Raimonds Pauls ar savām skaņuplatēm, “Atpūtas” Ziemassvētki un absurdais korektums: izstāžu ceļvedis

Īpašs baudījums ir Liepājas izstāžu publikai. Liepājas Latviešu biedrības namā varam iepazīties ar Maestro Raimonda Paula skaņuplašu kolekciju, bet pašu komponistu vērot Aigara Hibnera fototvērumā. Savukārt vēju pilsētas muzejā skatāma īpatnējā mākslinieka Miķeļa Golta darbi viņa simtgadei veltītajā izstādē.

Toties Pārdaugavā – Kalnciema kvartālā Marutas Gredzenas izstādē par absurdo korektumu varam skatīt ko mūsdienīgāku - reālus citātus instalāciju un grafiku veidā no ikdienas populārākā komunikācijas rīka - mobilā telefona.

* Mežaparka Lielās estrādes Ekspozīciju zālē līdz 5. februārim apskatāma mākslinieka un Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Alekseja Naumova izstāde “Toponīmi 2”. Alekseja Naumova daiļrade asociējas tieši ar ainavu glezniecību – ainava kā žanrs viņu saista jau vairāk nekā 30 gadu.

Mākslinieks savos darbos attēlojis ainavas gan Latvijā, gan visā plašajā pasaulē, atklājot savas izjūtas un iespaidus no pieredzētajiem ceļojumiem un liekot domāt par mūsu lokālo un globālo identitāti. Viņa vitālais talants pārliecinoši apliecina ainavas žanra aktualitāti arī 21. gadsimtā, tādēļ nereti Aleksejs Naumovs tiek dēvēts par izcilāko mūsdienu latviešu plenēristu. Ar nosaukumu “Toponīmi” Alekseja Naumova gleznas šobrīd aplūkojamas Marka Rotko centrā Daugavpilī, savukārt izstāde “Toponīmi 2” paplašina mākslinieka toponīmu areālu ar Ņujorkas, Parīzes, Porto, Burano, Maiami, Antibu, kā arī Latvijas – Vidzemes un piesnigušās Rīgas ainavām, piedāvājot arī jaunus, šogad radītus un vēl neizstādītus darbus.

Alekseja Naumova ainavas pārvērtušas sniegotu priežu apvīto Mežaparka Lielās estrādes Ekspozīciju zāli krāšņā ziemas dārzā. Aiz stiklotās sienas uzzied ainavas – košas, kolorītas, kas fascinē ar mākslinieka glezniecības valodai tik īpašo krāsu un gaismu, neviļus ļaujot sajust arī katras vietas smaržu un tā brīža noskaņu. Mākslinieks piedāvā skatītājam nevis vispārinātu un tipisku ainavu, bet tieši savu skatījumu uz konkrēto vietu un mirkli, jo tieši kadra burvības “notveršana” ir būtisks viņa darbu raksturlielums. 

“Gleznoju es visus darbus uz vietas – ne no fotogrāfijām, un principā es arī neveidoju skices. Iesāku ar krāsu un tveru mirkli no dabas,” stāsta darbu autors un turpina: “Svarīgi ir būt tur, gleznot uz vietas to, kas notiek. Putni lido, uznāk lietus, pieskrien bērni un ieliek rokas krāsā, un pēc tam pieliek pie krekla – tā ir daļa no procesa. Reizēm tas traucē, reizēm tas darbu papildina, bet tā ir neatņemama daļa no šī procesa. Savos darbos izlieku savas izjūtas, var teikt arī, ka savās sajūtās ietērpju redzamo”. Darbi tiek vai nu pabeigti uz vietas un tajā pašā dienā, vai netiek pabeigti nemaz. 

Sīkāk internetā: www.iksd.riga.lv.

* Pārdaugavā, Kalnciema kvartāla galerijā (Kalnciema ielā 35) līdz 28. janvārim skatāma mākslinieces Marutas Gredzenas izstāde “Absurdi Korekts”. Izstādes vadmotīvs ir atlasīti reāli citāti instalāciju un grafiku veidā no ikdienas populārākā komunikācijas rīka - mobilā telefona. Auto korektora sirreālā realitāte ikdienišķo padara interesantu un, padarot to dzīvu caur objektiem telpā, autore liek novērtēt skaisto kļūdās, nekorektajā, un aicina uz dialogu par valodas lietojumu ikdienā jaunā formā.

Maruta Gredzena 2014. gadā ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) maģistra grādu keramikas apakšnozarē. Pēc maģistra studijām Latvijā līdz 2020. gadam savu radošo darbību turpinājusi Spānijā, piedaloties dažādās izstādēs un radošajās darbnīcās. 2020. gadā atgriezusies Latvijā un uzsākusi maģistra studijas LMA Grafikas apakšnozarē. Savos darbos Maruta Gredzena apspriež tēmu par mūsdienu cilvēka dabu ikdienā un tās blakus efektus, kad cilvēks ir spiests dzīvot ar vislielāko ātrumu cilvēces vēsturē. Sīkāk internetā: www.kalnciemaiela.lv.

* Liepājas muzejā (Kūrmājas prospektā 16/18) līdz 26. februārim skatāma piemiņas izstāde “Miķelis Golts. 100”, kas veltīta ievērojamā novadnieka simtajai jubilejai, kuru atzīmējām nule aizvadītajos svētkos.

Miķelis Golts piedzima 1922. gada 25. decembrī Rucavas pagasta Nidas ciematā zvejnieka ģimenē. Kopumā savas dzīves laikā gleznotājs aiz sevis atstājis ievērojamu māksliniecisko mantojumu. Viņš ir pazīstams ar to, ka gleznoja paša izkoptajā tehnikā, kur liela nozīme ir faktūrām – Miķeļa Golta gleznas izceļas ar izveidoto reljefu, brīvu, impulsīvu krāsas uzklāšanas veidu un darba virsmas plastiku.

