Opītis pazudis, bet tuvinieki viņa meklēšanu sāk tikai pēc 3 dienām
Meklējot bezvēsts pazudušu cilvēku, ir ļoti svarīgi noskaidrot, kad un kur viņš varētu būt pazudis. Taču brīvprātīgo organizācijas "Bezvests.lv" aktīviste, kinoloģe un juriste Irina Brūniņa intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka ļoti bieži nākas saskarties ar tuviniekiem, kuri nevar pastāstīt par pazušanas vietu, laiku un apstākļiem. Tāpat novērots, ka liela daļa iedzīvotāju maldīgi domā, ka par cilvēka pazušanu var ziņot tikai pēc 3 dienām.
“Galvenā problēma, meklējot cilvēku, ir noteikt pazudušās personas pēdējo atrašanās punktu, no kura persona ir pazudusi.
Ļoti bieži, pie mums griežoties, tuvinieki nezina punktu, kur cilvēks redzēts pēdējoreiz, kā arī nezina laiku, kad cilvēks pazudis. Par laiku runājot, gadās, ka tuvinieki nezina, vai cilvēks pazudis 2, 3 vai pat 4 dienas.”
Pazušanas vietas un laika zināšana palīdz meklēšanā
Tādi gadījumi saistīti ar senioriem un ļaudīm ar dažādām saslimšanām. “Tuvinieki mums nevar pateikt, aptuveni kad cilvēks pazudis. No tā daudz kas ir atkarīgs, piemēram, tas, kā mēs varam cilvēku meklēt.
Varbūt varam piesaistīt suņus, varbūt jau ir par vēlu. Varbūt varam pārbaudīt straumes kustību un noskaidrot, kāds bija vējš. Ir svarīgi to zināt.”
Tuvinieki nezina pazudušā ikdienas paradumus
Organizācijas brīvprātīgie novērojuši, ka dažkārt pazudušā cilvēka tuvinieku komunikācija ir diezgan slikta. “Ja mēs prasām, ko cilvēks ir domājis, ko runājis, kur varētu aiziet, kas ir viņa mīļākās vietas, par ko runājis pēdējo reizi, tad dažreiz radinieki nevar atbildēt.
Tāpat viņi nevar atbildēt, ar ko pazudušais seniors dzīvoja. Viņā neklausījās, neuzklausīja vai klausījās, bet nedzirdēja. Jebkurā gadījumā tas viss ir ļoti svarīgi, meklējot šo cilvēku.
Varbūt pazudušais tikai aizbraucis uz vasarnīcu…
Varbūt cilvēks taisījās kaut kur braukt? Piemēram, uz vasarnīcu, apmeklēt kapus vai kaut kur citur…”
Gadās, ka pieaugušie bērni nezina, kā paiet viņu vientuļo vecāku ikdiena un ar ko viņi draudzējas. “Bērni var nezināt ceļus, pa kuriem cilvēki laukos staigā.” Nezina arī pazudušā iecienītākos pārvietošanās maršrutus.
“Komunikācijas trūkums ģimenēs traucē meklēt cilvēkus,” Brūniņa secināja.
Nav jāgaida 3 dienas!
Vēl viena problēma, meklējot pazudušus cilvēkus, ir tā, ka iedzīvotājos vēl joprojām ir ļoti dzīvs un plaukstošs mīts, ka jānogaida trīs dienas un tikai pēc tam var ziņot par cilvēka pazušanu.
“Cilvēkiem būtu jāsaprot, ka neatkarīgi no tā, kāda vecuma ir cilvēks un kāds ir viņa veselības stāvoklis, par viņa pazušanu būtu nekavējoties jāziņo Valsts policijai un pēc tam "Bezvests.lv". No tā ir atkarīgs, kādus resursus var pielietot policija un mūsu organizācija.”
Nekavējoties jāmeklē palīdzība
Ja mazbērni pamana, ka viņu opītis ir izgājis no mājām pirms trim stundām un nav atnācis atpakaļ, turklāt parasti tā nedara, tad nav muļķīgi sākt viņa meklēšanu un ziņot par to policijai un brīvprātīgajiem palīgiem.
“Meklējot radinieku, kura pazušana, jūsuprāt, ir konstatējama, nav jāgaida ne 1, ne 2, ne 3 dienas. Jums nekavējoties jāgriežas Valsts policijā un "Bezvests.lv". Ir jāziņo!
Iespējams, pazudušo varēs atrast slimnīcā
Iespējams, personu varēs atrast, guļot uz kāda soliņa. Varbūt policija jau ir viņu atradusi, bet vēl nav paguvusi konstatēt viņa personību.
Varbūt viņš ir nogādāts slimnīcā, kuras pārstāvji neizpauž datus. Jūs droši varat vērsties pēc palīdzības! Tas nemaz nav muļķīgi,” Brūniņa uzsvēra.
