Piedošanu, mani neinteresē 1200 eiro alga! Skolotāji-vīrieši atsakās strādāt par tik mazu atalgojumu
Skolotāju izdegšana ir komplekss jautājums, kura risināšanā jāņem vērā vairāki svarīgi aspekti. Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas vēstures skolotājs un pedagogu izglītības projekta "Mācītspēks" kurators Edgars Plētiens intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka jārunā par jauno skolotāju integrēšanu, pedagogu trūkumu, darba slodzi un atalgojumu. Tāpat jāapzinās, ka daļai skolotāju-vīriešu 1200 eiro atalgojums nešķiet pievilcīgs.
Dažkārt dzirdēts, ka jaunie skolotāji pirmos darba gadus jūt milzīgu vēlmi strādāt, darba sparu un enerģiju, bet jau pēc pāris gadiem saka, ka ir ļoti noguruši un vairs nespers savu kāju skolā. Plētiens atzina, ka šis ir komplekss jautājums.
Viņš apmeklējis ļoti daudz Latvijas skolu un runājis ar lielu skaitu pedagogu un izglītības iestāžu direktoru. Viņš saskata fundamentālu atšķirību starp dažādu skolu vadības pieeju jaunajiem skolotājiem un viņu integrēšanu izglītības sistēmā.
Jaunajam skolotājam jāļauj paraudāt uz pleca
“Jaunajiem skolotājiem būs jāvelta laiks. Gribam vai negribam, bet viņiem būs jāvelta papildu uzmanība, par viņiem būs papildus jāparūpējas, viņiem būs jāļauj paraudāt uz pleca, viņi būs papildus jāaprūpē, viņi būs jāatbalsta visos iespējamos veidos, lai viņi varētu iziet sākuma posmu.
Sākuma posms būs smags jebkuram. Tiem, kuri grib ienākt izglītības sistēmā, es patlaban varu pateikt: “Sākuma posms būs smags jebkuram.”
Bet ir jautājums: vai es nonākšu organizācijā, kur par mani kā par jauno skolotāju parūpējas. Otrs jautājums: vai es kā cilvēks, indivīds spēju parūpēties par sevi.”
Daudz skolotāju saņem normālu algu
Speciālists ieskicēja vairākus aspektus, kas saistīti ar skolotāju izdegšanu. Viens aspekts ir skolas vadība. Otrs ir skolotāju trūkums un darba slodze, bet trešais – pedagogu atalgojums.
“Sākšu ar darba slodzi. Gribētu teikt, ka skolās, kurās ir jēdzīgs skolēnu skaits (ar to es domāju skolas virs 200 skolēniem, bet ne lielās skolas, kurās ir 1600-2000 skolēnu), var nodrošināt skolotājiem labu algu.
Piedāvā 1300 eiro algu
Piemēram, pie pilnas slodzes, kur skolotājs strādā 40 stundas nedēļā, mēs varam runāt par algu aptuveni 1300 eiro mēnesī uz rokas.”
Pašlaik ir virkne skolu, kas var nodrošināt skolotājiem likmi, kas ir 30 stundas. Pedagogu atalgojuma modelis ir ļoti sarežģīts, bet, piemēram, par 30 darba stundām skolotājam maksā 1250 eiro uz papīra. Tad attiecīgi par 40 darba stundām viņš saņems aptuveni 1400-1500 eiro bruto.
Viens saņem 1200, bet cits – 300 eiro
“Es nesaku, ka šī alga šim darbam ir adekvāta, bet es vienmēr skatos situāciju salīdzinošā aspektā. Diemžēl mēs daudzreiz publiskajā telpā par to aizmirstam. Ko es ar to domāju? Uzskatu, ka skolotājam jāsaņem divas vai trīs reizes vairāk. Par to nav stāsts.
Šoreiz stāsts būs par to, ka mums Latvijā ir cilvēki, kuri pelna 300 eiro mēnesī. Ja mēs salīdzinām 300 eiro algu ar 1200 eiro algu, mēs redzam būtisku atšķirību. Protams, darbi nav salīdzināmi, un es negribu šo nekādā veidā pretnostatīt. Bet es vienmēr skatos salīdzinošā aspektā.
Mēs nevaram teikt: “Redziet, bet Vācijā!” Ja mēs tā
Intensitāte ir ļoti liela
Ir jārunā arī par skolotāju slodzi. “Ja mēs gribam strādāt pilnu slodzi, mēs saņemam salīdzinoši solīdu algu. Bet ko nozīmē pilna slodze? Tas nozīmē, ka skolotājam katru dienu ir ļoti intensīvs darbs no pulksten 8 līdz vismaz 16 pēcpusdienā.
