SAB: Latvijas iedzīvotāji meklē veidus, kā pieteikties Krievijas algotņu grupējumos, lai karotu pret Ukrainu

Kad sākās karš Ukrainā Eiropa un Latvija izraidīja vēstniecību darbiniekus, kuri bija spiegi. Gan SAB, gan arī Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests apgalvo, ka tagad Krievija aktīvi izmanto “nelegāļus” – Krievijas izlūkus, kuri strādā zem piesega. Noprotams, ka šādu personu darbība ir pamanīta arī mūsu valstī.

Bijušo Igaunijas Aizsardzības ministrijas Drošības nodaļas vadītāju Hermani Simmu 2008.gadā arestēja par gadiem ilgu NATO noslēpumu nodošanu Krievijai. Simma kontaktpersona bija Dienvidamerikas izcelsmes Spānijas pilsonis un kā piesegu izmantoja biznesa konsultāciju firmu, interesējoties par notiekošo arī Latvijā. Bet patiesībā bija Krievijas specdienesta darbinieks. Šādas personas sauc par “nelegāļiem”, kam Satversmes aizsardzības birojs un arī Igaunijas izlūki šogad publicētajos pārskatos atšķirībā no iepriekšējiem gadiem pievērš īpašu uzmanību.

SAB priekšnieks Egils Zviedris atklāj: “Ja mēs runājam par nelegāļiem, kuri darbojas bez redzamas saiknes ar savu pārstāvošo valsti – šajā gadījumā Krieviju. Šīs personas tiek gatavotas ilgāku laiku un ar noteiktu leģendu, ar kaut kādu noteiktu loģisku iemeslu. Vai nu apmeklē kādas konkrētas valstis, par kurām ir interese iegūt informāciju, vai uzturas šajās valstīs. Tiek izmantoti gan tūristu piesegs. Pagājušogad Norvēģija paziņoja par to, kā aizturēti pāris krievu tūristi, kuri izmantojuši dronu, fiksējot kādu noteiktus infrastruktūras parametrus. Nīderlande pagājušā gada pirmajā pusē it kā Brazīlijas pilsonis mēģināja uzsākt darba attiecības Hāgā. Tika fiksēts, ka šī persona patiesībā ir krievs, Krievijas pilsonis. Šie ir gadījumi, kas parāda, kādā veidā šie nelegāļi mēģina, nebūdami saistīti ar izcelsmes valsti, iefiltrēties, lai uzsāktu kaut kādu savu darbību un piekļūtu, vai izveidotu piekļuvi sev interesējošai informācijai. Šis process ir laikietilpīgs.”

NP: Bet šobrīd ir jūtama nelegāļu klātbūtne Latvijā?

Egils Zviedris: “Katrā ziņā es atturētos minēt par kādiem konkrētiem gadījumiem. Bet uz maniem iepriekš minētajiem piemēriem varam izdarīt secinājumu, ka noteikti interese ir. Ārlietu ministrija ir pazeminājusi mūsu attiecību statusu. Tas vairs nav vēstnieku līmenī, bet pilnvaroto lietvežu līmenī. Ja mēs runājam par diplomātisko attiecību pārtraukšanu, tas jau ir pēdējais solis pirms kara pieteikšanas. Mūsu attiecības, protams, ar Krieviju šobrīd ir pietiekami zemā līmenī un pietiekami vēsas, bet nu tās ir. Un šobrīd nav arī priekšnoteikumu, lai tās sarautu.”

NP: Vienkāršs jautājums – ja jūs sakāt, ka visticamāk tur strādājošie cilvēki turpina spiegot, kāpēc to nevar novērst?

Egils Zviedris: “Mēs runājam par to, ka vēstniecības tomēr pilda noteiktas funkcijas, kaut kādu praktisku jautājumu risināšanu, gan savu valstspiederīgo interešu aizstāvībai, gan arī attiecīgi kāda jautājuma risināšanai. Mēs esam, pieņemot šos iepriekšējā gada lēmums, minimizējuši šīs iespējas. To, ka tās var novērst simtprocentīgi, nevar apgalvot neviens drošības dienesta vadītājs, tā kā jautājums ir par šo visu risku minimizēšanu.”

30.decembrī diktators Vladimirs Putins izdeva šo rīkojumu. Tajā ir saraksts ar personām, kuriem piešķirami dažādu pakāpju un raudzes ordeņi. Starp viņiem ir arī divi cilvēki no Latvijas – Viktors Guščins, kurš regulāri Maskavas namā palīdzējis vervēt Latvijas jauniešus, kuri gribētu mācīties Krievijas augstskolās. Guščins ticis uzskatīts par vienu no galvenajiem krievvalodīgo kopienas līderiem, kurš sadarbojās ar Krievijas vēstniecību. Otra persona – Tatjanas Ždanokas Latvijas krievu savienības pārstāve Tatjana Favorska.

