uzvarēsim”.

Kā numura citāts izvēlēts dziedātājas Laimas Vaikules teiktais par 9. maiju, protams, ne ar pušplēstu vārdu nepieminot, ka viņa nosodījusi Krievijas agresiju Ukrainā. Avīze citē estrādes dīvas teikto: “Krievija privatizēja Uzvaras dienu, un visu uz pasaules. (..) Pēc Lielā Tēvijas kara cieta visa PSRS, bet par uzvarētāju sevi uzskata tikai Krievija. Nesaprotu cilvēkus, kas runāja par (nojauktajiem padomju laika) pieminekļiem, ka viņi to priekšā grib noliekt galvu kareivja priekšā. Tak ej uz kapiem pie tēva valstī, kur viņš dzīvoja. Tas taču ir vienkārši piemineklis, nevis apbedījumu vieta”. Šīs, iespējams, visā pagājušās nedēļas krievu avīžu jūrā ir vienīgās teksta rindas, kas apšauba “Uzvaras dienas” nozīmību.

Vesels laikraksta atvērums veltīts rubrikai “Vēsture. Piemiņa”, kura stāsta par Lielā Tēvijas kara varoņiem. Raksts “Laimīgās “Līdakas” komandieris” stāsta par padomju kara zemūdens “Š-307” komandieri Nikolaju Petrovu, kura vadībā Baltijas jūrā tika nogremdēta pirmā nacistu zemūdene 1941. gada augustā.

Bet raksts “Jūras “Brestas cietoksnis”” slavina padomju karavīru “varoņdarbu”, kurš kara sākumā Liepāju “aizstāvēja” pret nacistiskajiem iebrucējiem. Mūsdienu lasītājam dīvaini liekas, kādēļ Liepāja nez kāpēc tiek salīdzināta ar varoņpilsētu Brestu Baltkrievijā, un ne tikai tas vien…

Abos rakstos lietoti Latvijas pilsētu Krievijas impērijas nosaukumi: Liepāja tiek dēvēta par Lībavu, bet Ventspils – par Vindavu. Tas liecina, ka šie raksti nav tapuši Latvijā. Un tā arī ir, ievadā norādīts, ka tie ir pārpublicējumi no žurnāla “Profiļ”, bet nav nekādas norādes, kas tas ir par žurnālu un kur tas iznāk. Internetā atrodama informācija, a to izdod Krievijā reģistrēta kompānija “Eiropas mediagrupa”, kas ir saistīta ar Kremļa oficiālo naratīvu.

Abi augstāk minētie raksti žurnālā “Profiļ” jau parādījušies pirms laba laika - “Laimīgās “Līdakas” komandieris” pagājušā gada jūnijā, bet “Jūras “Brestas cietoksnis”” – 2021. gada jūnijā.

Un Otrā pasaules kara piemiņu laikraksts noslēdz ar fotoarhīva lappusi, kurā publicētas bildes no Otrā pasaules kara laika.

Maskavas komjaunieša sliktās ziņas

Otrs Rīgā iznākošais krievu laikraksts ar atsauci uz Maskavas avīzi ir “MK Latvija” (MK – “Moskovskij Komsomoļec” jeb “Maskavas Komjaunietis”). Arī šajā gadījumā var uzskatīt, ka izdevuma redakcija tikai juridiski atrodas Rīgā, jo vairums materiālu ir pārpublicējumi no Maskavas preses.

Šis laikraksts gan nepiemin nevienu no maijā atzīmējamajām dienām, it kā tās vispār nebūtu. Toties “sliktu ziņu” gan ir pārpilnam.

Tā, piemēram, “MK Latvija” televīzijas programmu pielikums “Televizors” pirmajā lapā publicē kliedzošu materiālu: “Sliktas ziņas daudziem! Svarīga informācija lasītājiem un televīzijas skatītājiem”. Šī “sliktā ziņa” ir tāda, ka no 1. maija starptautiskie TV kanāli Latvijā vairs nenodrošinās tulkojumu krievu valodā. Tiem būs jāraida tikai kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, un krievu valoda tāda nav.

Supernoslēpumainie svētki

Kaut kādu atsauci uz svētkiem pirmajā lappusē piemin avīze “7 Supersekretov” (“Septiņi Supernoslēpumi”: “Sveiciens svētkos, Latvija!”. Izšķirstot laikrakstu, nevar atrast ne vārdu, kas tad par svētkiem svinami? Lasītāji var brīvi interpretēt, kādus svētkus un kurā datumā svinēt. Varbūt krievu aktrises Jūlijas Presildas panākumus filmējoties Krievijas kūrētajā Starptautiskajā kosmosa stacijā “Roskosmosa” finansētajā lentē “Izaicinājums” (laikraksta centrālais materiāls). Un to, ka galvenās lomas tēlotāja Jūlija Presilda pārspļāva aktrisi Agatu Mucenieci. Viņa arī pretendēja uz “kosmiskās aktrises” lomu, bet zaudēja. Kā rakstīts rakstā, viņa no pretendentu saraksta tika izslēgta ne jau tādēļ, ka viņai pietrūka talanta, bet viņai bija “tikai” Latvijas pase. Krievijas pilsonības neesamība viņai liedza piedalīšanos filmā.

