"Vēsturiskais brīnums": Skaistkalnes centrālo ielu joprojām dēvē komunistiskā varoņa vārdā. FOTO

Iespējams, ka daudzi pat nenojauš, kas tas tāds Kurmanis ir, un šo vārdu uztver kā vienkārši “nezināmu”, bet nez kādēļ godājamu. Tomēr, iedziļinoties vēsturiskajos faktos, atklājas visnotaļ neglīta aina, kura nupat pārsteigusi arī vēsturniekus.

Latvijas Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane un Bauskas muzeja Vēstures nodaļas vecākais speciālists, arī Bauskas novada domes deputāts Raitis Ābelnieks (Nacionālā apvienība) šī gada pirmajās dienās sociālajā tīklā “Facebook” dalījās ar “Jaunā gada atklājumu”, ka “Skaistkalnē joprojām pastāv iela, kas pagājušā gadsimta sešdesmito gadu otrajā pusē nosaukta Baigā gada komsorga Šrola Kurmaņa vārdā”.

Septiņpadsmitgadīgais komsorgs

Raitis Ābelnieks, kurš, starp citu, ir Bauskas novada, kurā ietilpst arī Skaistkalne, domes deputāts, raksta: “Dīvaini, ka skaistkalnieši līdz šim paši nav ierosinājuši šo ielu pārdēvēt. Vai tiešām okupantu līdzskrējējs Šrolis Kurmanis viņiem tik mīļš?”

Šrolis Kurmanis bija Skaistkalnes skolas 17 gadus vecs 7. klases skolnieks, kad viņu 1941. gada jūnija beigās, uzreiz pēc nacistu ienākšanas, arestēja un kopā ar vēl septiņiem padomju okupācijas pirmā gada kolaborantiem nošāva tuvējā mežā. Sīkāku datu vai pētījumu par viņa līdzdalību padomju okupācijas varas stiprināšanā nav.

Vienīgi zināms, ka viņš uzreiz pēc padomju armijas ienākšanas Latvijā kļuvis par Skaistkalnes skolas komjaunatnes organizācijas vadītāju (komsorgu) un 1941. gada jūnija otrajā pusē īsi pirms nacistu iebrukuma vedis Skaistkalnes skolas bērnus uz pionieru nometni Saulkrastos. Šajā ceļā bērnus pārsteidzis kara sākums, un Kurmanis saņēmis komjaunatnes Centrālkomitejas rīkojumu bērnus “evakuēt” jeb iesēdināt transportā uz Krieviju, bet pašam atgriezties Skaistkalnē, kur pēc dažām dienām viņu arestēja un pēcāk nošāva kā vienu no Baigā gada komunistu aktīvistiem.

Holokausta upuris vai Baigā gada vardarbis?

Tikai cetrutdaļgadsimtu pēc viņa nāves sākās Kurmaņa glorifikācija. Padomju Latvijas presē no 1967. gada viens pēc otra sāka parādīties cildinoši raksti par Šroli Kurmani, par to, ka viņa vārdā nosaukta viena no centrālajām Skaistkalnes ielām. Godinot viņa varoņdarbu (viņš esot gājis bojā, pildot komjaunatnes Centrālkomitejas rīkojumu), Skaistkalnes skolā tika atklāts viņam veltīts piemiņas stūrītis un rīkotas viņa vārdā nosauktas slēpošanas sacīkstes.

Tomēr nekas vairāk nav zināms, kādu komjaunatnes Centālkomitejas rīkojumu viņš pildījis, par ko viņu nāktos godināt. Vienkārši padomju propaganda lika šo cilvēku godināt par kaut kādu varoņdarbu, kura detaļas tā arī neatklāja. Iespējams, ka viņš bijis mākslīgi radīts varonis, bet varbūt arī nē…

2021. gada decembrī žurnālists Arnis Kluinis “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” publicēja vēsturisku eseju “Statistikas vietā šoreiz viens traģisks liktenis” – pēc valsts neatkarības atgūšanas vienīgo vēsturisko atskatu par Kurmaņa likteni. Publikācija liek uzdot vairākus jautājumus.

