FOTO: “Urrā, urrā, urrā!” Krievu savienība pie Raiņa pieminekļa sarīko mītiņu Komunistu partijas stilā
Tie, kuriem iztrūka plāni 1. maija brīvdienai, droši varēja doties uz Esplanādi, kur partija “Latvijas krievu savienība” (LKS), parūpējās par patiesi unikālu gaisotni, ļaujot izjust, kā būtu atrasties kādā no vēsturiskajām Ļeņina pirms-revolūcijas uzrunām. Absurdākas par pašu mītiņu bija vien tā rīkotāju izvirzītās prasības.
Viena no tām, spriežot pēc Jelgavas domes deputāta Andreja Pagora (LKS) publiski paustā – rakstīt 9. maiju kalendārā kā piemiņas dienu.
Tika arī prasīts nesarežģīt un neapgrūtināt Krievijas pilsoņu iebraukšanu Latvijā, kā arī pieņemt atpakaļ darbā valsts valodu nezinošus, iemācīties negribošus/nespējošus skolotājus, jo “kvalitatīva izglītība esot valsts pamats”.
Vēl prasīts noņemt apsūdzības žurnālistiem, tas ir – palaist vaļā Kremļa propagandas izplatītājus, kuri gadiem atbalstījuši Putina ārpolitiku un izvērsuši informatīvas kampaņas Latvijā.
Krievu savienība pie Raiņa pieminekļa sarīko mītiņu
Tie, kuriem iztrūka plāni 1. maija brīvdienai, droši varēja doties uz Esplanādi, kur partija “Latvijas krievu savienība” (LKS), parūpējās par ...
“Bonbongas kā padomju laikos!”
Varbūt kāds teiks, ka salīdzināt LKS mītiņu ar Komunistu partijas rīkotajiem nozīmē pārspīlēt. Galu galā 1. maiju kā darba svētkus svin daudzviet pasaulē.
Taču jājautā – vai nebūs nu tomēr pienācis pēdējais laiks beigt izlikties, ka sarkanā krāsa šodienas karogos pie Raiņa pieminekļa ir tikai krāsa?
Un ka LKS partijas vizuālā identitāte varētu jau būt arī no Francijas, Nīderlandes valstu simboliem iedvesmota?
Nē, LKS ar sava zili-balti-sarkanā karoga izstādīšanu Rainim pie labās rokas, kā arī PSRS laiku dziesmām uzrunā cilvēkus, kuriem tobrīd gribētos ar visu karogu un akmenī kalto Raini atrasties Krievijā.
Un sarkanie karogi, šalles šeit nav 1. maija simbolika – tā ir iecerēta kā okupantu simbolika, kurai iztrūkst sirpis un āmurs, bet kura provokāciju nolūkos darbojas tīri labi:
Ja par to rodas šaubas – var atkārtoti palūkoties uz mītiņotāju prasībām: izglītība krievu valodā, 9. maijs kā piemiņas diena kalendārā, brīvs ceļš pāri robežai Krievijas pilsoņiem, Kremļa balstītu žurnālistu atbrīvošana.
Ja kādam vēl tomēr pietrūkst pēdējā puzles gabaliņa – žēl, ka ne visiem bija tā iespēja satikties ar pasākuma “oficiālo ēdinātāju” – sievieti, kura staigāja apkārt ar sarkanām ledenēm un sanākušajiem teica: “Bonbongas! Bonbongas kā padomju laikos! Tādas vēl nebūsiet ēduši!”
Vizuāli apskatot ledeni, neradās iespaids, ka tās receptē būtu kāda īpaša sastāvdaļa, bet recepte, kuru šie cilvēki piedāvā Latvijas nākotnei, gadu pēc 24. februāra notikumiem – sadusmo.
Pasākuma laikā varēja saklausīt nicinājumu pret Latviju un latviešiem gan no pieteiktajiem runātājiem, gan privātām sarunām starp akcijas dalībniekiem.
Cilvēki, kuri skaitās LKS biedri un politiķi, bet ne reizi nav pauduši skaidru kritiku par Krievijas izvērsto ārpolitiku, kritizēja Latvijas Valsts aizsardzības dienestu, kā “valsts nodomu sūtīt jauniešus nomirt kaujā”.
Uz dažiem jauniešiem, kuri pasākumā demonstrēja Ukrainas valsts karogu, tika atcirsts – ko tad viņi nebraucot aizstāvēt Bahmutu.
Skaidrs ir viens – idejas par Latviju, kurā skaidri definēts, ka tās kultūra, valoda un vēsture ir pats pamats, un valsts virzību nosaka Rietumu vērtības – mūsmāju “darba svētku svinētāju” galvās nav.
