Ugunsdzēsēja māsa lūdz ziedot jaunam glābēju auto

Līdzekļu trūkuma dēļ arvien biežāk dzirdams par gadījumiem, kad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku ierašanās uz izsaukumiem aizkavējas, taču ugunsgrēka gadījumā svarīga ir katra minūte.

Liesmas trako, depo nestrādā

Pēc nesen veiktās optimizācijas daudzi iecirkņi vairs nestrādā pilnu darba dienu. Piemēram, Ērgļos nesen izcēlās ugunsgrēks kilometru no tobrīd slēgtā ugunsdzēsēju depo, un dzēst bija jābrauc četrām brigādēm no citām apdzīvotām vietām. Arvien vairāk problēmu ir arī brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībām (BUB), kurām valsts finansējums nepienākas, un tās uztur ar pašvaldību un entuziastu spēkiem.

Arī Zantes brīvprātīgie ugunsdzēsēji ir viņu vidū. Agnese Sila raksta: “Tie, kuri nedzīvo pilsētās, bet attālākos lauku miestos, zina, ka ceļš no tuvākā ugunsdzēsēju depo pilsētās var ilgt pat pusstundu un ilgāk, kas nopietnā ugunsgrēkā ir ļoti daudz – atbraucot profesionāļiem bieži atliek vien konstatēt jau nodegušu īpašumu. Šajos brīžos ļoti var palīdzēt brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda, kura notikuma vietā var ierasties daudz ātrāk un nospēlēt būtisku lomu ugunsgrēka lokalizēšanā.”

Jaunās šļūtenes neder vecam auto

Šoreiz palīgā sauciens ir izskanējis no pašiem ugunsdzēsējiem – Zantes brīvprātīgo komandas. “Jūs pat nevarat iedomāties, ar kādu mašīnu šie vīri strādā. Tā ir veca, sen tehnisko apskati iziet nespējoša, 1986. gadā ražota "GAZ 5312", kuru viņi uztur paši ar saviem līdzekļiem. Par savu naudu viņi lej degvielu un veic remontus, kā arī uzlabojumus, lai vieglāk būtu strādāt. Kāda biedra mājās ir atrasta silta garāža, lai mašīna vienmēr būtu darba kārtībā ar neaizsalušu tvertni,” turpina Sila.

Šīs mašīnas maksimālais ātrums ir 70 kilometru stundā un ūdens tvertnes ietilpība pusotras tonnas, kas tiek izpūsta septiņās minūtēs. Pagājušajā vasarā, gatavojoties BUB sacensībām, sagādātas jaunas šļūtenes, bet... “Smukas, satītas glītās paciņās, bet ak vai, tās nesader ar vecās mašīnas šļūteņu izejām, tāpēc turpat plauktiņā joprojām stāv tā smuki satītas un nelietojamas.”

Vācijā noskatīts lietots auto

Tas, par ko šie vīri sapņo, ir jauns ugunsdzēsēju auto, ne pēc izlaiduma gada, bet modernāks, ar lielāku ūdens tvertni un nepieciešamo ekipējumu.

Tāds ir atrasts – Vācijā, kur brīvprātīgo ugunsdzēsēju mazie lauku depo ar vienu mašīnu ir katrā miestā, šīs mašīnas maina regulāri un vecās par salīdzinoši nelielu naudu pārdod. “Mūsu vīriem tas būtu superauto, tādēļ vēlos aicināt kopējiem spēkiem savākt 20 tūkstošus eiro, par kuriem būtu iespējams piepildīt šo sapni par jaunu ugunsdzēsēju mašīnu,” aicina Agnese.

“Kāpēc šo visu stāstu? Jo mans brālis Kristians Evarsons arī ir viens no šādiem bubistiem, kuram vienmēr priekšnamā stāv sagatavota forma, lai maksimāli ātri spētu reaģēt uz kāda palīgā saucienu!” piebilst Agnese.

Nevar iziet tehnisko apskati

Zantes BUB vadītājs Kristians Evarsons “Kas Jauns Avīzei” atklāj, ka viņu biedrībā piedalās vairāki desmiti biedru, ir arī vairākas ugunsdzēsības sporta komandas.

