Rakstnieks Jurģis Liepnieks: “Lielākā problēma: Latvijā ministra amatu uztver kā balvu par sasniegumiem”
Izvērtējot valdības ministru darbu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, rakstnieks Jurģis Liepnieks saka: "Tā Latvijas situācija drīzāk ir tāda, ka mums ministri ir slikti nevis tādēļ, ka viņi izdara kaut ko katastrofālu, bet gan tāpēc, ka viņi nedara neko".
13. Saeimā apstiprinātā Krišjāņa Kariņa valdība bija pirmā pēc valsts neatkarības atjaunošanas, kura nostrādāja visu termiņu (no vēlēšanām līdz vēlēšanām – četrus gadus). Tas gan nenozīmēja to, ka dažādu iemeslu dēļ nemainījās ministri. Tādēļ, atskatoties uz valdību darbu, Jauns.lv viedokļu līderim – rakstniekam Jurģim Liepniekam jautāja, kurš atjaunotās Latvijas laikā bijis labākais valdības ministrs.
Par vienu no izcilākajiem ministriem šajā laikā viņš uzskata šī gada sākumā mūžībā aizgājušo Gundaru Bērziņu (1959-2023; finanšu ministrs no 2000. līdz 2002. gadam un veselības ministrs no 2004. līdz 2007. gadam): “Viņš bija labs ministrs gan finanšu, gan veselības ministra amatā, gan viens no ietekmīgākajiem Tautas partijas politiķiem. Ļoti žēl, ka esam viņu zaudējuši, un negribu uzreiz pieņemt, ka viņš izdarījis pašnāvību. Bet tas jau cits jautājums, lai policija ar to nodarbojas…”
Jurģis Liepnieks uzreiz nevar nosaukt čempionu, kurš būtu bijis visu laiku labākais ministrs, jo mums bijuši vairāki labi ministri: Helēna Demakova (kultūras ministre no 2004. līdz 2009. gadam), ārlietās – Georgs Andrejevs (1932-2022; ministrs 1993. un 1994. gadā) un Indulis Bērziņš (ministrs no 1999. līdz 2002. gadam), veselībā – Ivars Eglītis (ministrs no 2007. līdz 2009. gadam) un Juris Bārzdiņš (ministrs 2010. un 2011. gadā). “Ir bijuši profesionāli labi politiķi un nav tā, ka viss būtu galīgi slikti,” saka rakstnieks un turpina par Latvijas “ministrēšanas politikas” sistēmu:
““Visgrūtākās” ir izglītības un veselības ministrijas, tradicionāli arī labklājība, kuras nosaukumā jau ir iekodēta problēma. Arī Satiksmes ministrija ir “grūta”. “Visvieglākās” ir kultūras un aizsardzības ministrijas, šobrīd gan aizsardzības vairs ne tik ļoti. Principā politiķi mīl arī iekšlietas, lai gan velti, jo tajās ir daudz problēmu. Arī ārlietas ir prestižas, jo tur ir grūti sataisīt kaut kādus sūdus.
Tā galvenā problēma ir tā, ka pie mums ministra amatu uztver kā tādu balvu par sasniegumiem. Tu domā, ka esi dzīvē kaut ko sasniedzis, esi kaut kāds īpašs cilvēksun tu esi pelnījis novērtējumu (ielikšanu ministra amatā). Tu sēdi šajā amatā un to izbaudi, ka esi ministrs, ka viss ir izdarīts un centies neko nedarīt, lai nesabojātu savu reputāciju, neriskētu. Nenotiek tā darbība, lai Latvijā kaut ko uzlabotu”.
Kā Andrejs Ērglis, Pēteris Šmidre un Jurģis Liepnieks vērtē ministru darbu, skatieties Jauns.lv video.
