Valsts atbalsta programmas beidzas aprīlī. Vai gaidāms kārtējais izmaksu kāpums?
Pēdējos gados valdībai ļoti plaši bijis jāatver valsts maciņš, lai palīdzētu iedzīvotājiem un arī uzņēmumiem kā Covid-19 pandēmijā, tā vispārējā dzīves dārdzības krīzē, kas pamatīgi uzplaiksnīja pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Šajā atbalstā runa ir par par miljardiem eiro, pamatā aizņemtas naudas, vēsta TV3.
Valdība uzskata, ka pie kādām plašākām palīdzības programmām nepieciešamības gadījumā varētu atgriezties rudenī. Šis ir pēdējais mēnesis ar vērienīgo valsts atbalstu izmaksām par apkuri un elektroenerģiju. No maija to nogriezīs kā ar nazi. Tāpēc vai daļai sabiedrības gaidāms nu jau kārtējais izmaksu kāpums? Par to izskan bažas saistībā ar beigām vērienīgajai valsts atbalsta programmai, kas palīdzēja iedzīvotājiem norēķināties par komunālajiem maksājumiem.
Dažādās valstīs dažādi risinājumi, piemēram, citviet arī mazināta pievienotās vērtības nodokļa vai akcīzes likme produktiem. Latvijas valdība izvēlējās pamatā atbalstu – gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem – sniegt, atslogojot energoizmaksu sadārdzināšanos – apkurei un elektrībai. Šopavasar šis programmas pakāpeniski izplēn, un lielais atskaites punkts ir 1. maijs. Apkures sezona galā, tālāk katrs pats par sevi.
“Pēc tam šis atbalsts netiek sniegts. Mēs arī redzam pozitīvas tendences gan gāzes tirgū, gan arī attiecībā uz elektroenerģiju Ministrijai ir uzdevums līdz augustam izstrādāt daudz mērķētākus noteikumus atbalsta, sniegšanā īpaši būtiskas energokrīzes situācijai,” norāda klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (“Jaunā Vienotība”).
Par šo straujo pāreju no palīdzības uz pašpaļāvību laikā, kamēr jaunākie dati rāda joprojām ļoti augstu inflāciju, satraukušies “Progresīvo” Saeimas frakcijā. Tā vērsusies pie valdības.
“Bažas noteikti pastāv, jo šie atbalsta pasākumi bija mērķēti primāri tikai uz energocenām. Kā mēs zinām, inflācija jau ir novērojama vairākos segmentos,” norāda Andris Šuvajevs (“Progresīvie”).
Bažas par to, vai vispār ir aplēsts, kas un cik daudz no maija iedzīvotāju izmaksās mainīsies. Patlaban biržas cenas, piemēram, gan gāzei, elektroenerģijai rāda pozitīvas tendences, tikai jautājums, cik ātri šie lielie kritumi pilnā apmērā atspoguļosies mūsu izmaksās. Gāzes jomā tām pozitīvu grūdienu iedos mājsaimniecību tirgus atvēršana, ar elektroenerģiju ir sarežģītāk.
“Maijā varētu būt zināms cenu lēciens. Cilvēkiem, kuriem ir fiksēti elektrības tarifi, droši vien ir pamats kaut ko domāt un runāt ar savu pakalpojuma sniedzēju, jo redzam, ka biržas tarifi ir būtiski zemāki,” saka bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Fiksētie tarifi aktuāli ne tikai iedzīvotājiem. Par tiem satraucas arī uzņēmēji, kuri krīzē slēguši ilgtermiņa līgumus par augstu cenu un tagad kož pirkstos.
“Es arī esmu aicinājusi “Latvenergo” vērtēt iespējas šo līgumus pārvērtēt no tā brīža, kad tie jau ir sevi attaisnojuši, un varbūt ir kaut kādi risinājumi. Zinu, ka viņi arī piedāvā risinājumus,” norāda Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).
Ekonomikas ministre uzskata, ka par tādiem speciāliem dzīves dārdzības pārdzīvošanas pasākumiem jādomā tuvāk rudenim. Līdzīgi domā Latvijas Bankā.
“Inflāciju par visaptverošu papildu naudu mēs apturēt nevarēsim. Atbalstam gan apkures sezonā, gan vispārīgi jābūt vērstam uz sabiedrības ievainojamākām grupām, kurām ir tiešām grūti savilkt galus kopā,” pauž Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilers.
Nepieciešamību pēc kādām jaunām palīdzības programmām patlaban neredz arī Labklājības ministrijā, bet tur atgādina, ka, atbalstot mazāk turīgos iedzīvotājus, vēlāk, jūnijā, celsies minimālo ienākumu sliekšņi.
