Padomju laiki Saldus policijas iecirknī, Snēpelē badina liellopus, atkritumu klondaika Limbažos: kriminālā province
Valsts policijas Saldus iecirknis uzlabojumus nav piedzīvojis kopš padomju laikiem un iekšlietu ministrs Māris Kučisnkis, viesodamies kārtības sargu “ligzdā” Cieceres krastos, sajutis tur vējojam pagājušā gadsimta vidus auru. Savukārt daugavpiliešiem nepatīkamas sajūtas sagādā autobusa gaidīšana Ķīmiķu mikrorajona Miera ielas pieturā.
Ne tie jaukākie skati paveras staigājot pa Jauno ielu Limbažas: tur nav nekā jauna, tikai vecu grabažu kalni. Bandavas pusē – Snēpeles pagastā badina liellopu ganāmpulku, bet aktīva dzīvesveida piekopējiem Vangažos nu jāraizējas par to, vai viņiem vasarā būs, kur izstaipīt kaulus.
Šausminošais Valsts policijas iecirknis Saldū
Laikraksta “Saldus Zeme” 31. marta numura galvenais materiāls ir par krimināli šausmīgo stāvokli Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa telpās. Kā savā darbā jūtas likumsargi jau var spriest pēc virsraksta nosaukuma: “Starp noziegumu izmeklēšanām jāpaspēj pielīmēt tapetes”.
Šoreiz krimināls paskats ir policistu degunpriekšā jeb zem viņu kājām, bet viņi jūtas bezspēcīgi, jo nav neviena, kas viņus sargā. Lūk, tikai pāris citātu no raksta:
“Saplīsis linolejs un sadrupušas kāpnes”; “Policistu ikdiena aizrit nepieņemamos darba apstākļos”; “Plakāti noder sienu bojājumu aizsegšanai”; “Sadrupušas kāpnes nav uzskatāmas par estētisku bojājumu. Tās ik dienu apdraud darbinieku veselību”; “Ja grib strādāt normālā kabinetā, tad jāmāk gan tapetes līmēt, gan lampu pie griestiem pielikt”.
Novēroto savas pilsētas kārtības sargu telpās apraksta Saldus avīzes žurnāliste Līga Šaule: “Ir telpas, kurās pārmaiņas nav notikušas kopš padomju laikiem. Griestu un paneļu sienas mani, raksta autori, aizveda uz 32 gadu senu pagātni, kad milicijā saņēmu pirmo pasi. Tieši tādu atceros kabinetu, ko tolaik dēvēja par pasu galdu”.
Valsts policijas Dienvidkurzemes iecirkņa izmeklēšanas 7. grupas galvenais inspektors Juris Šneiders “Saldus Zemei” sūkstas: “Nama uzturēšana ir Nodrošinājuma valsts aģentūras, nevis mūsu ziņā. Ik gadu ar iesniegumiem vēršamies pie tās, nepieciešamos darbus uzskaitot prioritārā secībā, tomēr tālāk par aprakstītu papīru netiekam. Ik pa laikam ierodas kāda komisija, nošausminās, piefiksē kritiskās vietas, bet izmaiņas neseko”.
Nesen pilsētā vizītē bija ieradies iekšlietu ministrs Māris Kučinskis, kurš solījis gādāt, lai Saldus policistiem tiktu celts jauns nams. Ministrs savā “Facebook” profilā par redzēto Valsts policijas Saldus iecirknī ierakstījis: “Policijas iecirknī vēl jūtama pagājušā gadsimta vidus aura. Šeit strādājošie cilvēki jau sen ir pelnījuši daudz labākus darba apstākļus”.
Interesanti piebilst, ka Iekšlietu ministrijas un Saldus novada publicētajās fotoatskaitēs par Māra Kučinska vizīti Saldū viss ir glīti un uzfrišināti – tajās nav redzams tāds Valsts policijas iecirkņa interjers, kādu to saredzēja “Saldus Zeme”. Tiesa gan Saldus avīzē var lasīt, ka saldenieku miera un drošības sargi nemaz tik ļoti pabērna lomā neesot:
“Redzētais nepatīkami pārsteidza; (bet) te darbinieki nečīkst par tapešu krāsu, grīdas seguma rakstu vai citiem estētiskiem parametriem. Uz manu (raksta autores) šausmināšanos policists atsaka: Latvijā ir iecirkņi, kuru stāvoklis vēl sliktāks”.
Snēpeles pagastā badina liellopus
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) marta beigās saņēmis ziņas par novārdzinātiem, nebarotiem un nedzirdinātiem liellopiem zem klajas debess Snēpeles pagastā, vēsta Kuldīgas laikraksts “Kurzemnieks”:
“Aplokā pie Snēpeles un Vilgāles ceļa krustojuma lēni kustējās ap 15 liellopu un daži teliņi, izbradātajā laukā mēģinādami atrast ko ēdamu. Precīzi saskaitīt nevarēja, jo aplokā ir meža nostūris un, iespējams, kāds lopiņš bija tur paslēpies vai pat jau kritis”.