Nākamais materiāls ir partijas “Stabilitāte!” apmaksāta publikācija – intervija ar Saeimas deputātu, partijas līderi Alekseju Rosļikovu par 9. maiju: “Pietiek spekulēt ar 9. maiju!”. Politiķis vaimanā par to, ka Latvijā aizliegtas “Uzvaras dienas” svinības un savas sentences noslēdz gluži ar revolucionāra-pagrīdnieka saukli: “9. maijs paliek mūsu diena, mēs to izcīnījām, un punkts!”

Materiāls ilustrēts ar bildi, kurā Aleksejs Rosļikovs noliek ziedus 9. maijā pie vēl nenojauktā pieminekļa “Rīgas atbrīvotājiem” Pārdaugavā. Viņš pauž, ka 9. maijs nav aizliegts: “Kā var aizliegt šo datumu? (..) Šī diena paliek kā atceres diena, skaidru asaru diena un ir atgādinājums par cilvēcību un mūsu senču drošsirdību”.

Šī pati intervija ar Alekseju Rosļikovu vārds vārdā publicēta vēl izdevniecības SIA “Zīme” izdotajā laikrakstā - “Subbota” (“Sestdiena”).

Kā vēsturisku atsauci uz padomju armijas varonību Lielajā Tēvijas karā “7 Supersekretov” pārpublicē rakstu no Sanktpēterburgā iznākošā žurnāla “Taini XX Veka” (“20. Gadsimta Noslēpumi”) 2020. gada 19. numura - “Brīnumi frontes līnijā”, kurā stāsta par padomju karavīru neticamajiem piedzīvojumiem – kā medaļas, ordeņi un portsigāri karavīrus pasargāja no nacistu lodēm, kādus ceļus gāja sūtījumi uz fronti un tamlīdzīgi. Jāteic, ka pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā žurnāls  “Taini XX Veka” bija pieejams arī Latvijā, bet pagājušajā gadā sakarā ar rašistu iebrukumu kaimiņvalstī “Latvijas pasts” to attiecās izplatīt.

Sestdienas svētki

Kā jau iepriekš minēts laikraksts “Subbota” (“Sestdiena”) arī publicē interviju ar Alekseju Rosļikovu vārds vārdā, kā tā nodrukāta arī “7 Supersekretov”.

Jāteic, ka “Subbota” ir vienīgais Latvijas krievu nedēļas laikraksts, kurš pieminējis Neatkarības atjaunošanas dienu 4. maijā. Tas savus lasītājus apsveic šajos svētkos un 6. lappusē publicē svētku programmu Rīgā. Diemžēl, atšķirībā no daudziem latviešu izdevumiem, izpaliek vēsturisks vai emocionāls atskats uz šo dienu. Lasītājs paliek neziņā, kāda iemesla dēļ šie svētki tiek svinēti.

Nedēļas notikumu apskatā ir visai dīvaina replika par to, ka Rīgas domes pieņemtais lēmums par Puškina pieminekļa novākšanu Kronvalda parkā it kā saistīts ar to, lai sabiedrības uzmanību novērstu no 9. maija problemātikas, kuru pilnvērtīgi nav izdevies pārvērst par kara upuru Ukrainā piemiņas dienu.

Laikrakstā ir arī viens raksts par Otro pasaules karu, kas atgādina par to, ka uzvarētāji nebija vien padomju jeb krievu armija. Tas ir stāsts par suni – angļu pointeru Džudi, kas kopā ar britu karakuģa ekipāžu nokļuva japāņu gūstā un kuram piešķīra karagūstekņa statusu. Rakstā arī pieminēts, ka, atšķirībā no PSRS, citās uzverētājvalstīs attieksme pret bijušajiem karagūstekņiem bija cienpiļņa – viņus valdošā vara neizsūtīja uz koncentrācijas nometnēm, bet gan mājās sagaidīja kā varoņus.

Latvijas vēstu Uzvaras diena

“Latvijskije Vesti” (“Latvijas Vēstis”), kas sevi pozicionē kā “pašu galveno avīzi krievu valodā” 2. lappusē raksta, ka 9. maijā pēc Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka Jura Lukāsa vārdiem var sagaidīt provokācijas un likumsargi patrulēs sabiedriskajās vietās, kur pretēji Saeimas lemtajam notiks pasākumi, kas var kaitēt nacionālajai drošībai.

