Pēc četriem gadiem notiesā vainīgos Salaspils būvtranšejā bojāgājušā Riharda nāvē. Tiesas darbi turpinās

2019. gada 25. februārī Salaspilī lietus ūdens novadīšanas sistēmas pārbūves laikā tranšejas nogruvumā bojā gāja 24 gadus Rihards Katens, bez apgādnieka atstājot piecgadīgo meitiņu Sofiju. Sava dēla nāvi nācās piedzīvot arī mātei Edītei.

Traģēdija otrajā darba dienā

Tā bija tikai Riharda otrā darba diena akciju sabiedrībā “Ceļu pārvalde” – 2018. gada nogalē viņš bija atgriezies no darba Vācijā ar lielām cerībām uzsākt jaunu dzīvi dzimtenē. Bet visiem nodomiem melnu krustu pāri pārvilka ļaunais liktenis…

Riharda māte Edīte atminējās: “To, ko viņš gribēja, viņš izdarīja. Viņam arī bija attiecības, draudzene, ar kuru viņam arī viss labi gāja. Viņam tas vienīgais bija palicis, ka vajadzēja atrast darbu. Bērns beidzot sāktu dzīvot, viņam bija viss priekš dzīves. Tā pagriezās, ka piedāvāja darbu “Ceļu pārvaldē”. Viņš bez minstināšanās piekrita, izgāja visus ārstus. Kad pirmo dienu nostrādāja, bija apmierināts un nesūdzējās par neko.”

Salaspilī, līdzās Daugavpils šosejai, uzņēmums bija saņēmis pasūtījumu lietus ūdens novadīšanas sistēmas pārbūvei. Pēcpusdienā bija jāpabeidz sešus metrus dziļās tranšejas rakšana un jāievieto tajās caurules, kad pēkšņi sākās bedres grunts sienas nogruvums, pilnībā aprokot divus strādniekus. Riharda darba biedru Alekseju Sokolovu izdevās izglābt, bet Riharda Katena meklēšana turpinājās sešas minūtes. Viņu no tranšejas izcēla jau mirušu.

Pēc zemes nogruvuma objektā Salaspilī ieradās gan Valsts darba inspekcija, gan policija. Inspekcija sāka pārbaudi pret uzņēmumu. Un pēc garas izmeklēšanas tika atklāti divi būtiski pārkāpumi – neapmierinoša darba vide un nepietiekoša kontrole darba vadībā. Sešus metrus dziļajai bedrei kā stiprinājums tika izmantota vairogu siena, kas to nosedza vien par trešdaļu. Inspekcija secināja – malu stiprinājumi nebija pietiekami un darbiniekus bedrē nedrīkstēja laist.

Divus attaisno, divus - notiesā

Sakās ilga un nogurdinoša izmeklēšana un tiesas procesi, kas rezultējās ar Rīgas rajona tiesas spriedumu marta beigās. Uz apsūdzēto sola sēdās četri “Ceļu pārvaldes” toreizējie darbinieki – tiešie darbu vadītāji. Divus no viņiem attaisnoja, bet divus atzina par vainīgiem – viņiem piesprieda naudas sodu. Tomēr šis bija tikai pirmās instances tiesas spriedums, un, domājams, notiesātie iesniegs apelācijas prasību. Un tiesas prāvas turpināsies.

Ja otrā tiesas instance notiesātos attaisnos, tad nebūtu jēgas arī 27. aprīļa Rīgas rajona tiesā paredzētajai prāvai jau ne pret fiziskām personām, bet gan juridisku personu – akciju sabiedrību “Ceļu pārvaldi”, kura tiek vainota Riharda nāvē. Loģika vienkārša – ja “Ceļu pārvaldes” darbinieki nav vainīgi, tad arī pati “Ceļu pārvalde” nav vainīga, un process vienkārši automātiski tiktu slēgts.

Riharda māte: “Nevar būt tā, ka jauns cilvēks aiziet bojā un par to nekā nav”

Bet Riharda māte Jauns.lv teica, ka tā nedrīkst notikt – par notikušo “Ceļu pārvaldei” ir jāatbild:

“Gribas, lai viņi atbild, lai atzīst, ka ir vainīgi. Viņi ir vainīgi!!! Nevar būt tā, ka jauns cilvēks aiziet bojā un viņiem par to nekas nebūs.” Edīte Katena teic, ka “Ceļu pārvalde” rupji pārkāpusi darba drošības noteikumus un pieļāvusi, ka viņas dēls strādājis bez pietiekamas apmācības. Un vispār nenostiprinātā tranšejā strādniekus nedrīkstēja laist.

Viņa arī sašutusi par gadiem ilgušo izmeklēšanu: “Policija vispār neko nedarīja, bezmaz tā to lietu tā kā pastūma malā. Neko neizmeklēja, viss bija tik pavirši. Ja šai lietai nebūtu pievērsta sabiedrības, preses uzmanība, es viena neko nepanāktu.”

Jau uzreiz pēc traģēdijas “Ceļu pārvalde” mēģināja izvairīties no atbildības. Uzņēmums vienīgo apmaksājis bēru izdevumus un pēc tam “ar lielām diskusijām” piekritis sakārtot Riharda kapavietu.

Attieksme no “Ceļu pārvaldes” puses jau kopšpaša sākuma bijusi “slikta” un ļoti izvairīga atzīst gan Riharda māte, gan viņa bērnības draudzene Kristīne. “Ceļu pārvalde” pat Edītei Kateinai atsūtījusi “draudu vēstuli” – ja viņa tiesāsies ar uzņēmumu, tad tas panāks tiesas nolēmumu, ka nav vainīgs un savā nāvē vainojams pats Rihards.

Riharda māte no “Ceļu pārvaldes” ģenerāldirektora Eldaniza Mamedova saņēma vēstuli, kurā Mamedovs pavēstīja, ka ar bēru izdevumu segšanu firma ir darījusi pietiekami un jautājums par jebkādu citu finansiālo kompensāciju ir slēgts.

Runa ir par 100 tūkstošiem

Riharda draudzene Kristīne Jauns.lv sacīja: ““Ceļu pārvalde” varēja šos gadus pēc dēla nāves Edītei atvieglot, bet tā tikai tos padarījusi daudz smagākus. Situācija ir eskalējusies. Ja “Ceļu pārvalde” tiks atzīta par vainīgu, tad arī citi uzņēmumi sāks atzīt, ka cilvēku darba drošība ir prioritāte.”

Protams, dzīvību nevar izmērīt naudas izteiksmē. Nauda neatdos ne mātei dēlu, ne meitai tēvu, bet runa ir par iespējamo kompensāciju, ko Riharda tuvinieki varētu pieprasīt no “Ceļu pārvaldes”. Runa varētu būt par 100 000 eiro pieprasīšanu par labu Riharda meitai Sofijai.

Edīte Katena pauž: ““Ceļu pārvalde” ir uzņēmums ar miljoniem lielu apgrozījumu un pelņu. Bet ietaupīja uz drošības līdzekļiem, kā rezultātā uzņēmuma darbinieks Rihards Katens gāja bojā.”

“Ceļu pārvalde” uz Jauns.lv uzdotajiem jautājumiem, kā tā vērtē savu atbildību Salaspils traģēdijā, vēl nav atbildējusi.