Pēc Saeimas vēlēšanām ar valdības veidošanu tik ilgi vēl neesam muļļājušies: valsts svētkus nāksies sagaidīt ar veco premjeru
Pašreiz kā pa celmiem topošā jaunā valdība jau iekļuvusi Latvijas vēsturē kā visilgāk šajā gadsimtā stiķējamais Ministru kabinets pēc jaunievēlētās Saeimas pirmās plenārsēdes. Ja iepriekšējās reizes bija nepieciešama apmēram nedēļa, lai jaunievēlētie tautas priekšstāvji vienotos par jaunā Ministru kabineta sastāvu, tad šoreiz Valsts prezidents nav pat nominējis premjera amata kandidātu; un tas nozīmē tikai vienu – šogad 18. novembrī Latvijas dzimšanas dienā mūs atkal sveiks “vecais” Krišjānis Kariņš.
Valdība, kura būs jāpastiprina 14. Saeimai, kļūs par vissamocītāko Ministru kabinetu 21. gadsimtā, jo šajā gadsimtā vēl neviena valdība pēc Saeimas vēlēšanām nav tapusi tādās sāpēs un mokās. Lai kā arī tur nebūtu, pēc 2000. gada jaunievēlētās Saeimas (izņemot ārkārtas vēlēšanās ievēlēto 11. sasaukumu) parasti sanāca novembra pirmajā dienā, uzklausīja Valsts prezidenta izvirzīto kandidātu premjera amatam un koalīcija uzreiz ķērās klāt valdības sastādīšanai. Plus mīnus pāris dienas ar šo uzdevumu tika galā nedēļas laikā un jau pirms Lāčplēša dienas Latvija tika pie jauna premjera. Cits jautājums jau ir tas, ka vairāku Saeimu sasaukumu laikā notika dažādu portfeļu pārbīdes un valdības gāšanas, bet jaunievēlētās Saeimas ar savu galveno pirmo uzdevumu tika galā nedēļas laikā.
Iepriekšējā ilgākā stīvēšanās par premjera amata kandidātu notika 1998. gadā, kad 7. Saeima Vili Krištopānu par Ministru prezidentu apstiprināja tikai 26. novembrī. Tagad viss liecina, ka Latvijai atkal sava dzimšanas diena būs jāsagaida vecā premjera “uzraudzībā”.
Un arī muļļāšanās ar valdības izveidošanu brīžam atgādina traģikomisku seriālu, nevis spriešanu par valstiski nozīmīgām tēmām: vajag vai nevajag Enerģētikas ministriju, cik seksuāli pievilcīgi ir “progresīvie”, vai par ministru var un vai nevar būt neievēlēts Saeimas deputāts?
“Kariņš dara visu, lai nekļūtu par premjeru”
Politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse, kura bijusi arī 6. Saeimas priekšsēdētāja, Jauns.lv teica: “Šobrīd izskatās, ka Kariņš ar savām rociņām dara visu, lai nekļūtu par premjeru. Viņa paziņojums, ka par ministru nevar būt neievēlēts Saeimas deputāts, pirmām kārtām liek uzdot jautājumu par viņu pašu. Iepriekšējā Saeimā viņš taču nebija ievēlēts par deputātu, bet kļuva nevis vienkārši par ministru, bet gan premjeru. Jāuzdod jautājums: kas ir mainījies Kariņa kunga domāšanā?
Ja viņš saka, ka neievēlētie deputāti ir “nekvalitatīvi cilvēki”, tad uzreiz jautājums, kā viņu pašu vērtēt – tad viņš ir “kvalitatīvs” vai “nekvalitatīvs”?
Un otra lieta: man, skatoties no malas, viņa uzvedība, izteicieni un tā tālāk liecina, ka viņš mēģina spēlēt “stingro vīru”, ka viņš nu tagad būs stingrais noteicējs! Bet uz kādiem noteikumiem viņš ir tas, kas tagad diktēs, ar ko runās un ar ko nerunās? Valsts prezidents viņu nav nominējis par premjera kandidātu, un viņš nav saņēmis pilnvaras veidot Ministru kabinetu. Līdz ar to jautājums pavisam vienkāršs: kāpēc tie citi ar viņu runā, ja viņš nav nominētais premjera kandidāts? Kāpēc kaut kādus papīrus un memorandus raksta cilvēks, kurš nav saņēmis kādu nominējumu amata izpildei?
Rodas jautājums, vai Egils Levits, neveikdams šo nominēšanu, neapšauba Kariņa kunga spēju izveidot Ministru kabinetu un neatstāj sev iespēju nominēt kādu citu, nevis Kariņu, kuram pašlaik ne visai izdodas īstenot “stingrā kunga” spēli. Cik zinu, Kariņam ir problēmas ar savaldību, tikko kāds viņam runā pretī un norāda uz kļūdām.