“Ja mēs runājam par šīm divām konkrētajām personām, tad viņi jau labu laiku zināmi kā krievu maigās varas realizētāji Latvijā. Tad mēs šo kultūras apbalvojumu – Puškina medaļu varētu uztvert kā viņu pūļu izvērtējumu. Bet, ja mēs paskatāmies, cik veiksmīgs vai ietekmīgs viņu pienesums, tad diezgan kritiski jāizsakās par šī apbalvojuma piemērotību. Bet šādā veidā tas varētu būt kā uzmundrinājumus, kā atbalss konkrētajām personām. Bet visas šīs personas, kas šajā situācijā sniedz atbalstu Krievijas realizētājai propagandai, naratīviem un attiecīgi atbalsts arī karam pret Ukrainu ir jāvērtē skalā no “noderīgais idiots” līdz “persona, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess”. Un šīs personas noteikti nav skalas sadaļā, kas atrodas tuvāk “noderīgais idiots”,” norāda SAB priekšnieks Egils Zviedris.

2000. gadu sākumā šādu personu uzturēšanai Latvijā izmantota skaidrā nauda un dažādi citi nelegāli maksājumi, ko SAB esot pamanījis. Bet šobrīd sankciju dēļ Krievijai radušās problēmas finansēt savu ietekmes aģentu un prokrievisko aktīvistu darbību ārvalstīs. Tāpēc tiekot radoši meklēti jauni risinājumi, izmantojot arī kriptovalūtas.

Jo sliktāk Krievijai veiksies karš Ukrainā, jo lielāka bīstamība, ka pieaugs dažādu izmisuma soļu riski, lai situāciju mainītu sev par labu. Tomēr SAB uzskata, ka kodolieročus Krievija varētu izmantot, ja Putins sajutīs, ka ir apdraudēta viņa režīma pastāvēšana. Pagaidām neesot manīts, ka Kremļa atbalstītās privātās armijas būtu vervējušas arī Latvijas iedzīvotājus. Tomēr ir bijuši gadījumi, kad cilvēki paši meklējuši kontaktus un izeju uz šiem militārajiem formējumiem.

“Ja mēs runājam par Latvijas valsts piederīgajiem, tad formāli saskaņā ar Krievijas likumdošanu nekādā veidā viņi nevar dienēt Krievijas bruņotajos spēkos. Tātad atliek tikai šāda veida privāti militāri formējumi. Visticamāk, tā arī ir, ņemot vērā to birokrātisko sistēmu, kas valda Krievijas armijā. Bet es nevaru izslēgt arī to, ka ir izņēmumi,” norāda Zviedris.

NP: Šie cilvēki paši meklēja kontaktus, kā tur nokļūt, vai ir bijusi kāda darbība no “Vagner” vai citām grupām, meklēt slēpti vai atklāti šos cilvēkus, arī Latvijas teritorijā?

Egils Zviedris: Līdz šim mēs nevaram apgalvot, ka šādi fakti ir.

NP: Vai arī kalpo kāds draugu ieteikums, kas varētu stimulēt šo personu?

Egils Zviedris: Mēs esam fiksējuši, protams, šādu brīvprātīgo vēlmi atrast šāda veida izeju, kur, kādā veidā realizēt šo savu uzstādījumu, vēlmi, sapni. Katrā ziņā savas kompetences ietvaros šo informāciju mēs nododam tālāk drošības iestādēm, kurām ir šīs izziņas tiesības, lai realizētu noteiktus pasākumus pret šīm personām.

Ārlietu ministrija pagājušā nedēļā brīdināja, ka cilvēkiem no Latvijas ceļot uz Baltkrieviju nebūtu ieteicams. Pastāv riski, ka Baltkrievijas un arī Krievijas specdienesti varētu sarīkot dažāda veida provokācijas, lai būtu iemesls šos cilvēkus aizturēt un ar šantāžas metodēm savervēt spiegošanai Latvijā.

“Baltkrievija ir faktiski kļuvusi par Krievijas sastāvdaļu. Drošības dienesti tur strādā principā kopā Baltkrievijas KGB ir faktiski viena no Krievijas FSB manā skatījumā nodaļām. Tas arī viss, kas notiek, ko izmanto arī Krievija, un tas ir jāsaprot tiem Latvijas cilvēkiem, kas dodas uz Krievijas pusi – viņi izmanto iespēju, inscenē, teiksim, satiksmes negadījumu vai kādu pārkāpumu. Tā rezultātā aizturēt cilvēku, sākt viņu pratināt. Nereti, protams, šie cilvēki, kas dodas, lai iepirktu lētākus produktus, iepērk lielāku daudzumu alkohola vai cigarešu. Par ko pienākas arī sods, ne tikai šķērsojot Latvijas robežu, bet arī izbraucot no Baltkrievijas. Viņi tiek aizturēti. Viņiem tiek piedāvāts sadarboties vai nodod kādu informāciju. Un šādā veidā viņi negribēdami, bet baidoties, kļūst par Baltkrievijas, Krievijas spiegiem šeit pie mums. Tā kā šis ir ļoti bīstami, drošības iestādes to apzinās. Mēs to esam pārrunājuši. Sīkākas detaļas es diemžēl nevaru atklāt, bet šī ir tā lieta, kas apdraud mūsu drošību,” skaidro Saeimas deputāts, Nacionālās drošības komisijas sekretārs Ainars Latkovkis (Jaunā Vienotība).