Skolotāja darbā intensitāte uz vienu minūti ir ļoti, ļoti liela. Ja es strādāju klasē, kurā ir 25 bērni, 40 minūšu kontaktstundai seko 10 minūšu pauze, bet pēc tam sākas nākamais process. Ja es savu darbu daru tiešām pēc labākās sirdsapziņas, tad mana skolotāja darba intensitāte uz vienu minūti ir milzīga.
Daži nestrādā kvalitatīvi
Ja es gribu labi nopelnīt, man ir jāņem pilna likme, kā rezultātā es degu laukā. Vienkārši ir ļoti milzīgs darbs.
Ļoti būtisks aspekts ir darba kvalitāte, jo (un šeit es būšu skarbs) mums izglītības sistēmā
Nav laika sagatavot mācību materiālus
Jāņem vērā arī konteksts ar mācību materiāliem, īpaši tad, ja esmu skolotājs, kuram vajadzīgi mācību materiāli
Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc cilvēki šajā sistēmā ļoti ātri izdeg. Tas nozīmē, ka mums būtu jāskatās uz to, kā dot iespēju skolotājiem pelnīt līdzīgi, bet samazināt slodzi.
Vajadzētu mazāku skaitu kontaktstundu
Taču ar slodzes samazināšanu es nedomāju atstāt 20 stundas nedēļā, lai pārējais laiks būtu brīvs. Ar to es domāju, ka varētu atstāt 18 kontaktstundas, bet pārējo laiku skolotājs pavada plānojot mācību procesu un radot mācību materiālus. Skolotājs strādātu 40 stundas nedēļā kā jebkurš normāls cilvēks, bet kontaktstundu skaits būtu mazāks.”
Diemžēl tas saistīts ar nākamo problēmu Latvijas izglītības sistēmā – mums trūkst pedagogu. “Ja mums būtu nauda, mēs varētu to darīt, bet mums nav skolotāju, kas māca.”
Piedošanu, mani neinteresē 1200 eiro alga
Vēl jārunā par to, kāpēc Latvijas izglītības sistēmā ienāk pārāk maz vīriešu. “Viena lieta ir atalgojuma lielums. Ģimeņu struktūras un hierarhijas ir ļoti dažādas. Ir pieņēmums, ka vīrieši ģimenē vēlas pelnīt vairāk. Nezinu, vai tā ir, bet tas ir iespējams.
Tāpēc vīrieši ierauga 1200 eiro algu un saka: “Piedošanu, nē, man tur maksā 1600 eiro. Tāpēc es vienkārši nenāku iekšā izglītības sistēmā.””
Jāmācās parūpēties par sevi
Strādājot ar skolotājiem supervīzijās, Plētiens novērojis, ka daudz pedagogu ļoti maz rūpējas par sevi. “Piemēram, man bijušas situācijas, kad iedodu skolotājiem uzdevumu domāt par to, kas viņiem dzīvē patīk un kad viņi pēdējo reizi to darīja.
Cilvēks saka: “Es pēdējo reizi to darīju pirms pieciem gadiem.” Es atbildu: “Apsveicu, tu joprojām esi dzīvs!”
Noteikti ieplānot regulāras pastaigas
Tas ir ļoti būtiski. Ja mēs no savas dzīves izslēdzam to, kas mums patīk, bet visu laiku veltām tikai darbam… Var būt tā, ka man ļoti patīk darbs un tas ir mans hobijs, bet tāpat ir jādara arī kaut kas tāds, kas ir tikai sev. Šis var ļoti būtiski mazināt izdegšanas gaitu, procesu.”
Skolotājiem būtu jāvelta laiks arī sev, kalendārā atzīmējot: “Ja man patīk iet pastaigās, es to daru. Ja man kā cilvēkam patīk strādāt savā darbnīcā ar koku, es eju lejā uz darbnīcu strādāt ar koku.” “Ir jādara lietas, kas man pašam patīk.”
Nemētāties ar “izdegšanas” jēdzienu
Noslēgumā skolotājs atzīmēja, ka jēdziens “izdegšana” jālieto ļoti uzmanīgi. “Mēs bieži sabiedriskajā telpā lietojam vārdu “izdegšana”, bet domāju, ka tikai retais cilvēks zina, ko patiesībā šis vārds nozīmē.”
Nesen Plētiena skolā viesojās psihoterapeite Diāna Zande, kura norādīja, ka izdegšana ir stāvoklis, kurā nepieciešama terapija, jo cilvēks pats vairs netiek no tā ārā. Līdz ar to vārda “izdegšana” vietā daudzreiz varam lietot vārdu “nogurums”. “Mēs vārdu “izdegšana” nonivelējam, tāpēc es šo vārdu lietoju uzmanīgi,” pedagogs teica.
