foto: LETA
"Neredzu apdraudējumu no Maskavas" - tā pirms gada teica nu Aizsardzības komisijā ierindotais Rosļikovs
Vēl pirms 24. februāra notikušā "Sputnik" intervijā Rosļikovs tiek citēts šādi: “Es neredzu apdraudējumu no Maskavas. Jebkurā gadījumā agrāk no Krievijas mēs saņēmām daudz labuma, bet tagad ar katru gadu ejam dziļāk parādos. Mūsu valsts ieķīlā sevi lombardā.”
Politika
2022. gada 21. decembris, 06:01

"Neredzu apdraudējumu no Maskavas" - tā pirms gada teica nu Aizsardzības komisijā ierindotais Rosļikovs

Jauns.lv

Pirms kāda laika ziņas par to, ka 14. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā cita starpā darbosies arī “Stabilitātei!” līderis Aleksejs Rosļikovs, un nu – arī otrdien viņa partijai izteiktais drošībnieku brīdinājums, atgādināja par kādu interviju, kuru politiķis vēl 2021. gadā sniedza nu jau uz Maskavu aizbēgušam žurnālistam – dedzīgam Krievijas kara atbalstītājam.

Intervijā, kuru Krievijas valdības atbalstītais propagandas avots “Sputnik” publicēja vēl 2021. gada 6. aprīlī, ar tolaik jaunizveidotās “Stabilitātei!” līderi, bijušo saskaņieti Alekseju Rosļikovu sarunājās žurnālists Aleksejs Stefanovs.

Intervijas ietvaros abi pārspriež virkni politisku, sociālu aktualitāšu, tostarp Latvijā realizēto politiku Covid-19 pandēmijas laikā un to, kā tā skārusi iedzīvotājus.

Lieki piebilst, ka sarunas laikā uzsvērts tas, cik neprasmīgi rīkojusies Latvijas valdība, un cik ļoti no tā cietuši cilvēki.

Tieši šādā veidā runāts arī par Latvijas-Krievijas attiecībām.

Alekseja Rosļikova vadītā partija "Stabilitātei!" 14. Saeimas vēlēšanu rezultātu gaidās

gallery icon

Nesadarbojoties ar Krieviju, Latvija sevi “ieķīlā lombardā”

Jāteic, ka vēl krietni pirms kara notikusī un publicētā intervija šajā ziņā ir, kā saka, “slikti novecojusi”.

“Stabilitātei!” līderis Rosļikovs tajā sarunā virkni lietu, kuras diezin vai šobrīd vairumam izklausītos adekvātas, īpaši jau, ņemot vērā, ka izteikumu autors nu grasās strādāt iepriekš pieminētajā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.

Pati intervija ir publicēta, uzsvaru liekot tieši uz Latvijas-Krievijas attiecībām, ar nosaukumu “Politiķis Rosļikovs: Sabojājot attiecības ar Krievijas Federāciju, Latvija ieķīlā sevi lombardā”.

Intervijas vidū Rosļikovs tiek citēts šādi: “Es neredzu apdraudējumu no Maskavas. Jebkurā gadījumā agrāk no Krievijas mēs saņēmām daudz labuma, bet tagad ar katru gadu ejam dziļāk parādos. Mūsu valsts ieķīlā sevi lombardā.”

Rosļikovs piebilst, ka arī pārējās Baltijas valstis demonstrē kritisku nostāju pret Krieviju, bet savā uzvedībā ir “daudz pragmatiskākas”.

Pats publikācijas autors Stefanovs raksta, ka, pēc Rosļikova domām, “Latvija atrodas purvā”. Propagandas medija žurnālists arī uzsver, ka jautājumos par “konservatīvajām vērtībām” Rosļikovs daudzos aspektos “nostājas Krievijas pusē”.