“Viens gadījums kā tiek minēts visos tajos apsūdzības rakstos, ko arī mūsu konsulārās amatpersonas, sniedzot palīdzību, var pārbaudīt, arī tiekoties ar pašiem cilvēkiem, ir, piemēram, gluži vienkārši publiski kaut kur pasakot pāris kritiskus vārdus par attiecīgās valsts vadību, cilvēki, kas bijuši klāt vai kaut ko dzirdējuši un attiecīgi noziņo. Un cilvēks uzreiz tiek apsūdzēts pēc attiecīgiem pantiem par necieņas izrādīšanu prezidentam, valsts varai un tā tālāk. Vēl viens gadījums, ko gan mēs uzskatām par pilnīgi safabricētu – mēģinājums stāties kontaktos ar Baltkrievijas bruņoto spēku personālsastāvu un spiegot. Nav tā, bet acīmredzot ir bijuši kaut kādi apstākļi, kur cilvēki ir varbūt tikušies, un tas tiek izmantots, lai uzpūstu, ka redz kur esam aizturējuši 21. gadsimta lielāko Latvijas spiegu,” atklāj ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”).

Pagājušajā gadā Latvijas radio raidījumā “Krustpunktā” Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Ivars Ruskulis izteicās, ka Latvijas robežsargiem nav aizliegts izceļot uz trešajām valstīm, tajā skaitā arī uz Baltkrieviju, taču par katru šādu izceļošanas gadījumu amatpersonām un darbiniekiem ir jāziņo, ko viņi arī darot. Robežsardze gan aicinot robežsargus neizmantot Lukašenko ieviestā bezvīzu režīma iespējas, jo ir pietiekoši augsts risks, ka viņi var tikt apdraudēti no Baltkrievijas varas iestāžu puses.

Tomēr kā mums šonedēļ apstiprināja robežsardzē, 4 robežsardzes darbinieki pretēji brīdinājumiem pagājušajā un arī šajā gadā tomēr apmeklējuši Baltkrieviju. Uz lūgumu precizēt laiku, kad ceļojumi notikuši un cik ilgi robežsardzes cilvēki atradušies Latvijai nedraudzīgā režīma teritorijā, Valsts robežsardzes pārstāvji atbildēja, ka “neesot pamata tik detalizētai personu datu apstrādei”.

Valsts robežsardzes atbilde “Nekā personīga”: Attiecībā uz izceļošanu uz Baltkrieviju runa ir par atsevišķiem, retiem gadījumiem, proti, 2022., 2023. gadā 1 Valsts robežsardzes amatpersona un 3 darbinieki ir izceļojuši un uzturējušies Baltkrievijā, visi Baltkrieviju apmeklēja ārstniecības nolūkā.

“Jā, nu par šiem riskiem un apdraudējumiem esam runājuši arī pagājušajā gadā – gan mēs, gan ārlietu ministrija aicināja izvērtēt šo nepieciešamību doties šāda veida braucienos. Tas ir risks un apdraudējums. Ņemot vērā to, ko iepriekš minēju par šīm Krievijas ierobežotajām iespējām iegūt sev nepieciešamo informāciju. Šāda veida braucieni gan uz Krieviju, gan uz Baltkrieviju, protams, rada riskus, īpaši, ja mēs runājam par valsts amatpersonām. Riskus nonāk kontaktā ar Krievijas drošības dienestiem un tikt savervētiem vai izmantotiem kaut kādu savu interešu realizācijai. Tad kārtējo reizi, izmantot iespēju un izdevību, es aicinu Latvijas valstspiederīgos rūpīgi izvērtēt nepieciešamību doties uz konkrēti šīm divām valstīm šobrīd. Un, ja notiek nenovēršamais, un ir šāda veida kontakts, atgriežoties valstī informēt Satversmes aizsardzības biroja par to,” norāda Zviedris.

NP: Vai pēdējā gada vai divu gadu laikā jūs esat saņēmuši no cilvēkiem tāda veida ziņas, ka viņiem ir bijuši šādi kontakti?

Egils Zviedris: “Es nevaru runāt par to, ka mēs runājam tieši par šo vīzu atvieglojumu, bet katrā ziņā mēs redzam, Krievijas un arī Baltkrievijas dienestu speciālo dienestu interesi par mūsu valstspiederīgajiem, kuri ceļo uz šīm valstīm.”

Atbildot uz jautājumu, ko ir nodarījis fakts, ka mēs gadiem esam ļāvuši krievvalodīgajiem dzīvot Krievijas mediju realitātē, bet neesam spējuši viņiem radīt pienācīgu alternatīvu – SAB priekšnieks norāda, ka šāds mūsu neizdarītais mājas darbs ir arī Latvijas drošības apdraudējums.