Cīņa par vīriem ir sākusies. Tautas deju kolektīvi cenšas pievilināt vīriešus
Nākamajā vasarā notiks XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII Deju svētki. Gatavojoties svētkiem, daļa tautas deju kolektīvu saskaras ar puišu un vīriešu trūkumu, līdz ar to gan deju kolektīvu vadītāji, gan paši dalībnieki izmanto dažādus veidus, kā pārliecināt vīriešus iet dancot.
Jelgavas valstpilsētas pašvaldības iestādes "Kultūra" tautas deju ansambļa “Diždancis” un vidējās paaudzes tautas deju kolektīva “Ritums” mākslinieciskā vadītāja Ieva Karele sarunā ar portālu Jauns.lv sacīja, ka abos šajos kolektīvos dejotāju sastāvs ir pilnībā nokomplektēts gan puišiem gan meitenēm.
“Mēs tiešām esam pateicīgi un priecīgi par to, ka mums ir pilnais sastāvs.”
Trūkst pa diviem vai trim vīriem
Karele ir arī Jelgavas novada deju apriņķa virsvadītāja. “Mums ir daudz vidējās paaudzes deju kolektīvu un senioru deju kolektīvu. Dažos kolektīvos šobrīd vēl pietrūkst pa kādam vīram. Citur pietrūkst divi vīri, citur – trīs vīri.
Līdz ar to ar vīriem ir problēma. Īpaši tas ir mazapdzīvotos pagastos, ciemos un mazajās pilsētās.”
Dejot aicina gan kolektīvu vadītāji, gan paši dejotāji un vietējie kultūras darbinieki
Kā vīri tiek uzrunāti, pierunāti un pārliecināti iesaistīties dancošanā? “Jelgavas novadā ļoti aktīvi ir gan paši deju kolektīvu dalībnieki, gan to vadītāji. Katrā pagastā ir arī kultūras darbinieks.
Zinu, ka gan deju kolektīvu vadītāji, gan kultūras darbinieki, gan paši dejotāji, pārzinot sava pagasta iedzīvotājus, uzrunā un aicina dejot konkrētus cilvēkus.”
Tiek uzrunāti draugu draugi un paziņu paziņas. “Tādā veidā mēģina pierunāt cilvēkus nākt dancot.
Lustīga un jautra Dziesmu un deju svētku dalībnieku ballīte Daugavas stadionā
Pasaule, kur gūt prieku un draugus
Aicina nākt pamēģināt, lai saprastu, ka tā ir viena lieliska nodarbošanās, kur ir iespēja atslēgt prātu no ikdienas rūpēm. Vienlaicīgi tā ir iespēja uzturēt sevi labā fiziskā formā. Ir iespēja komunicēt, cilvēkam ir sabiedriskā dzīve, izbraukumi un koncerti. Tās visas ir lietas, kas motivē nākt un piedalīties deju kolektīvos.
Tā ir vesela pasaule, kurā cilvēks gūst prieku. Prieka gūšana notiek caur sviedriem, bet tas ir prieks par to, ko cilvēks dara. Viņš ir kopā ar citiem, kuriem arī interesē tā pati lieta, kas aizrauj konkrēto cilvēku. Jā, man liekas, ka dejošana ir izcils veids, kā atslēgties no ikdienas.”
Gadās, ka pamēģina dancot, bet neturpina
Protams, gadās, ka kāds vīrs pamēģina dancot, bet pēc laika saprot, ka tas viņam nepatīk. “Ir visādi. Ir tā, ka izdodas ievilkt, bet tad cilvēks saprot, ka nevar regulāru dejošanu apvienot ar darbu, jo ļoti daudziem ir maiņu darbs. Tas iekrīt tad, kad iekrīt, un uz koncertiem nereti nevar tikt, tādēļ ārējo apstākļu dēļ šis cilvēks nevar turpināt dejot.
Ir arī bijuši tādi gadījumi, kad cilvēks saprot, ka dejošana nav viņam. Var būt tā, ka iepriekš licies, ka tas ir vieglāk, ka tas nav tik grūti. Jā, tas nav viegli! Tas nav vienkārši atnākt, viens, divi visu apgūt, viss izdodas. Tas ir grūts un sarežģīts darbiņš. Ir tādi vīri, kuri pasaka, ka nebija domājuši, ka tas būs tik sarežģīti un smagi.
Dziesmu un deju svētku pasākuma deju koncerts "Vēl simts gadu dejai"
Kopumā dāmu pietiek, bet kungu trūkst
Bet tas pats ir arī ar dāmām. Nav jau tā, ka tikai vīrieši ir tie, kuri pasaka: “Nē, es tomēr nenākšu.” Tāpat ir arī dāmas, kuras atnāk un saprot, ka tas viņai tomēr ir par sarežģītu, tāpēc izvēlas turpmāk nenākt.
Bet kopumā tendence ir tāda, ka visos kolektīvos dāmas ir, bet vairākos kolektīvos kungu pietrūkst. Es domāju, ka tāda tendence ir visā valstī, tas nav tikai atsevišķos rajonos.
Domāju, ka lielajās pilsētās tā ir mazāka problēma, bet tieši mazapdzīvotākajos pagastos, ciemos cilvēki ir tik daudz, cik viņu ir.”
