"Kā tad tā?" Vairāk nekā 400 kultūras darbinieku pikti par Puntuļa balsojumu

Vēstules autori atzīmē, ka 30.novembrī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā deputāts un kultūras ministrs Puntulis balsoja pret vairāk nekā 23 000 Latvijas pilsoņu atbalstīto iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību", kas komisijā ar šo balsojumu tika noraidīta.

Kultūras un mākslas nozares darbinieki vērš uzmanību uz to, ka KM un nozarei saistošos plānošanas un darbības stratēģijas dokumentos tiek uzsvērta saliedētas, iekļaujošas sabiedrības nozīme demokrātiskas valsts pastāvēšanā.

Atsaucoties uz saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam, vēstules autori atzīmē, ka Eiropas Savienības līmenī definētais saliedētas sabiedrības koncepts ietver trīs savstarpēji saistītas dimensijas.

Pirmā no tām ir iedzīvotāju savstarpējās attiecības, kas paģērē savstarpēju uzticēšanos, sociālo tīklu veidošanos un sabiedrības daudzveidības pieņemšanu, savukārt otrā ir iesakņošanās jeb piederība, kas nozīmē arīdzan ticību valsts institūcijām, taisnīguma izpratni un ciešu saikni ar valsti. Savukārt trešā dimensija ir izpratne par kopējo labumu, kas nozīmē iedzīvotāju atbildības izjūtu par līdzcilvēkiem un vēlmi palīdzēt, cieņu pret vispārīgiem sabiedrības noteikumiem un pilsonisko līdzdalību.

Vēstulē kultūras un mākslas nozares dalībnieki vēršas pie kultūras ministra un retoriski jautā, kāpēc viņa balsojums ir pretrunā ar demokrātiskas valsts pastāvēšanai svarīgām dimensijām. Vēstules autoru ieskatā, sabiedrības daudzveidības pieņemšana nozīmē atzīt arī dažādas ģimenes, kas ir daļa no Latvijas sabiedrības un uz kuru tiesiskās aizsardzības nepieciešamību norāda Satversmes tiesa (ST).

Kultūras un mākslas nozares darbinieki uzsver, ka "ticību valsts institūcijām" iedragā tas, ka kultūras ministrs, no vienas puses, pasniedz valsts un starptautiski nozīmīgus apbalvojumus LGBTQ+ kopienas cilvēkiem, izceļ viņu nozīmi Latvijas vārda nešanā, bet, no otras, atņem tiesības viņu ģimenēm tapt atzītām un aizsargātām likuma priekšā. Šāda dubultmorāle, pēc atklātās vēstules autoru domām, liek apšaubīt taisnīguma izpratni, mazina ticību valsts varai un nozares definētajai iekļaujošajai politikai.

Tāpat kultūras un mākslas nozares darbinieki klāsta, ka "kopējais labums" paredz drošu vidi un cieņpilnu attieksmi pret ikvienu cilvēku sabiedrībā. Viņu ieskatā, Puntuļa balsojums nostāda daļu kultūras un mākslas nozarē strādājošos nelīdztiesīgās pozīcijās ar vairāk nekā 23 000 valsts iedzīvotājiem pauž, ka viņu viedoklis nav jāņem vērā un viņu pilsoniskā iesaiste ir nevērtīga.

Vēstules autori atzīmē, ka vienota, droša un atvērta sabiedrība ir viena no galvenajām prioritātēm arī Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam. Kultūras un mākslas nozares darbinieki uzsver, ka sabiedrība nevar būt vienota, droša un atvērta, ja sabiedrības līmenī netiek stiprināta sociālā iekļaušana un attīstīta empātija.

Kultūras un mākslas nozares pārstāvji norāda, ka viņi apzinās savu nozīmi saliedētas, empātiskas sabiedrības veidošanā, savukārt kultūras ministra balsojums pretēji Nacionālajam attīstības plānam un KM kultūrpolitikas plānošanas dokumentiem liek jautāt, "kā tad tā?".

"Aicinām jūsu iespējamo nākamo termiņu kultūras ministra amatā aizvadīt atbilstoši Satversmē noteiktajām pamatvērtībām, rīkoties atbilstoši savas vadītās nozares mērķiem, saliedēt visus Latvijas cilvēkus un ar savu darbību rādīt paraugu empātiskas un iekļaujošas sabiedrības veidošanā, pat ja tas ir pretrunā ar Nacionālās apvienības ideoloģisko nostāju," pauž vēstules autori.

Atklāto vēstuli parakstījuši vairāk nekā 400 kultūras un mākslas nozares darbinieku.

Kā zināms, Saeimas Juridiskā komisija 6.decembrī nolēma neturpināt 13.Saeimā iesākto darbu ar Civilās savienības likumprojektu, kas paredz ieviest jaunu veidu divu pilngadīgu personu kopdzīves juridiskai reģistrēšanai. Šī atzīšana un aizsardzība attiektos arī uz viendzimuma pāriem.