Eksperiments: aizņemoties sludinājumu portālos, nauda nāk ātri, bet bīstami

Liela ažiotāža sabiedrībā ir izvērtusies par „ātrajiem kredītiem” un iespēju aizņemties ar īsziņu palīdzību. Tracis par sīkkredītu devēju atbildību bija vien pāris mēnešiem, kad pierādījās, ka arī pusaudži bez ienākumiem var paņemt kredītu. Portāls Kasjauns.lv eksperimentā atklāj, ka licensētie nebanku kreditori ir mazākais drauds salīdzinājumā ar to, kas jūs var sagaidīt, aizņemoties kādā no sludinājumu portāliem internetā.

Par to, kā aizņemties ar īsziņas palīdzību, ir dzirdējuši visi. Summas 100 un 200 latu piedāvā tavā bankas kontā 15 minūtēs, ja piekrīti līguma noteikumiem, atmaksas termiņam un procentu likmei. Šīs visas nianses, tāpat kā pamatkapitāla izcelsmi, pārbauda Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izsniedzot darbības licenci. Šādas atļaujas saņemšanai jāizpilda dažādi normatīvie kritēriju un, galvenais, jāsamaksā valsts nodeva - 50 000 latu apjomā.

Licences piešķiršana nozīmē lielāku atbildību likuma priekšā, jo šo kantoru darbība tiek pieskatīti un uzraudzīti, un gadījumos, kad patērētāju tiesības tiek pārkāptas, šie licencētie uzņēmumi tiek sodīti un iedzīvotājs pasargāts.

Pašlaik Latvijā legāli darbojas 52 šādas kreditēšanas kompānijas, un pēc PTAC datiem par pagājušo gadu „ātrie kredīti” izsniegti gandrīz vai katram Latvijas iedzīvotājam, jo kopā noslēgti teju 2 milj. līgumi par summu 247 milj. latu.

Tomēr tas nav viss naudas apjoms, kas apgrozās šajā biznesa nišā. Interneta sludinājumu portāli ir pilni ar aizdot gribētājiem un vēl vairāk ir aizņemties alkstošo no privātpersonu "makiem". Aizņemties gribētāju skaits sludinājumu portālos katru dienu pieaug. To pamatojumi un aizņēmumu summas ir dažādas, taču visi kā viens naudu savos kontos grib steidzami. Neapdomīgā, ātrā aizņemšanās internetā var beigties ne vien ar milzīgu parādu slogu, bet arī iespējamiem draudiem dzīvībai un veselībai.

Mūsu ievietoto sludinājumu uzreiz pēc ievietošanas apskata daudzi, taču sazināties neviens nesteidz. Sludinājumā minēts, ka vēlamies aizņemties 1000 latu uz vienu gadu, lielākas uzticības radīšanai piebilstot, ka ir regulāri ienākumi, kas varētu radīt aizdevējam lielāku uzticību (šādu sludinājuma rakstīšanas veidu „iemācījāmies”, apskatot vairākus desmitus sludinājumu, kuros cilvēki meklē aizdevējus). Liela daļa sludinājumu ievietotāju neslēpj, ka nauda nepieciešama sms kredītu dzēšanai vai bankas kredīta procentu liksmes atmaksai. Daudzi no aizņēmējiem min arī savus ienākumus, kas dažos no gadījumiem ir no 500 līdz pat 800 latiem. Profesionālāki naudas meklētāji min vēlamo procentu likmi un līguma nosacījumus, taču mēs esam atvērti ikvienam piedāvājumam.

No uzrunātajiem sludinājumu portāla lietotājiem neviens nav runātīgs un uz e-pastiem neatbild, taču saņemam e-pastu, kurā tiekam taujāt, vai varam ieteikt kādu, kas naudu var aizdot. Aizņēmējs par sevi stāstīt izvairās, bet min, ka nauda vajadzīga kāda cita kredīta dzēšanai. Sludinājumu portālos aizņemties viņam ir vienīgā iespēja, jo kredīti jau paņemti, bet paziņām nav liekas naudas, ko aizdot.

Pirmās atnāk īsziņas no licencētajām kreditēšanas kompānijām, kuras gatavas risināt mūsu finanšu problēmas 15 minūšu laikā. Uz šīm ziņām nereaģējam un gaidām „lielos onkuļus” –  privātos aizdevējus.

