Maskavā veido Latvijas pareizticīgo "melnos" un "baltos" sarakstus

Tā var spriest pēc Latvijas žurnālistes Tatjanas Timukas 26. janvāra raksta Maskavas izdevumā “Аргументы Недели” (“Nedēļas Argumenti”) – viņas sarunas ar Maskavas Solovetskas klostera garīdznieku, kādu Vladimiru. Pie tam šis “tēvs Vladimirs” Tatjanu Timuku esot svētījis viņa teikto publicēt presē.

Pareizticīgās Tatjanas sāpe

No “tēva Vladimira” teiktā izriet, ka tagad tiem Latvijas “īstenajiem pareizticīgajiem”, kuri vēlas apmeklēt kādu dievnamu Latvijā, ir jāvēršas pēc padoma Daņilova klosterī, kurā atrodas Krievijas (Maskavas) patriarhijas ārējo sakaru nodaļa un Svētās Sinodes rezidence, kā arī patriarha Kirila apartamenti.

Pēc pērnruden veiktajām izmaiņām Latvijas likumdošanā un LPB Sinodes pieprasījuma Maskavas patriarhijai no kanoniskās pakļautības atbrīvot Latvijas pareizticīgos – LPB piešķirt pilnīgu neatkarību (autokefāliju) no vēsturiski izveidojušās kanoniskās pakļautības Maskavas patriarham, pēc visa spriežot, Krievijas patriarha vadībā tiek veidots uzticamo, kā arī naidīgi noskaņoto pareizticīgo saraksts, aicinot Latvijas ticīgos neapmeklēt dievnamus, kas neatbalsta Maskavas iebrukumu Ukrainā.

Tatjana Timuka kā rīdziniece (viņa strādājusi arī vairākos Latvijas krievu valodas plašsaziņas līdzekļos – radio “PIK”, žurnāls “Ļubļu”) sarunā ar “tēvu Vladimiru” sūkstas, ka vienmēr bijusi Maskavas patriarhātam kanoniski pakļautās LPB locekle, un nu nevēlas iet uz dievnamu, kas būtu neatkarīgs no Maskavas varas:

“Parasti dievkalpojumus apmeklēju, grēkus izsūdzu un dievgaldu saņemu kādā no Rīgas dievnamiem, jo lielākoties dzīvoju Latvijā. Latvijā ir daudz pareizticīgo baznīcu, saprotošu un zinošu biktstēvu, kas uzklausīs un dos padomus. Bet tā tas bija līdz brīdim, kad Latvijas prezidents Egils Levits izdeva dekrētu, ka Latvijas pareizticīgā Baznīca vairs nedrīkst būt “zem” Maskavas patriarhāta. Citiem vārdiem sakot, pārtrauciet visas attiecības ar Maskavas patriarhātu!

Latvijas pareizticīgā Baznīca prasa neatkarību no Krievijas:

Kā tā? Kāpēc “pasaules cilvēks”, kurš neko nezina par pareizticību, izlemj, kas un kā? Latvijas Satversmē taču ir skaidri rakstīts, ka baznīca ir šķirta no valsts.

Pašreiz neviens Latvijas pareizticīgais nevar skaidri saprast, kas notiek ar LPB. Kāds ir LPB statuss? Atkritēji vai autokefāla baznīca? Skaidru atbildi LPB preses dienestā nav iespējams iegūt, bet tikai, piedodiet, caurspīdīgi - saka, ka jālūdz par Latvijas valdību...”

Daņilova klosterī pieejams Maskavai uzticīgo Latvijas dievnamu saraksts

Tālāk Tatjana Timuka pauž: “Informācijas trūkums, neziņa kaitina. Kopš dzimšanas esmu Maskavas patriarhāta pakļautībā esošajā Latvijas pareizticīgajā Baznīcā un netaisos pieņemt jauninājumus - gribētos saprast nianses...”

Lai noskaidrotu, uz kādu baznīcu tad viņai iet, kā pareizi lūgties un sūdzēt grēkus, Tatjana Timuka devusies padomu prasīt uz Solovetskas klosteri popam Vladimiram, kurš viņai devis šādu padomu:

“Jūs jautājāt par pareizticīgo baznīcu Latvijā... Kamēr esat Maskavā, sazinieties ar Daņilova klosteri, kur pastāstīs, uz kurām baznīcām Latvijā var doties, izsūdzēt grēkus un pieņemt dievgaldu...”

Latvijas pareizticīgie izstrīpo Maskavas patriarhātu

Tikmēr daudzi Latvijā pauž neapmierinātību ar gausumu, kādā LPB atbrīvojas no kanoniskās pakļautības Maskavas patriarhātam. Tomēr tas notiek, un gluži vai nepamanīta palikusi viena simboliska, bet ļoti būtiska izmaiņa LPB oficiālajā mājaslapā pravoslavie.lv.

Tās latviešu redakcijā jau sen kā nebija atsauces uz tās kanonisko pakļautību Maskavas patriarhātam tai laikā, kad krievu valodas versijā aiz vārdiem “Latvijas pareizticīgā Baznīca” bija divu burtu abreviatūra – “МП” (“MP”), kas norādīja uz tās saistību ar Maskavas patriarhātu.

Tagad nemanāmi šis divu burtu salikums “МП” pazudis, un nu LPB pēc tās augstākās garīgās vadības vērtējuma vairs nevienai ārvalsts struktūrai nav pakļauta, jo tas noticis ar “Visaugstisvētītā Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra svētību”.

Savukārt Krievijas pareizticīgās Baznīcas oficiālajā mājaslapā patriarchia.ru LPB piešķirts visnotaļ unikāls statuss, kāds nav nevienai citai Maskavas patriarhāta kanoniskā pakļautībā esošai struktūrai – “самоуправляемая Православная Церковь” (“pašpārvaldes pareizticīgo baznīca”). Līdzīgs statuss, bet ar citu oficiālu formulējumu ir vēl tikai četrām Baznīcām – Krievu pareizticīgai Baznīcai ārzemēs (neatkarīgajai Baznīcai, kas tika izveidota Amerikā un Rietumeiropā pēc boļševiku apvērsuma Krievijā), kā arī Ukrainas, Moldovas un Igaunijas Baznīcām.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Patiesība par meliem" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".