Visvairāk pietrūkst vidējā un senioru vecuma vīriešu
Kura vecuma vīriešu tautas deju ansambļos visvairāk pietrūkst? “Man grūti par to teikt, jo Jelgavas novadā pamatā ir vidējās paaudzes un senioru paaudzes kolektīvi.
Mums ir trīs jauniešu kolektīvi, no kuriem divos šobrīd ir pilni sastāvi, bet trešais kolektīvs patlaban top no jauna, tāpēc visi astoņi pāri vēl nav. Taču seši pāri jau ir, tāpēc domāju, ka arī tur būs pilns sastāvs.
Es domāju, ka pietrūkst tieši vidējās paaudzes un senioru paaudzes dejotāju-vīriešu.”
Senioriem dejošanā nav pārslodzes
Karele skaidroja, ka katrai vecuma grupai ir izvēlēts atbilstošs repertuārs, un senioru deju kolektīviem atrasts tāds repertuārs, kas ir atbilstošs viņu spējām, gadiem un veselības stāvoklim. “Nav tā, ka viņiem ir ļoti ātras, straujas un lecamas dejas. Repertuārs ir ļoti atbilstoši izvēlēts tam, kāds ir dejotāju vecumposms.”
Līdz ar to senioriem dejošanas laikā parasti nerodas veselības problēmas un pārslodze. “Tiešām ir ļoti atbilstoši.”
Pirms Deju svētkiem dancotāji kļūst aktīvāki
Deju kolektīvu mākslinieciskā vadītāja atzina, ka, tuvojoties Deju svētkiem, dancotāji parasti kļūst aktīvāki. “Jā, es domāju, ka ir tā. To jau var sākt just gadu pirms svētkiem. Deju kolektīviem pirmssvētku periods ir divi gadi. Jau pagājušajā gadā mums bija jāsāk apgūt obligātais repertuārs.
Vienmēr ir bijuši noteikumi: ja deju kolektīvs nepiedalās skatē, kas ir gadu pirms svētkiem, tas īsti nedrīkst pretendēt uz nākamā gada svētku pasākumiem. Tas vajadzīgs, lai organizatori zina, ar cik kolektīviem rēķināties, jo vajadzīga plānošana.”
Viņa gan piebilda: tā kā pagājušie divi gadi bija ļoti sarežģīti, tad uz gaidāmajiem svētkiem šie noteikumi neattiecas. Uz šiem svētkiem, ja arī pavasarī deju semināros kolektīvs nepiedalījās vai piedalījās nepilnā sastāvā, viņi var šajā deju sezonā pretendēt uz dalību svētkos un pavasarī piedalīties deju kolektīvu skatēs.
Ne visi, kas pirms svētkiem sagrib dejot, tiek uz lielā laukuma
“Kā cilvēks tu vari nākt tad, kad vari. Var būt, ka kādā vidējās paaudzes kolektīvā ir 16 meitenes, kas gadu no gada dejo, bet gadu pirms svētkiem arī kādas citas meitenes izdomā nākt dejot. Taču tās meitenes nevar paņemt, jo sastāvs jau ir liels.
Korī ir citādāk – jo lielāks cilvēku skaits, jo labāk skan. Bet dejotājiem ir vajadzīgi kā minimums astoņi pāri (ja vien nav runa par jauniešu deju kolektīviem A grupā, kur ir nepieciešami vismaz 12 pāri).
Katrs kolektīvs priecājas, ja ir vairāk pāru, bet skaits nevarētu būt pārāk liels, lai visiem dalībniekiem, kuri dejo kolektīvā, lielajos svētkos ir iespēja dejot laukumā. Nu, piemēram, ja kolektīvam laukumā ir paredzētas divas dejas, tad tas nozīmē, lai katram būtu vismaz viena deja, skaits nevarētu būt lielāks kā 16 pāri. Ja ir vairāk nekā divas dejas, tad jau var būt arī lielāks cilvēku skaits.”
Neētiski atņemt dejotāju kādam citam kolektīvam
Komentējot runas, ka deju kolektīvi savā starpā cīnās par vīriem, piemēram, viens kolektīvs atņem vai pārvilina otra kolektīva vīriešus, Karele teica: “Tā mēdz notikt, bet tas ir reti. Man liekas un mūsu pieredze ir tāda, ka parasti uzrunājam foršus puišus, par kuriem zinām, ka viņi nekur nedejo.
Es pati vispirms noskaidroju, vai šis cilvēks jau kaut kur dejo. Ja nedejo, tad turpinu sarunu. Man liekas, ka pretējā gadījumā tas ir ļoti neētiski. (..)
Es uzreiz padomāju: vai es gribētu, ka pret maniem dejotājiem tā kāds darītu? Nē, negribētu! Tad es arī nedaru otram to, ko pašai negribētos, ka darītu pret mani.”
Aicina vīriešus atsaukties un iesaistīties
Noslēgumā deju kolektīvu mākslinieciskā vadītāja aicināja visus puišus un vīriešus dejot, īpaši tajos novados un pagastos, kur trūkst dejotāju-vīriešu. “Aicinu atsaukties un iesaistīties, lai mums lielajos svētkos ir pilns lielais laukums ar pilniem deju kolektīvu sastāviem!”