Pēc aptuveni nedēļas ilgas gaidīšanas mūsu e-pasts beidzot ir piepildījies ar vēstulēm no aizdot gribētājiem. Kopā esam saņēmuši desmit aizdevēju ziņas. Ar vienu no aizdevējiem mums izveidojas garāka sarakste, kurā noskaidrojam, ka nauda nāk no Igaunijas. Šis cilvēks mums piedāvā izvēlēties termiņu un procentu likmi, taču atgādina: ja būs labi galvotājam, tad procentu likme būs mazāka. Tikšanās ar šiem cilvēkiem ir neiespējama, jo uz privātu kontaktu viņi neielaižas. Drošības apsvērumu dēļ, tā viņi saka. Vismaz līdz brīdim, kad nauda ir aizdota un tā jāsāk atdot aizdevējam.

Dažas ziņas no aizdevējiem ir īpaši aizdomīgas, kas liek domāt, ka piedāvājuma teksts latviešu valodā ir tulkots. No Juliopaon saņēmām šādu ziņu – „Es varu jums aizdevumu, kuru vēlaties”, taču vēl kāda ziņa izskatās šādi “Vai jums ir problemas finansejumu? Ja ja, tad jums ir risinajums jusu durvim. Es pieškirt aizdevumus jebkada veida individiem. Mans procentu likme ir 2% un bez gada neto banku saistibas. Vairak rupes par atbrivošanu jusu ierakstus no bankam. Lai iegutu vairak informacijas, sazinieties ar mani pa pastu. Musu apnemšanas ir, lai apmierinatu tevi.” Atbildot uz šiem laipnajiem piedāvājumiem, cenšamies noskaidrot līguma nosacījumus un kredīta saņemšanas kārtību, taču pēc vairāku nedēļu gaidīšanas atbildes joprojām nav.

Kādā sestdienas vakarā saņemam īsziņu, kurā vēstīts, ka cilvēks ir gatavs palīdzēt ar mūsu sīkkredītu. Procentu likme iespaidīga – 40% no aizdevuma summas, taču summa var tikt ieskaitīta dienas laikā, ja tiek pārskaitīti 10 Ls un iesniegtas banka konta izdrukas. Nauda tiek iedota “rokās” pēc notariāli apstiprinātas vienošanās. Desmit latus, lai pārbaudītu, ka šī ir krāpšana, neesam gatavi maksāt, tāpēc gaidām vēl kādus piedāvājumus, ko arī saņemam, tikpat īsus un lakoniskus. Skaidrības labad gan jāsaka, ka šis bija tikai eksperiments un beigās tā arī, protams, neaizņēmāmies.

Nevienu brīdi nekļūst skaidrs, kā šie cilvēki nodrošina savu naudas atgriešanu, taču ir skaidrs, ka visiem no viņiem šī nav pirmā aizdošanas reize, jo izveidota skaidra darbības sistēma, līguma nosacījumi un sarunāti notāri. PTAC, kas izsniedz licences ārpus bankas kreditētājiem, min, ka neskatoties uz to, ka tā ir viņu darba joma, viņi resursu trūkuma dēļ nesērfo internetā, lai atrastu šādus nelikumīgus rūpalus, bet reaģē uz iesniegumiem, ja kāds iedzīvotājs šādus biznesmeņus ir pamanījis.

PTAC sarunā ar Kasjauns.lv atzīst, ka „šādā veidā aizņemoties, patērētāji kļūst mazaizsargāti un bieži vien iekuļas vēl lielākās finansiālās problēmās, n­evis tās atrisina,” skaidro PTAC sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Žunde. Tāpēc centrs iesaka iepazīties un pārbaudīt, vai kompānija, no kuras cilvēks grasās aizņemt, ir licencēta, un, ja tā nav, tad ziņot PTAC.

Ierobežot šādus tirgus dalībniekus ir neiespējami, jo to apjoms ir liels un metodes, kādas tie izmanto, ir visdažādākās, tāpēc cilvēki paši tiek aicināti izvērtēt riskus, ko tie uzņemas, aizņemoties naudu šādā veidā.

Finanšu ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis, skaidro, ka „saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, pakalpojuma sniedzējs ir persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam. Tādējādi var secināt, ka gadījumā, ja persona sniedz kredītu privāti (piemēram, paziņu, radu, draugu starpā), to varētu nesaskatīt kā šī likuma darbības jomu, tomēr kreditēšanai ar sludinājuma starpniecību jau būtu raksturojama kā saimnieciskā darbība, tādējādi, ja šos kredītus sniedz persona, kas nav noteiktā kārtībā ieguvusi licenci, tas uzskatāms par likuma pārkāpumu. Par šādiem gadījumiem būtu jāvēršas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kas veic patērētāju kreditētāju licencēšanu”.

Alīna Rumjanceva/ Foto: Edijs Pālens/ LETA

­