Lielais jautājums: vai skolās jāmāca krievu valoda?

Latvijā politiskajā dienas kārtībā ir jautājums, vai Latvijas skolās aizliegt kā izvēles priekšmetu mācīties krievu valodu. To Jauns.lv jautāja bijušajam Latvijas Universitātes rektoram, profesoram Mārcim Auziņam, uzņēmējam Pēterim Šmidrem un rakstniekam Jurģim Liepniekam. Interesanti, ka sarunbiedri teju vienbalsīgi kā otru nepieciešamāko svešvalodu aiz angļu valodas minēja spāņu valodu, kuru pašlaik Latvijas vispārizglītojošās skolās nepasniedz.

Mārcis Auziņš: "Nav sajūtas, ka jauniešiem ļoti interesētu krievu valoda"

Bijušais Latvijas Universitātes rektors, fizikas profesors Mārcis Auziņš vēlas, lai mums būtu pēc iespējas lielāka sajūta, ka piederam Rietumu pasaulei. Tādēļ krievu valodas izslēgšana no skolu programmām kā otrā, izvēles svešvaloda nav “šaušana pāri strīpai”.

Bijušais Latvijas Universitātes rektors, profesors Mārcis Auziņš teic, ka šis nav jautājums, uz kuru varētu atbildēt viennozīmīgi: “Ja tagad būtu mierīgi laiki, nebūtu Krievijas agresijas Ukrainā un tā tālāk, tad es teiktu, ka otrās svešvalodas izvēle varētu būt plašāka.

Bet saprotam, ka dzīve nav tik racionāla, kā mums gribētos, tikai prāta kategorijās. Reāli ļoti daudzas lietas darām emocionālā iespaidā. Pašreiz tā ir orientācija uz Rietumiem. Ja jautātu, kādu otro svešvalodu (pēc angļu valodas – red.) es izvēlētos saviem bērniem un mazbērniem, es teiktu – spāņu valodu un tad franču valodu”.

Viņam ļoti gribētos, lai mums sajūta, ka piederam Rietumu pasaulei būtu lielāka, tādēļ viņam nav iebildumu pret situāciju, ka skolās krievu valodu nevarēs mācīt kā otro svešvalodu. Vienlaikus zinātnieks norāda, ka tas nenozīmē to, ka vispār vairs nevarēs apgūt krievu valodu, jo ir taču daudz interešu izglītības iespēju, kurās var apgūt citas, ne Eiropas Savienības svešvalodas.

Mārcim Auziņam nav sajūtas, ka tagad jauniešiem ļoti interesētu krievu valodas apguve, protams, ja tā nav viņu dzimtā valoda. Tāpēc šīs valodas izslēgšana no valsts skolu programmām, pēc viņa paustā nav “šaušana pāri strīpai”.

Pēteris Šmidre par krievu valodu skolās: "Otrā svešvaloda vairs nebūs krievu valoda"

Pēteris Šmidre teic, ka viņa mamma mācījās skolā, kurā bija uzraksts “Krieviski nerunājam”; tagad mēs to atkal gribam ieviest, bet jau savādāk – ar populistisku pompu, neredzot problēmu, ka mums vienkārši pietrūkt skolotāju.

Uzņēmējprāt, valstij pirmāk būtu jādomā par to, ka trūkst svešvalodu skolotāju. Mūsu sakari ar Rietumiem aizvien vairāk ies plašumā, angļu valoda sitmtprocentīgi būs nepieciešama un tai jau sekos nākamā – zviedru, vācu vai kāda cita valoda. Pilnīgi dabiski, ka mūsu otrā svešvaloda vairs nebūs krievu valoda, bet vācu vai franču, teic Pēteris Šmidre un piebilst, ka tas nenozīmē, ka krievu valoda izzudīs, jo tajā runā ļoti daudzi, ne tikai krievi. Piemēram, tagad komunikācijā ar ukraiņiem mēs taču pārsvarā izmantojam krievu valodu.

Pēteri Šmidri māc bažas, ka populistiska krievu valodas aizliegšana var pārvērsties par “izsmieklu”. Ne jau likuma spēks noteiks, kā mēs runāsim, tas ir tautas stipruma un pašpārliecinātības jautājums Piemēram, lietuvieši daudz spēcīgāk aizstāvēja savu brīvību un daudz vairāk tagad ir sasnieguši ne jau tādēļ, ka ar likumu aizliedza krievu valodu, bet gan tādēļ, ka jau padomju okupācijas laikā bija pārliecināti par sevi un pret krievu valodu attiecās “rezervēti”.

Runājot par to, kāda valoda vēl bez angļu valodas būtu nepieciešama, Pēteris Šmidre min spāņu valodu, kurā runā vairāk cilvēku nekā angļu valodā.

Jurģis Liepnieks: "Iecietības līmenis pret krievisko ir daudzkārt samazinājies"

Runājot par krievu valodas nākotni ne tikai mūsu izglītības sistēmā, bet Latvijas sabiedrībā kopumā, rakstnieks Jurģis Liepnieks saka, ka nākotnē “runāsim angliski vai latviski. Tā tas arī būs, tā, kā tas notiek citur Eiropā”, kur nākamā valoda aiz dzimtās ir angļu valoda.

Tagad notiek visi procesi, lai krievu valodu izskaustu arī no sadzīviskā līmeņa. Un tas ir loģiski un neizbēgami, jo visu mainīja 2022. gada 24. februāris: “Uz to, kā mēs kādreiz sapratām visus šos integrācijas jautājumus, kopš kara sākuma skatāmies savādāk Un tam redzam ļoti uzkrītošos simbolus, piemēram nojaukto pieminekli (“padomju atbrīvotājiem” Pārdaugava – red.), latviešu sabiedrībā iecietības līmenis pret Krieviju un krievisko ir daudzkārt samazinājies.

Jo mazāk būs cilvēku, kas vispār zinās krievu valodu, jo ātrāk mēs no “visa šī” tiksim vaļā un vide kļūs latviskāka,” saka Jurģis Liepnieks. Viņš teic, ka tiem, kuri gribēs mācīties krievu valodu šī iespēja noteikti būs, bet tajā, ka krievu valodu vairs nemācīs kā otro svešvalodu valsts apmaksātā programmā, viņš nesaskata nekādu lielu problēmu. Lielāka problēma ir tajā, kur mēs ņemsim otrās svešvalodas skolotājus, piemēram, tos, kas mācīs franču valodu.

Kā Mārcis Auziņš, Jurģis Liepnieks un Pēteris Šmidre vērtē krievu valodas mācīšanas izslēgšanu no skolas programmas, vērojiet Jauns.lv video.