Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 2. un 3.maijā. FOTO. VIDEO
Šajās brīvdienās Ķīpsalā notiks ikgadējais maģisko deju festivāls, kurā piedalīsies pasaules vadošie sporta dejotāji.
Kultūra

Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 2. un 3.maijā. FOTO. VIDEO

Jauns.lv

Šoreiz brīvdienas iekrīt starp diviem valsts svētkiem un iespējas izbaudīt atpūtu un kultūru ir divas reizes vairāk nekā „parastajās” brīvdienās. Dodamies ārā no mājām un svinam Kaņepes Kultūras centra trīs gadu jubileju, atklājam Bauskas pils jauno tūrisma sezonu un piedalāmies Lielajā bazārā Bērsteles pagastā!

Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīv...

Siguldā notiks Latvijas Stādu parāde, kura šogad īpaši iezīmīga ar to, ka tajā piedāvās tikai Latvijā audzētus stādus. Būs arī Latvijas lauku sētas cildinājums un spilvenu kaujas.

Koncertzālē „Cēsis” tiks pasniegtas Imanta Ziedoņa balvas, Nacionālajā operā noritēs Muzikāls pikniks, bet Ķīpsalas izstāžu hallē uzstāsies pasaules labākie sporta dejotāji – tur divu dienu garumā maģisko deju šovi. Kā vienmēr daudz jaunumu arī izstāžu zālēs – sākot ar franču „trakā pareģa” komūnu mākslas centrā „kim?” un beidzot ar Mākslas akadēmijas rektora „Pasaules pilsētām” Siguldā.

1. Kaņepes Kultūras centrs svin trīs gadu jubileju

Svinot trīs gadu jubileju līdz 4. maijam Kaņepes Kultūras centrs (Skolas ielā 15, Rīgā) piedāvā plašu svētku programmu, kurā katrs apmeklētājs atradīs savām interesēm un gaumei vispiemērotāko notikumu.

Sestdien, 2.maijā, no pulksten 12.00 līdz 16.00 visi tiek aicināti piedalīties velo spēlē „Minies pēc kultūras”, kas ir īpaši Rīgas velo nedēļai veltīts notikums. Vakars iezīmēsies latviešu andergraunda tematikā, kad astoņos vakarā Jānis Daugavietis, Raimonds Lagimovs un Māris Muitenieks diskutēs par festivālu un koncertu rīkošanu pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Vakaru turpinās pankroka grupa „Inokentijs Mārpls” un DJ „WRTH&Lunatica Orchestra”.

Savukārt svētdien, 3. maijā, pulksten 19.00 rakstniece, grāmatas „Pirmā reize” autore Daina Tabūna kopā ar domubiedriem rīkos terapijas seansu ar literatūras piešprici „Mana pirmā reize”.

Toties festivāla noslēgumā, 4.maijā, visi tiek aicināti uz zemnieku un bioloģiskās pārtikas ražotāju tirdziņu. Būs gan medus, gan olas, gan piens un gaļa, pašcepti labumi un pavasara zaļumi. Tirdziņš norisināsies Kaņepes Kultūras centra pagalmā no pulksten 11.00 līdz 14.00.

­

Ieeja visos pasākumos - bez maksas. Sīkāk internetā: www.kanepes.lv.

2. Bauskas pils muzejs atklāj Tūrisma sezonu un Lielais bazārs Bērstelē

Sestdien, 2. maijā Bauskas pils muzejs sāks jauno Tūrisma sezonu atjaunotajās pils telpās. Īpašs jaunums būs izstādītie Kurzemes hercogu Jēkaba (1610 - 1682), Frīdriha Kazimira (1650 - 1698), Ferdinanda (1655 - 1737), hercogienes Luīzes Šarlotes (1617 - 1676) un princeses Marijas Amālijas (1653 - 1711) portreti, kurus darinājis Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Andris Začests pēc oriģināliem, kas glabājas Zviedrijas Nacionālā muzeja Valsts Portretu kolekcijā.

Tāpat pilī apskatāmas vairākas ekspozīcijas - Pils interjeru un vēstures ekspozīcijas, izstādes „Tērps un rotas Kurzemes hercogistē 1562 – 1620”, „Bauskas pils - militārs nocietinājums”. Ikvienam būs iespēja, izbaudot viduslaiku atmosfēru, apskatīt Livonijas ordeņpils drupas un uzkāpt skatu tornī.