Pirmām kārtām, Kurmanis bija nepilngadīgs un diez vai varējis veikt kādus asiņainus noziegumus. Otrām kārtām, viņš, iespējams, nošauts kā ebrejs un nāvi bija “pelnījis” savas tautības dēļ, nevis kā komunistu līdzskrējējs. Trešām kārtām, kāpēc padomju propaganda par Kurmaņa iespējamiem varoņdarbiem atminējās vairāk nekā pēc ceturtdaļgadismta - 1967. gadā? Tātad Šrolis Kurmanis varētu būt mākslīgi radīts elks.

Iespējams, uz pēdējo jautājumu atbildi var rast, pārlapojot 1946. gada laikraksta “Bauskas Darbs” numurus. Ne visa Kurmaņu ģimene gāja bojā holokaustā. Viens no Šroļa brāļiem (zināms, ka viņa vārds sākās ar burtu L) kara sākumā paspēja aizbēgt uz Krieviju, kur sarkanarmijas rindās cīnījās pret nacistiem. Pēc kara viņš atgriezies dzimtenē.

Par to varētu liecināt arī padomju tiesas spriedums, kurā kādam Skaistkalnes dzirnavu svērējam Leibam Kurmanim tika piespriests četru gadu cietumsods par 1210 kilogramu miltu un graudu zādzību. Cik pamatota bija viņam izvirzītā apsūdzība, grūti spriest, jo visi labi zinām, cik “taisnīgas” Staļina laikā bija tiesas. Tomēr viens gan ir skaidrs - Staļina laikā jau nevarēja glorificēt cilvēku, kurš nāk no sociālistiskā īpašuma izlaupītāju ģimenes! Tādēļ arī bija jāpaiet vismaz 25 gadiem un jānomainās PSRS vadītājiem, lai saulītē ieceltu nacistu upuri un padomju varoni.

Nabadzīgā bodnieka dēls

1970. gadā Skaistkalnes vidusskolu absolvēja tagad pazīstamais Liepājas novadpētnieks Gunārs Silakaktiņš, kurš toreiz laikrakstā “Padomju Jaunatne”, protams, “laikmeta mērcē” publicēja padomju laikā visobjektīvāko zināmo Kurmaņu ģimenes stāstu:

“Šrolis dzimis 1923. gada rudenī Skaistkalnē (toreizējā Šēnbergā). Vecākiem, pēc tautības ebrejiem, piederējis neliels gaļas veikaliņš (tagad – Kurmaņa iela 21). Klusajā, strādīgajā ģimenē kopā ar Šroli auga vēl četri brāļi un māsa. 1930. gadā Šrolis iestājās Šēnbergas sešklasīgajā pamatskolā un beidza to 1937. gadā. Arvien grūtāki kļūst materiālie apstākļi. Saslimst tēvs, tāpēc Šrolim nav iespēju mācīties tālāk.

1940. gads atnāk arī pierobežas miestinā. Nabadzīgā bodnieka dēls viens no pirmajiem saista savu turpmāko dzīvi ar Ļeņina komjaunatni. Ievēlēts par sekretāru nupat izveidotajā nepilnajā vidusskolā, Kurmanis aktīvi piedalās ciema sabiedriskajā dzīvē.”

Sīkāku ziņu, kā izpaudās viņa piedalīšanās ciema “sabiedriskajā dzīvē”, nav. Latvijas Okupācijas muzeja sabiedrisko attiecību vadītāja Inese Jansone Jauns.lv vien bilst: “Muzeja krājumā diemžēl nav materiālu par Šroli Kurmani, mūsu vēsturnieki nav detalizēti pētījuši viņa biogrāfiju un darbību.”

Brīvprātīgs komunistiskā režīma kolaborants

Jauns.lv uzrunāja abus vēsturniekus, kuri tikko atklājuši Kurmaņa ielas “brīnumu”, un aicināja viņus izteikt savas domas par pirmo Skaistkalnes komsorgu.