“Aktīvi ugunsdzēsēji, kuri dodas izsaukumos, esam pieci, un reāli ir divi izsaukumi mēnesī. Ar esošo mašīnu mēs tehnisko apskati iziet šobrīd nevaram un formāli uz ceļa pat nedrīkstam atrasties, tādēļ uz tālākām vietām mūs pat nesauc. Žēl, ja būtu labāka mašīna, varētu palīdzēt arī citiem. No otras puses, ja mums viens no šoferiem nebūtu izcils automehāniķis, šī mašīna sen jau būtu apstājusies,” stāsta Evarsons.

2014. gadā ar līdzīgu iniciatīvu nāca klajā Jaunpils brīvprātīgie ugunsdzēsēji, un viņiem viena gada laikā izdevās savu veco ziliņu nomainīt pret Zviedrijā iegādātu lietotu “Scania”.

Kaut arī Zantē nav lielo lauksaimniecības uzņēmumu, tātad potenciālo ziedotāju, kā Jaunpilī, Evarsons tomēr cer, ka arī viņiem izdosies. Ja tomēr vajadzīgo summu savākt nevarēs, būšot jāveic kārtīgs kapitālais remonts vecajai mašīnai – tomēr ātrums 60 līdz 70 kilometri stundā ugunsdzēsējiem godu nedara.

Brīvprātīgos valsts nefinansē

Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības priekšsēdētājs Vijārs Griķis atzīst, ka šāda vecuma un kvalitātes auto ir daudzu brīvprātīgo ugunsdzēsēju ikdiena.

“Latvija ir izvēlējusies saglabāt vēl padomju laikā radīto ugunsdzēsības sistēmu, un rezultātā mums ir divas autonomas organizācijas. Igaunija jau 1991. gadā veica šo struktūru apvienošanas reorganizāciju, un viņiem tagad vairs nav nekādu problēmu. Vācijā, piemēram, 98% no ugunsdzēsējiem ir brīvprātīgie, un tur gandrīz vai katrā apdzīvotā vietā ir savs depo. Protams, ka cīņai ar lieliem industriāliem ugunsgrēkiem ir arī speciālas valsts uzturētas vienības,” teic Griķis.

Šobrīd Latvijā ir aptuveni 70 BUB vienību, kuru iespējas krasi atšķiras. Ir vairāki pilnībā nokomplektēti un ar normāliem tehniskajiem līdzekļiem aprīkoti depo, kuri atrodas finansiāli turīgajās pašvaldībās. Viena liela grupa līdzīgi kā Zantē turpina eksistēt, pateicoties tikai vietējo iedzīvotāju pašaizliedzībai un entuziasmam – nekādu atalgojumu nesaņem, bet tieši otrādi, tērē tam savus līdzekļus.

Savulaik daudzi auto saņemti humānās palīdzības vaidā vai nopirkti lietoti, taču šobrīd ar to ir problēmas – pēc Krievijas uzsāktā kara faktiski visi tiek sūtītas uz Ukrainu. No valsts nekādu finansējumu BUB nesaņem.

Ierobežo posteņu darbību

Pērn rudenī VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš bija spiests informēt, ka līdzekļu un personāla trūkuma daļēji jāaptur 18 posteņu darbība, samazinot darba dienu un stundu skaitu – atkarībā no reālo izsaukumu daudzuma izvēlēti trīs līdz četri mazāk noslogotie posteņi katrā rajonā.

Šo mazāk noslogoto sarakstā iekļauts arī Ērgļu postenis, kas tagad no plkst. 8 līdz 13 nestrādā vispār. Paradoksāli, bet tieši Ērgļos 2017. gada oktobrī atklāja vienu no Latvijā pirmajiem jaunuzbūvētajiem ugunsdzēsēju depo, kas valstij izmaksāja 1,37 miljonus eiro.

Uzreiz pēc VUGD priekšnieka paziņojuma pērn 19. oktobrī   platformā  Manabalss.lv sākās parakstu vākšana iniciatīvai “Par ugunsdzēsēju posteņu saglabāšanu” – jau savāktas 12 240 balsis, un šis jautājums būs jāskata Saeimai.  

Konts ziedošanai

Zantes BUB, LV88HABA0551054416306.