Biedējošais Zilupes okupeklis tracina ar savām izaicinošajām krāsām. Pašvaldība bezspēcīga to nojaukt. FOTO

Pašā Zilupes centrā – teju iepretim tautas namam un netālu no pilsētas vidusskolas padomju laikā iekārtotajiem Otrā pasaules kara laikā kritušo padomju partizānu brāļu kapiem atrodas “visspilgtākais Zilupes piemineklis”, kā to dēvē daļa zilupiešu -  uzkrītošs padomju simbolikas pārsātināts monuments.

Pirms vairākiem gadiem tas nebija tik ļoti uzkrītošs, bet tagad pelēkā pieminekļa akmens siena nokrāsota baltā krāsā, bet uz tā attēlotie sarkanie karogi, PSRS Lielā Tēvijas kara ordenis ar sirpi un āmuru - spilgti sarkanā krāsā ar jiftīgi dzelteniem “ornamentiem”.

“Ordeņotā” kapavieta

Nekāda mākslinieciskā vērtība, protams, šim veidojumam nav, bet to līdz ar zemi to kopā ar citiem okupekļiem līdz 15. novembrim neizdevās nolīdzināt, jo oficiāli šī skaitās apbedījumu vieta. Zem šī pieminekļa ir apglabāti kara gados krituši desmit sarkanie partizāni – seši identificēti un četri nezināmi. Starp šiem partizāniem ir arī vairāki latvieši, par ko liecina viņu vārdi uz kapu plāksnēm, tiesa gan, kirilicā - Voldemārs Baltiņš un Artūrs Priede.

Lai arī Zilupē ir sarkanarmijas karavīru brāļu kapi, padomju laikā pilsētas centrā, Partizānu ielā, izveidoja “sakrālo centru” uz desmit partizānu kapavietām. Tā nu viņi arī pēc nāves turpināja cīņu, bet vairs ne ierakumos, bet gan ideoloģiskajā frontē, un ieguva starptautisku aizsardzību, kas bija balstīta uz starp Latviju un Krieviju noslēgto līgumu par karavīru brāļu kapu aizsardzību.

Šis piemineklis arī pēc Latvijas neatkarības atgūšanas kļuva par savdabīgu padomju mantojuma un tradīciju cienītāju svētceļojumu vietu, par ko liecina neskaitāmie ieraksti Latvijas Sociālistiskās partijas (pēc būtības – Latvijas PSR kompartijas mantinieces) profilos sociālajos tīklos.

Toties padomju okupācijas gados šis partizānu piemineklis bija “obligāti brīvprātīga” pielūgsmes vieta, par ko rakstīja gan vietējā avīze “Par Komunisma Uzvaru”, gan laikraksts “Sports”: svēts pienākums tur nolikt ziedus bija gan padomju un partijas darbiniekiem, gan bērnudārzniekiem un sportistiem, kuri maratonā skrēja cauri Zilupei.

Nu šis piemineklis jau vairāk nekā pusgadsimtu slejas vistālāk austrumos esošās Latvijas pilsētas centrā, un turpina savā pakājē pulcināt padomijas fanus un “lielās uzvaras” svinētājus. Tā, piemēram, savdabīgas maskarādes tur rīko gan Sociālistiskā partija, gan veterānu organizācijas. Pērn sociālistiskās partijas biedri ar sarkanām lentīnēm pie krūts un sārtām neļķēm rokās, tur atzīmēja Latvijas atbrīvošanu no vācu-fašistiskajiem iebrucējiem.

Problēmas piemineklis

2012. gadā pašvaldības izstrādātajā “Zilupes novada teritorijas plānojumā 2013.-2025. gadam” šis partizānu piemineklis, uz kura gan latviešu, gan krievu valodā vēstīts: “Mūžīga slava varoņiem – partizāņiem, kritušiem kaujās par mūsu dzimtenes brīvību un neatkarību lielajā Tēvijas karā 1941-1945. g.”, definēts kā “novada nozīmes kultūrvēsturisks objekts”. Tomēr nu Zilupes novads likvidēts un iekļauts Ludzas novada sastāvā. Tas nozīmē, ka nu oficiāli arī šī monumenta nozīmība varētu tikt mainīta.

Ko ar šo pieminekli darīt, diskusija izvērtās šī gada oktobrī Latvijas Radio ēterā. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras priekšmetu aprites daļas vadītājs Jānis Asaris atzina, ka pašlaik nav nemaz tik vienkārši veikt ar padomju simboliku saistītās izmaiņas karavīru apbedījuma vietās vai arī veikt karavīru pārapbedīšanu, jo likums “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” neattiecas uz pieminekļiem, piemiņas zīmēm, plāksnēm un vietām, kuri atrodas karā kritušo karavīru apbedījuma vietās.

Bet Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs (ZZS) teic, ka pašvaldībai īsti nav skaidrs, ko darīt ar padomju simboliku uz pieminekļa plāksnēm.

Tikmēr sociālajos tīklos cilvēki pauž neizpratni par dīvaino Zilupes “okupekli”. Piemēram,  Rolands Viļums “Facebook” raksta: “Nesen sanāca būt Zilupē. Tur pilnā spožumā stāv šis piemineklis. Kāpēc šis brīnums ar visu PSRS simboliku tur atrodas pēc 15. novembra? Zvaigzne ir ļoti koša un krīt acīs pa kilometru; ja ne tā, tad visticamāk nemaz nepamanītu to pieminekli.”

Jauns.lv Ludzas novada pašvaldībai jautāja, kāds varētu būt šī pieminekļa liktenis, vai to nav plānots nogāzt, un ko par to domā paši zilupieši. Pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Dukaļska atbildēja:

“Ludzas novada pašvaldība ir demontējusi padomju pieminekļus, ievērojot likumu “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”. Šis likums neattiecas uz pieminekļiem, piemiņas zīmēm, piemiņas plāksnēm, piemiņas vietām, arhitektoniskiem vai mākslinieciskiem veidojumiem, kuri atrodas karā kritušo karavīru apbedījuma vietās, kā arī padomju vai nacistiskā terora upuru piemiņas vietās. Konkrētais piemineklis Zilupē nav demontējamo pieminekļu sarakstā.

Diemžēl likumdevējs nav devis normatīvos norādījumus, kādai būtu jābūt pašvaldības rīcībai ar pieminekļiem, zem kuriem ir apbedījumi, bet uz kuru piemiņas plāksnēm attēlota padomju simbolika.”

Atbildot uz jautājumu par Zilupes iedzīvotāju viedokli šai sakarā, Dukaļska informē, ka iedzīvotāju aptauja par šī “okupekļa” piemērotību pilsētas centrā nav veikta.

Vistālāk uz austrumiem esošā Latvijas pilsēta - Zilupe: