Ždanoka EP balsoja pret Krievijas atzīšanu kā terorismu atbalstošu valsti
Eiropas Parlaments (EP) šodien ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, taču šī rezolūcija nebūt nav pieņemta vienbalsīgi. Starp tiem, kuri nepiekrīt šādam skatījumam ir arī skandalozā EP deputāte no Latvijas Tatjana Ždanoka.
Kopumā no 596 EP deputātiem šodien par rezolūcijas pieņemšanu balsoja 494, atturējās 44, bet pret balsoja 58 deputāti.
Balsojums turklāt noticis dienās, kad Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un citas apdzīvotas vietas Krievijas bruņotie spēki, nežēlojot iedzīvotājus, pakļauj tādām raķešu apšaudēm, kuru apmērus varētu salīdzināt vien ar pilsētu bombardēšanu un artilērijas radīto postažu Otrajā pasaules karā.
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, starp 58 EP deputāti, kuri nobalsojuši "pret" rezolūciju, ir arī no Latvijas ievēlētā “Latvijas krievu savienība” biedrene Tatjana Ždanoka.
Kijiva slīgst pustumsā: krievu okupanti izpostījuši Ukrainas spēkstacijas. 2022. gada oktobris
Kijiva slīgst pustumsā: krievu okupanti izpostījuši Ukrainas spēkstacijas. 2022. gada oktobris.
Šī ir kārtējā reize, kad Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kuras balss EP izskan par labu Krievijai.
Vēl īsi pēc 24. februāra notikumiem, kuri satricināja visu pasauli, nu jau EP politiskajām grupām nepiederīgā Tatjana Ždanoka izcēlās un lika arī Latvijas vārdam netīkami izskanēt ar savu balsojumu neatbalstot EP rezolūciju pret Krievijas agresiju Ukrainā.
Pulciņš "Latvijas krievu savienības" biedru savā birojā gaida vēlēšanu rezultātus
"Latvijas Krievu savienība" savu 14. Saeimas vēlēšanu rezultātu sagaidīšanas pasākumu rīko partijas birojā, Rūpniecības ielā 9.
Ždanokas dienas EP krēslā ir skaitītas
Kā zināms, Latvija nevar lepoties ar īpaši cītīgu sabiedrības piedalīšanos EP vēlēšanās, ar ko eksperti arī skaidro valstij nelojālu, nedraudzīgu pārstāvju nonākšanu augstajos, labi apmaksātajos amatos.
Taču Tatjanai Ždanokai vairs nevajadzētu lolot cerības, ka arī turpmākajos gados EP balsojumos būs iespēja darboties Krievijas interesēs.
Saeima 27. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus EP vēlēšanu likumā, tajos nosakot, ka EP vēlēšanās Latvijā nevar kandidēt un EP nevar ievēlēt personu, kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies Padomju Savienības Komunistiskajā partijā (Latvijas Komunistiskajā partijā).
Attiecīgo šodien pieņemto priekšlikumu iesniedza deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA).
Parlamentārietis Jānis Iesalnieks (NA) iepriekš norādījis, ka pieņemtās izmaiņas likumā liegs tiesības EP vēlēšanās no Latvijas kandidēt pašreizējai EP deputātei Tatjanai Ždanokai (LKS).
Augstākā tiesa iepriekš ir konstatējusi, ka Ždanoka pēc 1991. gada 13. janvāra bijusi Komunistiskās partijas biedre.
Grozītajā likumā nu ir noteikts, ka EP vēlēšanām Latvijā nevar pieteikt par kandidātu un EP nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kurš ir bijis PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks (izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki), kā arī personu, kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSRS Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.