Latvijas svētku nedēļas noskaņās Nacionālajā vēstures muzejā atklāta valsts Satversmei veltīta izstāde. FOTO

Pamatlikuma pieņemšana 1922. gadā vainagoja jaundibinātās valsts izveidi un reizē bija vēsturisks pagrieziena punkts, pirmoreiz Latvijā nostiprinot demokrātiju. Satversmes izstrāde bija viens no uzdevumiem, kas tika izvirzīts 1918. gada 18. novembrī, taču praktiski to varēja īstenot tikai pēc Neatkarības kara beigām 1920. gadā, kad tauta vispārējās demokrātiskās vēlēšanās bija devusi uzticības mandātu Satversmes sapulcei. Jaunais Latvijas pamatlikums iemiesoja tās autoru – 34 Satversmes sapulces deputātu – priekšstatus par modernu valsti un demokrātisku sabiedrību. Un jāteic, ka mūsu valsts pamatlikums netapa vienprātībā, bet gan asās viedokļu sadursmēs.

Izstāde ir kā scenogrāfiski izteiksmīgs stāsts, kurā Satversmes tapšana 1920.–1922. gadā rādīta uz plašāka Latvijas vēstures fona. Tajā Satversmes autoru un deputātu diskusijas mūsdienīgā veidolā un interpretācijā iedzīvinājuši pazīstami Latvijas teātru aktieri. 

Apmeklētāji izstādē var izzināt Latvijas pamatlikumu ne tikai ar muzeja priekšmetu, bet arī ar interaktīvu taktilo elementu palīdzību, iedziļināties agrāko gadsimtu nevienlīdzīgo vēlēšanu principos un, izmantojot Satversmē ierakstītās pilsoņu tiesības, piedalīties improvizētos balsojumos par 2022. gadā aktuāliem politiskiem jautājumiem. Izstādē iekļauta arī neliela vēsturiska atsauce uz darba vidi, kādā strādāja Satversmes komisija, senajam Brīvības bulvāra nama telpu interjeram veidojot saspēli ar jaunveidotajiem izstādes elementiem.  

Izstādes saturu veidojuši Nacionālā vēstures muzeja speciālisti Imants Cīrulis, Toms Ķikuts un Arnis Strazdiņš, bet tās mākslinieciskās koncepcijas un dizaina autors ir režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs.

Ekskursijas izstādē tās veidotāju vadībā notiks valsts svētku dienā – 18. novembrī pulksten 13.00 un 16.00, kā arī 19. novembrī pulksten 12.00 un 26. novembrī pulksten 12.00.