Atminoties PSRS varoņus Lielajā Tēvijas karā, “Subbota” publicē stāstu par leģendāro padomju slēpotāju, olimpisko čempionu Vjačeslavu Vedeņinu (1941-2021). Lai arī viņš kara laikā tikai dzima un nekādīgi nevarēja karot frontē, viņš ir piemērs, kā nepakļauties ienaidnieka priekša. Saporo (Japāna) ziemas olimpiskajās spēlēs 1972. gadā viņš kā PSRS komandas karognesējs pēc pieņemtās etiķetes ar sarkano karogu nesveicināja Japānas imperatoru, jo viņš taču Otrā pasaules kara laikā valdīja naidīgajā zemē. Ja tagad visi sportisti būtu ar tādu stāju, tad krievu sportisti nepiedzīvotu pašreizējo pazemojumu, kad viņiem liegts piedalīties starptautiskajās arēnās:

“Pirmajā padomju sportistu paaudzē, kas cīnījās pasaules čempionātos un Olimpiskajās spēlēs, bija daudz tādu, kuri cīnījās arī Lielā Tēvijas kara frontēs. Piespiest viņus nonicināt sarkano karogu vai padomju ģerboni bija neiespējami. Un arī otrā padomju atlētu paaudze, kara un pēckara bērni, ne ar ko neatpalika no saviem priekšgājējiem”.

Nedēļas prieks un bēdas

Laikraksts “Segodņa. Ņedeļa” (“Šodien. Nedēļa”) sagandē prieku tiem, kuri 9. maiju grib svinēt kā “Uzvaras dienu” ar to, ka publicē ASV Baltā nama datus, ka pēdējos piecos mēnešos Krievija Ukrainā zaudējusi vismaz 20 000 karavīrus un ap 80 000 ir ievainoti.

Atšķirībā no vairuma cietu Rīgā izdotajiem krievu lielajiem laikrakstiem “Segodņa. Ņedeļa” nav nekādas atsauces par Otro pasaules karu vai tajā veiktajiem “varoņdarbiem”. Vien atbilde uz kāda lasītāja jautājumu: “Vai tiesa, ka pēc kara gejus Vācijas nacistu koncentrācijas nometnēm atstāja aiz restēm?”: 

“Patiesībā tā ir taisnība. No 1937. līdz 1939. gadam, balstoties uz nacistiskās Vācijas Kriminālkodeksa 175. pantu, kas aizliedz dzimumattiecības starp vīriešiem, tika notiesāti 25 000 vīriešu. Vairums no viņiem tika ieslodzīti koncentrācijas nometnēs. Līdz ar nacisma sagrāvi šis Kriminālkodeksa pants palika spēkā. To atcēla tikai 1969. gadā”.

Tā diemžēl ir skaudrā patiesība. Tomēr nav pieminēts, ka geju liktenis Rietumu un padomju okupācijas zonās atšķīrās. Ja daļa Rietumvācijas politiķu pagājušā gadsimta četrdesmito gadu otrajā pusē iestājās par krimināllikuma 175. panta atcelšanu, tad Austrumvācijā tas palika spēkā un gejus neatzina par nacisma upuriem. Tas nozīmē, ka padomju puse daļu nacistu koncentrācijās ieslodzīto atzina par “taisnīgi notiesātiem”, tai pašā laikā, kad Rietumi par nacisma upuriem atzina visus netaisnīgi ieslodzītos, ne tikai ebrejus, bet arī, piemēram, homoseksuāļus un Jehovas lieciniekus. 

Jāpiemin, ka lielāko daļu no minētajiem izdevumiem izdod viens un tas pats izdevniecības nams, lai arī kā izdevējas minētas dažādas SIA (“Zīme”, “Press Distribution Center”). “AiF Eiropa”, “7 Supersektetov”, “Latvijskije Vesti” un “Subbota” redakcijas atrodas Pārdaugavā – Mārtiņa ielā 9.

Savukārt “Segodņa. Nedeļa” izdod SIA “Masu mediju grupa”, bet “MK Latvija” SIA “Baltic Technical Service”.

Jāpiemin, ka lielāko daļu no minētajiem izdevumiem izdod viens un tas pats izdevniecības nams, lai arī kā izdevējas minētas dažādas SIA (“Zīme”, “Press Distribution Center”). “AiF Eiropa”, “7 Supersektetov”, “Latvijskije Vesti” un “Subbota” redakcijas atrodas Pārdaugavā – Mārtiņa ielā 9.

Savukārt “Segodņa. Nedeļa” izdod SIA “Masu mediju grupa”, bet “MK Latvija” SIA “Baltic Technical Service”.