“Daugavpilī mīt ļaunums” Vladislava izstāsta, ko krievam nozīmē atbalstīt Ukrainu, un veido filmu par Daugavpili
Drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā medijos un sociālajos tīklos tika pamanīta kāda meitene vārdā Vladislava Romanova – viņas stāsts par to, ko krievu tautības cilvēkam no Daugavpils nozīmē atbalstīt Ukrainu izskanēja visskaļāk. Nu viņa veido filmu par dzimto pilsētu.
Izglītība un karjera Vladislavu aizveda uz Rīgu, kur viņa dzīvo jau kādu laiku. Kara pirmo dienu viņa atceras kā asarās un neticībā par notikušo pavadītu.
Kopš tā brīža viņai ir izveidojies visai nepiedodošs filtrs attiecībā pret apkārtējiem cilvēkiem: “Esmu kategoriska un brīžiem agresīva, ja kādam viedoklis par šo situāciju nesakrīt ar manējo. Te ir – uzsveru – tikai melns vai balts. Mums visiem bija pietiekami laika, lai izvēlētos, kurā pusē esam šajā asiņainajā tiesā. Viss. Nav nekādu bet.”
Krievvalodīgais medijs “Current Time” ir aprunājies ar Vladislavu, uzklausot viņas domas par Daugavpili un pieredzi pēc 24. februāra:
Владислава считала себя "настоящей русской", хоть и родилась в Латвии. Она выросла в самом русском городе Латвии – Даугавпилсе.
— Настоящее Время (@CurrentTimeTv) January 8, 2023
После 24 февраля она заняла активную антивоенную позицию, которую многие в Даугавпилсе не разделяют. Девушке начали угрожать изнасилованием и убийством pic.twitter.com/jTOijffpMc
“Karš Ukrainā parādīja, cik slima ir mūsu sabiedrība. Tieši pēc 24. februāra es sapratu, ka Daugavpilī mīt ļaunums. Ne tikai domē, bet arī cilvēku galvās,” stāsta Vladislava.
“Vienmēr ir bijis tāds priekšstats, ka latvieši ir pret tevi. Bez iemesla, vienkārši ir tāds priekšstats. Un tas attiecīgi nozīmē, ka tev ar šo latviešu pasauli ir jācīnās,” iepriekš pieminētās sabiedrības daļas nostāju ieskicē Vladislava.
Sarunā ar “Current Time” viņa atklāj, ka durvis uz latvisko meitenei atvērusi viņas kādreizējā latviešu valodas skolotāja.
Norisinās pieminekļa Otrā pasaules kara padomju karavīriem Slavas skvērā Daugavpilī demontāžas darbi
Norisinās pieminekļa Otrā pasaules kara padomju karavīriem Slavas skvērā Daugavpilī demontāžas darbi
“Es esmu dzimusi šajā valstī, es esmu šīs valsts pilsone, es ļoti labi orientējos Latvijas vēsturē un kultūrā. Lasu un strādāju latviešu valodā. Kādā brīdī aizdomājos – kas tad mani dara par krievieti? Sapratu, ka laikam jau tikai valoda. Mentalitātes ziņā vairāk esmu latviete,” secina Vladislava.
Vladislava jau kopš kara sākuma ir bijusi publiska ar savu nostāju pret Krieviju un karu Ukrainā.
Viņa arī atklāti paudusi, ka atbalsta PSRS pieminekļu nojaukšanu, jo tie esot spēcīgi instrumenti Krievijas naratīva uzturēšanai valstī.
Šāda viedokļa paušana sociālajos tīklos un citviet ir izpelnījusies ne to saprātīgāko sabiedrības daļas uzmanību.
“Man ir draudēts ar izvarošanu, rīkles pārgriešanu. Doti padomi atskatīties, ja eju mājās diennakts tumšajās stundās,” stāsta Vladislava.
Filmu “Iespēju pilsēta”, kurā apkopotas sarunas ar Daugavpilī mītošajiem Vladislava veido jau vairākus mēnešus.
Publikai tā būs pieejama jau šovakar – speciāli izveidotā “Youtube” kontā.