Tā kā tā situācija ir ļoti interesanta, un tā nebūt nav tik vienkārša. Kariņam šķita – mēs uzvarējām, mēs atnāksim, ar kāju durvis attaisīsim un jūs visus pārējos noliksim pie vietas! Nu izrādās, ka viņam nav psiholoģiskā sagatavotība reālai cīņai par to, kas veidos koalīciju. Viņš bija pieradis pie iepriekšējās situācijas, kad visu 13. Saeimu partijas savā starpā cīnījās, kā nu kura mācēja, un tad viņš kā Baltais tēvs no “Zelta zirga” pacēla roku un teica: “Tagad būs tā!”; palikt Baltā tēva tēlā, kamēr citi bija tie melnie kraukļi, kas ķērca un nepareizi izdarīja…
Tagad partijas to ir sapratušas un tik vienkārši tas nebūs. Izskatās, ka Kariņa kunga pozīcija kā premjera kandidātam ir ļoti apdraudēta.
“Jaunajā vienotībā” var notikt spēku pārgrupēšanās, un lēnām, mierīgi un pamatoti priekšplānā sākt izvirzīties pašreizējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča personība. Kā tautā dzirdēts (viena tante tramvajā teica), savulaik Kariņš ar kāju spēra krēslam, bet Rinkevičs bija tas, kas visu spēja novest līdz mieram un saprātam. Un vēl viens pamatojums par labu Rinkēvičam: viņš vēlēšanās saņēma augstāku vērtējumu nekā Kariņš. Var notikt šīs pirmās personas “pārspēle” un ļoti izteikti prasīgais Kariņa kungs ar ļoti savdabīgām prasībām var palikt “jaņos””.
Vai gaidāma “pārspēle”?
Jautāta, vai, lūkojoties uz Kariņa nespēju raiti sastādīt valdības memorandu, pēc kā prezidents Levits solījis nosaukt premjera amata kandidāta vārdu, prezidentam nerastos kāre meklēt Ministra kabineta iespējamo vadītāju kādas citas partijas listē, Kreituse teic:
“Nemīlu spēlēties ar teorijām, bet pēc teorijas visbīstamākā opozīcija ir pašas partijas iekšienē. Paskatīsimies no šīs puses. Nebūt nedomāju, ka “Jaunajā Vienotībā” Kariņš ir tas, kas nosaka visu partijas iekšienē. Tur vēl ir jautājums par amatu sadali un opozīciju. Kā tas izskatās – Andu Čakšu par izglītības ministri!? Tas, maigi sakot, no izglītības darbinieku puses izskatās traģiski. Es arī strādāju izglītības sistēmā, un arī no manas puses tas izskatās traģiski! Bet no otras puses tas izskatās komiski; tas nozīmē, ka Kariņa kungs nespēj savaldīt pats savu iekšējo frakciju, viņam vienalga – man vienalga, kas, bet dodiet ministru! Tāpēc šī Kariņa kunga “nomaiņa” mani nemaz nepārsteigtu”.
Domas mainās
Par Kariņa nostājas maiņu ministru izvirzīšanas jomā sarunā ar Jauns.lv iztiecās arī viens no Apvienotā saraksta līderiem Edgars Tavars (Zaļā partija). Veselības joma un tātad arī veselības ministra amats pienāktos Apvienotajam sarakstam. Kā viens no nominantiem tiek minēts 14. Saeimā neievēlētais Jēkabpils slimnīcas valdes loceklis, neiroķirurgs Renārs Putniņš, kurš, starp citu, savulaik bija gan “Jaunās vienotības” biedrs, gan Kariņa ārštata padomnieks veselības aprūpes jautājumos. Tavars Jauns.lv ne noliedza, ne apstiprināja, ka Putniņš tiek virzīts nākamā veselības ministra amatam, bet tāda iespēja, pēc visa spriežot, pastāv. Te nu rodas jautājums, kā tad ir ar Kariņa uzstādījumu, ka par Saeimas deputātu neievēlētu cilvēku nevar bīdīt uz ministra krēslu? To Tavars komentēja šādi:
“Tagad ir jauni pavērsienu par to jomu sadalījumu. Un tagad Kariņš jau izteicies savādāk (par to, ka Saeimā neievēlēts deputāts nevar būt ministrs – red.). Iepriekšējā Saeimā Kariņš jau arī nebija ievēlēts…”
Katrā ziņā Jauns.lv aptaujātie politiķi un politikas vērotāji pauda, ka līdz valsts svētkiem – 18. novembrim jaunās valdības aprises visdrīzāk nebūs zināmas. Ja valsts prezidents paziņojis, ka jauno iespējamo premjera vārdu, kuram uzdos izveidot jauno valdību, nosauks tikai tad, kas koalīciju veidojošās partijas izstrādās valdības deklarāciju, tad vismaz kādas pāris nedēļas būs jāpagaida, jo valdošo, iespējamās koalīcijas, partiju pārstāvji paziņojuši, ka pie valdības deklarācijas gala redakcijas sāks strādāt tikai 14. novembrī.