PVD par Snēpeles pagastā badinātajiem lopiem ierosinājis administratīvā pārkāpuma procesu. Izbrīna ganāmpulka turētāja – lauksaimniecības uzņēmuma “Vinder ER” Edgara Reimaņa teiktais “Kurzemniekam”, kurš visnotaļ bezsirdīgi norobežojās no nabaga lopiņiem:
“Viņam par šiem lopiem neesot nekādas daļas, jo tie jau sen atdoti citam, tikai vēl neesot pārreģistrēti. Viņš nevēlējās situāciju komentēt, bet arī neizpauda, kam tad lopi pieder un kam par tiem būtu jāatbild. Viņaprāt, brēka sacelta lieki – valstī esot lielākas nebūšanas, turklāt viņš neesot saņēmis jau pagājušā gada oktobrī paredzētos atbalsta maksājumus, līdz ar to nebūtu naudas, lai nopirktu lopbarību, ja tas arī būtu viņa pienākums”.
PVD Dienvidkurzemes pārvaldes vadītājas vietniece Aivita Vītoliņa pastāstīja, ka ganāmpulka īpašnieks bijis izvairīgs un nekonkrēts, neesot ļāvis inspektoriem ieskatīties liellopu aplokā, bet jau iepriekš esot konstatēts, ka viņš neesot ievērojis ganāmpulka turēšanas prasības (tas gan nav bijis saistīts ar dzīvnieku turēšanu badā), tomēr ziņojums par viņa pieļauto lopu badināšanu saņemts pirmo reizi. Tagad “no malas inspektori konstatējuši, ka lopi nav pietiekami pabaroti, esot ievēroti arī skeleta kauli, iespējams, no agrāk kritušiem lopiem”. Pēc PVD vizītes pie badinātajiem dzīvniekiem viņiem drīz vien pievesta barība.
Iesmej par Daugavpils autobusa pieturu
Sākoties pavasarim, visā Latvijā sākas arī vērienīgi ielu un ceļu remonti un būvdarbi; arī Daugavpilī. Tad nu ceļinieki, kā nu katrs mācēdams, mēģina gājējus un braucējus “pielāgot” jaunajai situācijai, kamēr notiek būvdarbi. Visai amizanti tas izdevies ceļu būves firmai “Binders”. Tā vairāku pilsētas maršrutu autobusu pieturvietu “Miera iela” iekārtojusi tā, lai izkāpšana un iekāpšana sabiedriskās satiksmes transportlīdzeklī radītu dažādu gammu – gan intelektuālus, gan fiziskus pārdzīvojumus, tikai ne tādus: “Cik ērti braukt ar pilsētas autobusu!”. “Facebook” lieotājs Karl Paiken publicējis šis pieturvietas fotogrāfiju ar savu komentāru:
“Pagaidu (autobusu) pieturvietas platforma Daugavpils valstspilsētā - Miera ielā, Ķīmiķu mikrorajonā. Vides pieejamība cilvēkiem ar ierobežotu mobilitāti - nulle. Ļoti nepatīkams pārsteigums Daugavpilī, ieraugot šādu risinājumu. Protams, ņemot vērā, ka būvdarbus Smilšu ielā veic bēdīgi slavenais “Binders”, it kā nevajadzētu būt pārsteigtam”.
Atkritumu “klondaika” Limbažos
Limbažu novada pašvaldības policija savā “Facebook” atgādina seno patiesību: “Pilsētas skaistums sākās no mums pašiem!” un vēsta par novēroto vienas no pilsētas garākās ielas sākumā:
“Jaunā ielā 3A, Limbažos pie koplietošanas atkritumu konteineriem ir konstatēti samesti lielgabarītu sadzīves atkritumi (veci dīvāni, krēsli, matrači, dīvānu atsperes, melni plastmasas maisi ar pērnā gada koku lapām un zariem, tualetes pods, izlietne un citi plastmasas priekšmeti).
Limbažu novada pašvaldības policija lūdz palīdzību atkritumu radītāja un izmetēja meklēšanā. Ja jums ir kāda informācija, kas varētu norādīt uz atkritumu izmetēju, lūdzam sazināties pa tālruni 22017882”.
Jāatgādina, ka pie daudzdzīvokļu mājām esošie koplietošanas atkritumu konteineru laukumi nav paredzēti lielgabarīta atkritumu (vecas mēbeles, nolietota tehnika, būvgruži un tamlīdzīgi) izmešanai. Tie vai nu jāved uz speciāliem atkritumu savākšanas punktiem/atkritumu poligoniem vai arī jāpasūta to savākšana, kas ir maksas pakalpojums.
Vangažos demolē šķēršļu trasi
Ropažu novada pašvaldība satraukusies: “Vangažu pilsētā, pagājušā gada vasarā, atklāto virvju šķēršļu trasi regulāri posta un demolē! Ja šāda ļaunprātība turpināsies, trasi nāksies demontēt, lai neradītu dzīvībai bīstamas situācijas, sabojāto elementu dēļ.
Aicinām iedzīvotājus būt vērīgiem, ja pamanāt nelikumīgas darbības lūgums ziņot Ropažu novada pašvaldības policija pa tālrunu 27883333”.
Šo trasi atklāja pagājušā gada jūlijā un toreiz vietvara pilsoņus uzrunāja: “Trasē uzstādītie šķēršļu un tīklu elementi ir izvietoti nelielā augstumā no zemes un ir piemēroti dažāda vecuma bērniem. Visi elementi paredzēti lietošanai bērniem un jauniešiem pieaugušā uzraudzībā. Izmantosim jaunās iespējas atbildīgi un droši!”
Ja nu huligāni un vandaļi netiks saukti pie kārtības, tad vēlā būs izkūpējuši 28 556 eiro, kuri iztērēti šīs trases ierīkošanai.