Inese Dreimane: “Šrolis Kurmanis bija Skaistkalnes komsorgs 1940./41. gadā, visticamāk, skolā. 1941. gada vasarā atradās vasaras nometnē Saulkrastos un, sākoties karadarbībai, piedalījies bērnu aizvešanā uz Krieviju. Pēc tam, it kā ar kompartijas uzdevumu, atgriezies Bauskas apriņķī, bet drīzumā arestēts un nošauts kopā ar vēl septiņiem Skaistkalnes pagasta komunistu kolaborantiem.

Tomēr viens ir skaidrs - Šrolis Kurmanis nošauts kopā ar citiem komunistu režīma kolaborantiem, nevis ebreju masveida iznīcināšanas laikā. Viņš bija skolas komsorgs – tātad brīvprātīgs komunistiskā režīma kolaborants, un šādos gadījumos tautībai nav nozīmes.

Mazliet papētot nošauto aktīvistu personības, redzams, ka viņi visi bija aktīvi piedalījušies komunistu režīma veicināšanā: Austra Šlosberga-Skuja - Īslīces skolas pionieru vadītāja; Zignots Strazdiņš - sākotnēji Jaunsaules skolas pionieru vadītājs, bet no 1941. gada arī pagasta komsorgs; Voldemārs Strautnieks - Bauskas astoņgadīgās skolas direktors, kā arī “Tautas Saeimas” deputāts; Pēteris Grigāns - saistīts ar nelegālo kompartiju vēl pagājušā gadsimta trīsdemitajos gados, 1940. gadā iecelts par “Tautas armijas” tehnisko daļu poļitruku, bet vēlāk kļuva par Bauskas apriņķa skolu inspektoru.

Taču 1966. gada 26. novembra “Padomju Jaunatnē” nosauktas astoņas personas no Skaistkalnes pagasta, kas nošautas vienā dienā. Viens no tiem ir Šrolis Kurmanis, bet pārējie: četri strādnieku gvardi - Jānis Traumanis, Mārtiņš Upelnieks, Juris Freidenfelds, Andrejs Krastiņš un trīs padomju aktīvisti - Anna Buša, Austra Liepa, Mārtiņš Sakne. Nošaušana esot notikusi 1941. gada jūlijā. Bet arī šajā gadījumā nav iespējams vilkt kādas paralēles ar holokaustu.

Bez tam - nav noslēpums, ka holokausts un tā upuri Padomju Savienībā nebija pat ne pieminēšanas vērti. Tas pats attiecās uz okupēto Latviju. Rumbulas masu kapu vieta burtiski līdz pat pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem bija pamesta un aizaugusi, un tur neko neļāva darīt. Cilvēkus, kuri brīvprātīgi devās to kopt, izsekoja čeka. Uzstādot piemiņas akmeni, tika aizliegts tekstā norādīt nogalināto tautību - ebreji. Tā vietā tur bija kaut kas par “padomju pilsoņiem - fašistu upuriem”. Ja Šrolis Kurmanis būtu gājis bojā holokaustā, tad par viņu neviens pat neiepīkstētos, nerunājot par ielas nosaukšanu.

Raitis Ābelnieks: “Par to Šroli Kurmanu uzzināju tikai pirms dažām dienām no Ineses Dreimanes. Pārskatīju informāciju vietnē periodika.lv, lai saprastu, kas viņš tāds ir.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā viņš iestājies komjaunatnē un kļuvis par Skaistkalnes pagasta skolas komjaunatnes sekretāru, 1941. gadā vietējos pionierus aizvedis uz pionieru nometni Saulkrastos un, sākoties karam ar Vāciju, šos bērnus palīdzējis evakuēt (pareizāk gan - piespiedu kārtā nosūtīt) uz Krieviju. Pēc tam atgriezies Skaistkalnē, kur pēc vācu karaspēka ienākšanas arestēts un vēlāk nošauts kopā ar astoņiem citiem vietējiem padomju okupācijas varas aktīvistiem. Kaut kad pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados glorificēts un viņa vārdā nosaukta galvenā iela Skaistkalnē. 

