LPA sagaida no jaunās valdības risinājumu mērķtiecīgam atbalsta trūkumam pilsoniskajai sabiedrībai
Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) sagaida, ka jaunā valdība, ko arī Valsts prezidents Egils Levits nodēvējis par reformu valdību, risinātu samilzušo problēmu attiecībā uz neesošo mērķtiecīgu atbalstu un attīstības politiku pilsoniskajai sabiedrībai, tādu viedokli pauda LPA direktore Kristīne Zonberga.
Viņa norādīja, ka saskaņā ar virkni politikas plānošanas un ieviešanas dokumentiem, spēcīga, noturībspējīga, demokrātiskās vērtībās balstīta un droša pilsoniskās sabiedrības un informācijas telpa ir vienas no Latvijas prioritātēm. Turklāt esošajā ģeopolitiskajā situācijā, būtiski pieaug valsts iekšējās un ārējās drošības nozīme, kur būtisku lomu nacionālās drošības sistēmā ieņem pilsoniskā sabiedrība kā demokrātijas sargi un saliedētas sabiedrības veidotāji.
Pēc Zobergas paustā, tajā pat laikā līdz šim nav atrisinātas sistemātiskas problēmas attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības pārvaldību, kas ierobežo pilsoniskās sabiedrības iespējas efektīvi darboties un būt atbalstam valstij dažādās jomās - sākot ar palīdzības sniegšanu mazaizsargātām sabiedrības grupām un beidzot ar politikas plānošanas, veidošanas un uzraudzības procesiem.
Viņa vērsa uzmanību, ka šī gada laikā LPA īstenojusi dažādas aktivitātes, lai pārstāvētu pilsoniskās sabiedrības kopīgās intereses, pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas stiprināšanai. Tā kā 2022. gads bija Saeimas vēlēšanu gads, uzsvars tika likts ar komunikāciju ar politiskajām partijām un to apvienībām.
Kopumā jautājums, kā ieviest sistēmātiskas pārmaiņas sektorā un šīs jomas pārvaldībā, sektora izaicinājumi un redzējums pārrunāts ar deviņām partijām un to apvienībām, kas kandidēja uz Saeimu, kā arī ar Ministru prezidentu.
Tas paredz ieviest un nostiprināt pilsonisko dialogu, lai radītu atbilstošus apstākļus kvalitatīvam lēmumu pieņemšanas procesam, lēmumos nodrošinot viedokļu un interešu pārstāvības daudzveidību un balansu. Īstenojot pārnozaru politiku reformu vadībā un koordinācijā būtu jānodrošina arī pilsoniskuma valstspolitikas pārvaldība un jānosaka galveno valsts pārvaldes institūciju pārstāvi sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību un tās darbības un attīstības nodrošināšanai.
Tāpat tas paredz arīdzan attīsīt un atbalstīt sabiedrības pašorganizēšanās un noturībspējas mehānismus, izveidojot un ieviešot krīzes vadības sistēmu, kas paredz arī regulāras apmācības publiskās pārvaldes un privātā biznesa organizācijām, kā arī pilsoniskajai sabiedrībai rīkoties un sadarboties krīzes gadījumos.
LPA direktores ieskatā, jānodrošina arī ilgtspējīgu finansējumu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai, kas ietver stabilu un ilgtspējīgu finansējuma modeli pilsoniskās sabiedrības darbībai un attīstībai, kā arī sabiedrības līdzdalības tiesības par publisko finansējumu.
Saskaņā ar premjera Krišjāņa Kariņa (JV) priekšlikumu topošajā valdībā "Jaunā vienotība" varētu ieņemt septiņus amatus valdībā - Ministru prezidenta, finanšu ministra, ārlietu ministra, izglītības un zinātnes ministra, tieslietu ministra, klimata un enerģētikas ministra un labklājības ministra amatus.
"Apvienotajam sarakstam" pienāktos jau pašlaik ieņemtais Saeimas priekšsēdētāja amats un vēl četri amati valdībā - iekšlietu ministra, zemkopības ministra, veselības ministra un reģionālās attīstības un digitalizācijas lietu ministra amats.
Savukārt Nacionālajai apvienībai paredzēts ieņemt četrus ministra posteņus - aizsardzības ministra, kultūras ministra, satiksmes ministra un ekonomikas ministra amatus.
