Valsts drošības dienests arī Bartaševiču uzaicinājis ierasties uz paskaidrojumu sniegšanu

Patlaban VDD plašākus komentārus saistībā ar konkrēto gadījumu nesniegs, līdz ar to nav zināms, kādas būs tālākās dienesta darbības.

Valsts drošības iestāžu likumā teikts, ka specdienesta amatpersonai atbilstoši kompetencei izsaukt uz valsts drošības iestādi jebkuru personu sakarā ar informācijas pārbaudi, kā arī ar lietām un materiāliem, kuru izskatīšana ir valsts drošības iestādes kompetencē.

No publiski pieejamas informācijas izriet, ka uz šādām pārrunām jau iepriekšējos gados izsauktas, piemēram, prokremliski orientētas personas. Tāpat augustā VDD paziņoja, ka padomju pieminekļa Uzvaras parkā demontāžas laikā dienests internetā konstatējis augstāko agresijas līmeni kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, tāpēc ar agresīvākā satura autoriem veiktas pārrunas, 

Ar agresīvākā satura autoriem, kuru publiskie izteikumi robežojās ar nacionālā naida provocēšanu un aicināšanu uz vardarbību, jau veiktas pārrunas. Personas tika brīdinātas par atbildību noziedzīgu nodarījumu veikšanas gadījumā. 

Jau ziņots, ka 9.novembra rītā Rēzeknē tika sākta padomju pieminekļa "Rēzeknes atbrīvotājiem" jeb tautā sauktā "Aļošas" demontāža.

Bartaševičs videoierakstā portāla "Gorod.lv" krievu valodā otrdien, 8.novembrī, bija vērsies pie Rēzeknes iedzīvotājiem un paudis savus uzskatus par pieminekļiem, karu Ukrainā.

Vispirms Rēzeknes mērs, stāvot pie demontējamā pieminekļa, pauda, ka stāv pie pieminekļa "Rēzeknes atbrīvotājiem no fašistiskās okupācijas". Krievi pašlaik Latvijā tiekot pakļauti ļoti stipram spiedienam tikai tāpēc, ka "viņi ir krievi".

Daži dara visu, lai mūsu bērni aizmirstu savu dzimto valodu, atņemot viņiem iespēju to mācīties skolā, pauda Bartaševičs. "Runāju krieviski, jo krieviem Latvijā vajadzīga reabilitācija. Mēs, Latvijas krievi, neesam vainīgi pie tā, kas notiek Ukrainā, un dziļi pārdzīvojam par šī kara upuriem, kur abās [frontes] pusēs iet bojā slāvi. Tā mums visiem ir traģēdija, mēs gribam mieru gan Ukrainai, gan Krievijai pēc iespējas ātrāk," viņš teica.

Bartaševičs videoierakstā nosauca pieminekļu demontāžu par "barbarismu" un teica, ka meklējis kompromisu ar valdību - pārvietot "Aļošu" uz kapiem, bet valdība šo risinājumus noraidījusi, tāpat kā priekšlikumus nenojaukt pieminekli Rēzeknē vai arī atlikt tā nojaukšanu.

Viņš izteica bažas par "plaisu sabiedrībā", kas, viņaprāt, aug ļoti strauji, un teica, ka nespēj apturēt pieminekļu "zaimošanu", bet viņa sirdī esot pateicība vectēviem par viņu varoņdarbiem cīņā pret fašismu. Bartaševičs aicināja nodot šīs jūtas bērniem.

Rēzeknes mērs izteica arī aicinājumu saviem atbalstītājiem - neprovocēt policiju un uzvesties ar pašcieņu. 

Saskaņā ar šī gada 16.jūnijā Saeimā pieņemto likumu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" un "Latvijas Republikas teritorijā esošo padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu sarakstu, kuri ir demontējami līdz šī gada 15.novembrim", Rēzeknes piemiņas vieta Sarkanās armijas karavīriem ir iekļauta minētajā sarakstā, līdz ar to pašvaldībai līdz 15.novembrim ir jāveic pieminekļa "Rēzeknes atbrīvotājiem" jeb tautā sauktā "Aļošas" demontāža.

Šonedēļ VDD arī apstiprināja, ka ņemot vērā Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa (S) publiskos izteikumus, dienests ir uzaicinājis viņu ierasties uz paskaidrojuma sniegšanu.

Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstītības ministrija (VARAM), vērsusies VDD ar aicinājumu izvērtēt Elkniņa izteikumus par Krimas piederības Ukrainai neatzīšanu.

Elksniņš "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" teicis, ka "Krima ir Krievijas Federācijas sastāvā".

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs apgalvojis, ka viņam ir saistošs Latvijas ārpolitikas kurss.

Otrdienas rītā notikušajā iknedēļas preses konferencē Daugavpils mērs komentējis savus intervijā portālam "Delfi" paustos izteikumus, ka Krima ir Krievijas sastāvā. "Kā jau teicu, tad faktiski šī teritorija atrodas Krievijas varā - tur darbojas Krievijas likumi un institūcijas," sacījis Elksniņš.

Daugavpils mērs norādījis, ka, vērtējot Krimas juridisko statusu no starptautisko tiesību viedokļa, ir spēkā vesela virkne ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju, kuras pieņemot, Latvijas valsts pozīciju apliecinājusi Ārlietu ministrija, uzsverot atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās, aicinot izbeigt Krimas okupāciju un pasludinot par spēkā neesošu 2014.gadā notikušo referendumu.