Jā, nepilngadīgs un ebrejs, bet nošauts tika kā padomju okupācijas režīma aktīvists (komjaunatnes sekretārs - tātad vadītājs, nevis vienkāršs komjaunietis). Viņu nenošāva pēc etniskās piederības, jo reizē ar viņu nošāva septiņus latviešus, kas arī bija sadarbojušies ar PSRS okupācijas režīmu. Nošaušana notika jūlija sākumā, kad vēl te nebija izplatītas nekādas direktīvas par ebreju iznīcināšanu. Tas notika vēlāk. Iespējams, ka visi šie padomju okupācijas laika aktīvisti bija pielikuši savu roku pie 14. jūnija deportācijām, jo komunistiskās partijas biedri un komjaunatnes vadītāji tika iesaistīti deportāciju īstenotāju operatīvajās grupās (viņi labāk pārzināja vietējos apstākļus un izsūtāmo mājas, nekā atbraukušie čekisti).”

“Paies vēl gadu desmiti…”

Raitis Ābelnieks Jauns.lv teica, ka “Bauskas novadā diskusija par Kurmaņa ielas nosaukumu nav bijusi, bet es rosināšu par šo jautājumu lemt. Dīvaini, ka tas nav noticis jau senāk Skaistkalnes pagasta pašvaldībā un vēlāk Vecumnieku novada pašvaldībā”. Jāteic, ka līdz nesenam laikam, līdz reģionālajai reformai, Skaistkalnes pagasts ietilpa Vecumnieku novadā un Bauskas novadam tika pievienots tikai 2021. gada vasarā.

Jauns.lv Bauskas novada domē interesējās, vai tik tiešām nav domāts par Kurmaņa ielas pārdēvēšanu un atbrīvošanos no šī “padomju mantojuma"? Pašvaldības Uzņēmējdarbības un mārketinga departaments sniedza šādu atbildi:

“Vecumnieku apvienības pārvaldē informē, ka 2020. gadā Vecumnieku novada domes Attīstības komiteja skatīja jautājumu par Kurmaņa ielas, Skaistkalnē, nosaukuma maiņu, taču jautājums tālāk apstiprināšanai domes sēdē netika virzīts.

2022. gada rudenī, kad Skaistkalnē notika Bauskas novada pašvaldības organizēta tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem, šis jautājums tika pārrunāts. Iedzīvotāji pauda vēlmi minētajai ielai nosaukumu mainīt, taču, pirms Bauskas novada dome pieņemtu lēmumu, vēlētos, lai par iespējamo jauno nosaukumu aptaujātu vietējos Skaistkalnes iedzīvotājus. Ņemot vērā šo informāciju, Bauskas novada domei šogad tiks rosināts Kurmaņa ielas nosaukumu mainīt.”

Interneta forumos rodamas ideja, ka pašreizējo Kurmaņa ielu varētu nosaukt kāda Skaistkalnes klostera kapucīna - nacionālo partizānu atbalstītāja vārdā.

Tikmēr ir aktuāls 1967. gada 20. maijā Bauskas avīzes “Komunisma Ceļš” rakstā “Iela varoņa vārdā” paustais:

“Komjaunietis Š. Kurmanis kritis (..). Un tomēr dzīvs šodien ir viņa vārds, viņa atdarināšanas cienīgais varoņdarbs. No rītiem ejot uz skolu, Šrola Kurmaņa ielas akmeņus min skolēni ar sārtajiem kaklautiem, jaunieši ar Ļeņina nozīmītēm pie krūtīm. Šajā ielā atrodas ciema centrālās iestādes. Paies vēl gadu desmiti, bet varoņa vārdā nosauktā iela arī nākošajām paaudzēm stāstīs par īsu, bet cildenu dzīvi.”