Līdz šim 14. Saeimā Aleksejs Rosļikovs par populistisku nosaucis lēmuma projektu, kurš paredz atteikties no sadarbības grupu veidošanas ar Krievijas un Baltkrievijas parlamentiem, viņa partijai iestājoties pret šādu lēmumu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā kopā ar Rosļikovu darbosies Raimonds Bergmanis (AS), Jānis Dombrava (NA), Ainārs Latkovskis (JV), Igors Rajevs (AS), Uģis Rotbergs (JV), Jana Simanovska (P), Edvīns Šņore (NA), Jānis Skrastiņš (JV), Edmunds Zivtiņš (LPV), Andrejs Vilks (ZZS).

Komisijas priekšsēdētāja amatā tika ievēlēts Bergmanis, pret to balsojot Rosļikovam. Par Bergmani balsoja desmit deputāti.

Par komisijas priekšsēdētāja vietnieku tika ievēlēts deputāts Edvīns Šnore (NA), savukārt par komisijas sekretāru parlamentārietis Jānis Skrastiņš (JV).

19.12.2022. Krievijas dronu triecieni Kijivai

Krievijas dronu triecieni Kijivas infrastruktūrai

gallery icon

No Rīgas uz Maskavu, kur vieglāk atbalstīt Krievijas karu

Pietiekami kolorīts ir arī pats intervētājs – žurnālists Aleksejs Stefanovs.

Savulaik viņš darbojies Rīgā, taču jau kādu laiku uzturas Krievijā un publiski ir kaismīgs Krievijas uzsāktā kara atbalstītājs.

Īpaši aktīvs Stefanovs ir savā “Telegram” kontā, kur viņam ir vairāk nekā 6000 sekotāju, bet medijam “Sputnik” kopš 24. februāra jau paguvis intervēt vairākus ar Latviju saistītus prokrieviskos aktīvistus.

To starpā ir arī Viktorija Matule, kura šogad 9.-10. maijā notiekošajās “Uzvaras dienas” svinībās pie nu jau nojauktā PSRS pieminekļa biedrojās ar Aleksandru Dubjago – puisi, kurš līdzi bija paņēmis Krievijas karogu un par to tika aizturēts.

Valsts drošības dienests izsaka brīdinājumu “Stabilitātei!”

Otrdien jau vēstīts, ka brīdinājums izteikts saistībā ar partijas biedru paustajiem izteikumiem Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas propagandas mērķiem izmantotajiem informācijas resursiem, kuri atrodas tādu personu kontrolē, pret kurām ir noteiktas Eiropas Savienības finanšu un ekonomiskās sankcijas.

Savas kompetences ietvaros veicot informatīvās telpas monitoringu, VDD ir konstatējis, ka intervijās Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas propagandas mērķiem izmantotajiem informācijas resursiem "Stabilitātei!" biedri un 14. Saeimas deputāti Aleksejs Rosļikovs un Glorija Grevcova ir nākuši klajā ar tādiem izteikumiem, kas ir pretrunā Politisko partiju likuma 7. panta piektajai daļai.

Atbilstoši minētajai normai politiskajai partijai ir aizliegts sniegt atbalstu, tajā skaitā arī informatīvu (propagandas) atbalstu, personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.

Par konstatēto VDD ir informējis "Stabilitātei!", kā arī brīdinājis šo politisko partiju, ka Politisko partiju likumā noteikto aizliegumu pārkāpšana nav pieļaujama.

Tāpat VDD ir aicinājis partiju novērst turpmākās pretlikumīgas darbības, un brīdinājis, ka pretējā gadījumā pret partiju dienests izmantos likumā noteiktos instrumentus.

VDD atgādina, ka atbilstoši Politisko partiju likuma 45. panta otrajai daļai politisko partiju darbības izbeigšana var tikt rosināta, ja partijas darbība ir pretrunā Satversmei, likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem, ja tā apdraud valsts vai sabiedrisko drošību un ja tās darbības ir pretrunā šā likuma 7. panta ceturtajai vai piektajai daļai.

Tāpat VDD norāda, ka par finanšu un saimniecisko resursu nodošanu fiziskai vai juridiskai personai, kas ir iekļauta to personu sarakstā, pret kurām ES ir noteikusi sankcijas par Ukrainas teritoriālās vienotības, suverenitātes un neatkarības graušanu, draud kriminālatbildība.