Kremļa propagandisti metas aizstāvēt Rīgā apcietināto kolēģi
Redzamākie Kremļa propagandisti aktīvi iesaistījušies kampaņā, lai no Rīgas Centrālcietuma dabūtu ārā savu kolēģi. Valsts drošības dienests gada pirmajās dienās aizturēja Latvijas pilsoni, Krievijas medija “Sputnik Lietuva” redaktoru Maratu Kasemu, kurš gada nogalē bija atbraucis uz Rīgu no Maskavas. Tiesa viņu apcietināja izmeklēšanā par iespējumu Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanu. Kasema advokāte apcietinājumu ir pārsūdzējusi, šovakar vēsta LTV raidījums “de facto”.
32 gadus vecais Kasems ir dzimis un audzis Latvijā. Kā var izsecināt no viņa sociālajiem tīkliem, viņš ieguvis Latvijas pilsonību naturalizācijas ceļā, bet par savu tēvu zemi sauc Krieviju. Pabeidzis Tautu draudzības universitāti Maskavā.
Pirms 10 gadiem Kasems izmēģināja laimi Latvijas politikā, kandidējot uz Salaspils novada domi no “Saskaņas centra”. Bet netika ievēlēts. Tāpēc videouzrunā rupji nolamāja konkurentus un vēlētājus. Kasema teiktais nebija pieņemams partijas vadībai, un viņu izslēdza.
2018.gadā Kasems ar otro numuru aiz līdera Jura Žuravļova nesekmīgi mēģināja tikt Saeimā no saraksta “Par Alternatīvu”.
Tajā laikā Kasems jau uzturējās Maskavā, strādāja Krievijas valdības mediju grupā “Rossiya Segodnya” par aģentūras “Sputnik” Lietuvas redaktoru. Tāpēc Lietuva Kasemu iekļāva “melnajā sarakstā”. 2019.gadā viņu aizturēja Viļņas lidostā un izraidīja.
Pērn, stāstot par šo gadījumu, Kasems atklāja, ka tolaik viņam bijusi arī Krievijas pilsonība, kas Latvijas pilsoņiem vienlaikus nedrīkstētu būt. “Kaut arī esmu Latvijas pilsonis, man palīdzēja Krievijas vēstniecības darbinieki, tāpēc, ka es biju Krievijas pilsonis tajā brīdī,” Kasems pērn sacīja, uzstājoties forumā Sanktpēterburgā.
Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei nav ziņu par Kasema dubultpilsonību, un pašreizējos apstākļos to būtu grūti pārbaudīt.
Līdz apcietināšanai Kasems vadīja gan savus raidījumus, gan uzstājās pie citiem. Regulāri viņš intervēja Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāri Mariju Zaharovu. kura iekļauta Eiropas Savienības un ASV sankciju sarakstos.
Cita propagandista Vladimira Solovjova kanālā, piemēram, Kasems analizēja aizvadīto Saeimas vēlēšanu rezultātus, apgalvojot, ka labais Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) starts skaidrojams ar to, ka vēlētāji piekrituši partijas premjera kandidāta Aivara Lemberga 2014.gada izteikumiem pret NATO. “115 tūkstoši cilvēku uzskata, ka NATO ir Latviju okupējušie spēki, un viņi ir gatavi to pateikt vēlēšanu biļetenos,” paziņoja Kasems.
ZZS priekšsēdētājs Armands Krauze šādai interpretācijai iebilst un uzver, ka partija atbalsta NATO spēku klātbūtni Latvijā. “Kremļa propagandisti izmanto katru iespēju un pieķeras pie katra vārda, kas ir izteikts vēsturiski, kad vēl nebija šis teroristiskas valsts iebrukums Ukrainā,” sacīja Krauze.
Kasems, acīmredzot, ir nozīmīgs zobrats Kremļa propagandas mašinērijā, ja reiz viņa izpestīšanā no cietuma iesaistījušās redzamākās Krievijas mediju figūras. Pie Latvijas vēstniecības Maskavā protestēja “Rossiya Segodnya” vadītājs Dmitrijs Kiseļovs un no ASV deportētā Krievijas aģente Marija Butina.
Tematam pievērsās arī ārzemju auditorijai domātais Kremļa kanāls RT, iekļaujot melīgus apgalvojumus, ka Latvija nerīkojas patstāvīgi, bet pēc Eiropas Savienības un ASV norādēm.
Ārlietu ministrijas pārstāve Zaharova paziņoja, ka Krievija centīsies panākt Kasema atbrīvošanu caur starptautiskām organizācijām. Tāpat par to solīja domāt Krievijas valsts domē.
Ar kārtējiem nepatiesajiem apvainojumiem paspīdēja arī komunists Beness Aijo, feisbukā sekotājiem pavēstot, ka Kasemu apcietinājumā noteikti “spīdzina un sit”.
Paša Kasema “Telegram” kanālā gan trešdien tika nopublicēta viņa vēstule no Centrālcietuma, kurā nav ne vārda par iespaidošanu. Viņš raksta, ka ēdiens ir ciešams, vislabāk garšo zivis, zaudējis 8 kilogramus svara.
No Valsts drošības dienesta skaidrojuma izriet, ka Kasems, būdams “Sputnik” darbinieks, pārkāpis pret Krieviju noteiktās sankcijas. Sankcijām pakļautiem uzņēmumiem ir aizliegts nodot finanšu un saimnieciskos resursus, tajā skaitā veikt darbu to labā.
Tikmēr Krievijas mediji spekulē, ka Kasemam varētu inkriminēt arī spiegošanu, bet oficiāla apstiprinājuma tam nav. “Man šobrīd nav [tādas] informācijas,” raidījumam sacīja iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS).
Savukārt aizdomas par spiegošanu nenoraidīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava (NA): “Saistībā ar šiem prokrieviskajiem aktīvistiem, es domāju, ka viena daļa no viņiem ir darbojušies kā ietekmes aģenti, faktiski kā spiegi, sadarbojoties arī ar Krievijas drošības dienestiem. To lai vērtē drošības dienests un arī tiesa par to, kurā gadījumā ir konstatējama spiegošana un kurā gadījumā tas nav konstatējams, bet fakts kā tāds, ka šāds ietekmes aģentu tīkls no Krievijas puses ir bijis izvērsts visās Baltijas valstīs, tāpat kā daudzās Eiropas valstīs.”
Kasema tēva nolīgtā advokāte Imma Jansone “de facto” sacīja, ka klients šonedēļ atradās karantīnā, tāpēc ar vēl nebija tikusies, bet lēmumu par Kasema apcietināšanu ir pārsūdzējusi.