Gleznas faktūrai Miķelis Golts izmantoja krāsas, jūrmalas smiltis un gliemežvākus, kā arī citas vien māksliniekam zināmas sastāvdaļas. Savas autortehnikas recepti mākslinieks rūpīgi slēpa un tā joprojām nav atklāta.

Miķelis Golts galvenokārt gleznoja naktīs. Ņemot vērā īpašo glezniecības tehniku, darbi tapa uz audekla vai uz kartona guļus stāvoklī uz malkas plīts virtuvē vai biljardgalda, kas bija ražots starpkaru Latvijas laikā – pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados.

1989. gadā Miķelis Golts iegādājās namu Liepājā, Friča Brīvzemnieka ielā 26, lai to atjaunotu, izveidotu izstāžu zāli savām gleznām, kā arī organizētu saviesīgus pasākumus māksliniekiem un kultūras darbiniekiem (nams ”Pie Miķeļa” pēdējo reizi publiskam apmeklējumam tika atvērts publiskam pērnā gada Muzeju nakts ietvaros).

Gleznotāja dzīves laikā kopš 1947. gada sarīkotas vairāk nekā 24 viņa personālizstādes, kā arī vairākas piemiņas izstādes Liepājas muzejā. Miķeļa Golta darbi ir bijuši eksponēti ASV, Itālijā, Japānā, Krievijā un Zviedrijā. Mākslinieka gleznas atrodas Latvijas mākslinieku savienības fondā, valsts un pašvaldības muzejos, tai skaitā Liepājas muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs. Gleznotājs miris savā namiņā ”Pie Miķeļa” 2007. gada 23. aprīlī. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

* Savukārt Liepājas Latviešu biedrības namā (Rožu laukumā 5/6) līdz 31. janvārim skatāma izstāde “Raimonda Paula daiļrade skaņuplatēs un Aigara Hibnera fotogrāfijās”, kuru piedāvā fotogrāfs Aigars Hibneris un mūzikas telpas ”Vinilkoks” īpašnieks Raitis Pavlovičs.

Viena no plašākajām Raita Pavloviča kolekcijām saistīta ar komponista Raimonda Paula daiļradi. Viņa kolekcijā ir vairāk nekā 180 skaņuplašu ar Maestro mūziku un piedalīšanos ierakstos, kas izdotas Latvijā, ASV, Anglijā, Austrālijā un citās valstīs, un lielākā daļa kolekcijas skaņuplašu ir paša Maestro autogrāfētas.

Savukārt Aigars Hibneris ir Latvijā pazīstams fotogrāfs, kurš dokumentējis ļoti daudz gan Raimonda Paula koncertu, gan mēģinājumu un arī aizkulišu Liepājas koncertzālēs. Viena no plašākajām viņa fotogrāfiju kolekcijām tapusi Raimonda Paula 75. jubilejas koncertā “Pilsētā vētru un dzintara krastā” Liepājas Olimpiskajā centrā arēnā. Aigars Hibneris arī veidojis šīs izstādes noformējumu.

Raita Pavloviča kolekcijā ir gandrīz visas ar komponista mūziku izdotās skaņuplates – sākot ar 1957. gadā izdoto 78 apgriezienu šellaka plati ar Raimonda Paula skaņdarbu „Lēnā rumba”, Japānā 1987. gadā izdoto singlu, kā arī lielu popularitāti ieguvušās dziesmas „Anno Domini” dziedātāja Don Marko izpildījumā. Raitis Pavlovičs veido arī Raimonda Paula skaņuplašu katalogu, kas nākamā gada sākumā būs pieejams visiem interesentiem.

Sīkāk internetā: www.biedribasnams.lv.

* Ja nu vēl vēlaties pagarināt, Ziemassvētku sajūtu, tad jādodas uz Bausku, kur pilsētas muzejā (Kalna ielā 6) vēl līdz 29. janvārim skatāma izstāde “Latvijas mākslinieki žurnālam “Atpūta” Ziemassvētkos. 20. gs. 20.-30. gadi”. Izstādes rīkotāji vēsta:

“Bauskas muzejs apmeklētājus aicina ieskatīties 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu žurnāla “Atpūta” izdevumos par ziemas, Ziemassvētku un Jaunā gada tēmu tā laika mākslinieku skatījumā. Žurnāla redakcija sadarbojās ar sava laika izciliem māksliniekiem, piemēram, Sigismundu Vidbergu, Niklāvu Strunki, Ludolfu Libertu, Kārli Sūniņu, Aleksandru Apsīti un citiem.

Tolaik Ziemassvētku simbolikā ļoti populāri bija etnogrāfiski un tautiski motīvi. Attēlojot tradicionālos sižetus, mākslinieki meklēja savu īpašo “latvisko” skatījumu. Pazīstams un mīļš kļuva Ziemassvētku vecīša tēls. Arī attēlojot Jaunā gada atnākšanu (svinēšanu), populāri bija zīmējumi ar etnogrāfiskiem un tautiskiem motīviem, kurus apvienoja arī ar Latvijas valsts simboliku.

Izstādi papildina Ziemassvētku egle ar rotājumiem, kas darināti pēc žurnāla "Atpūta" ieteikumiem, kā izgatavot pašu rokām darinātus eglīšu rotājumus. Pagājušā gadsimta pirmajā pusē stikla eglīšu rotājumi bija ļoti dārgi, un ģimenes ar bērniem bieži vien rotājumus darināja paši no papīra, vates vai auduma. Eglītes rotāja arī ar svecītēm un eņģeļmatiem.”

Sīkāk internetā: www.bauskasmuzejs.lv.