Līdz 18. maijam pilī skatāma arī marionešu ekspozīcija no Leļļu teātra iestudējumiem, bet līdz 30. maijam - izcilā ainavista Jāņa Gunāra Kalnmaļa gleznu izstāde „Eiropas skati”. Sīkāk internetā: www.bauskaspils.lv.

* Dodoties no vai uz Bauskas pili, varat piestāt Rundāles novada Bērsteles parkā, kur sestdien, 2. maijā, notiks „Lielais bazārs”, kas ir amatnieku un mājražotāju pavasara tirgus ar plašu izklaides programmu.

Estrādē būs Rundāles novada amatierkolektīvu, draugu no Bauskas un Jelgavas, kā arī dziedošās Baumaņu ģimenes koncerts, būs arī vietējo saimnieču uz ugunskura gatavotā īpašā tirgus zupa, atraktīvas un sportiskas izklaides bērniem un pieaugušajiem un radošās darbnīcas. Tirdziņš noritēs no pulksten 8.00 līdz 16.00, bet pasākuma atklāšana būs pulksten 11.00. Sīkāk internetā: www.rundale.lv.

Bauskas senā viduslaiku pils sestdien atklāj jauno tūrisma sezonu un visiem piedāvā aplūkot unikālas ekspozīcijas.
Bauskas senā viduslaiku pils sestdien atklāj jauno tūrisma sezonu un visiem piedāvā aplūkot unikālas ekspozīcijas.

3. Muzikāls pikniks Operā

Latvijas Nacionālajā operas Beletāžas zālē sestdien, 2. maijā, pulksten 15.00 pieci lieliski mūziķi pirmo reizi spēlēs kopā, lai atskaņotu Kloda Bolinga Piknika svītu – enerģisku un dzīvespriecīgu opusu, kas sava interesantā sastāva dēļ Latvijā tiek atskaņots ārkārtīgi reti. Koncertā paredzēts atskaņot vēl divus 20. gadsimta skaņdarbus: Astora Pjacollas „Tango vēsturi” un Maika Movera „Džeza opusu”. Īpašs notikums muzikālajiem gardēžiem būs iepazīšanās ar klasiskās ģitāras spēles meistaru – temperamentīgo brazīlieti Paulo Vinisjus. Koncertā uzstāsies arī mūsu pašu Nacionālās operas orķestra mūziķi: flautiste Guna Paula, kontrabasists Mareks Auziņš, sitaminstrumentālists Ivars Kalniņš un pianiste Ieva Dzērve.

20. gadsimta kamermūzikas koncerta „Muzikāls pikniks” instrumentālais sastāvs Latvijas koncertvidē ir salīdzinoši rets. Lai gan mākslinieki savā starpā ir vairākkārt koncertējuši mazākos sastāvos, visi pieci pirmo reizi vēlas kopā muzicēt franču komponista Kloda Bolinga „Piknika svītā”. Šis opuss Latvijā tiek atskaņots ārkārtīgi reti sava interesantā sastāva dēļ un tas varētu ienest gaišu, enerģisku un dzīvespriecīgu noskaņu. Svarīgi atzīmēt to, ka pie mums Latvijā nav daudz klasiskās ģitāras spēles meistaru un šī būtu iespēja klausītājus iepazīstināt ar augsta līmeņa profesionālu ģitāristu, kā arī dot iespēju latviešu māksliniekiem saspēlēties ar citas - brazīliešu mentalitātes instrumentālistu.

Šis koncerts iekļauts Latvijas Nacionālās operas programmā „Opera tuvplānā”, kas skatītājiem piedāvā iepazīt operas un baleta mākslu citos rakursos un vienlaikus – ļoti personiski. “Opera tuvplānā” ietver dažādus notikumus, izglītojošas izrādes, kamermūzikas koncertus, lekcijas operas pazinējiem un mīlētājiem, kā arī pasākumus bērniem un jauniešiem.

Klasiskās ģitāras spēles meistars – temperamentīgais brazīlietis Paulo Vinisjus

4. Stādu parāde Siguldā

Gadskārtējā Latvijas Stādu parāde Siguldas Svētku laukumā šogad tiek rīkota piektdien un sestdien, 1. un 2. maijā. Tās mērķis ir popularizēt Latvijā audzētus stādus un to ražotājus, tāpēc būs iespēja iegādāties tikai Latvijā audzētus stādus un atšķirībā no citiem pavasara dārza pasākumiem tajā piedalīsies tikai stādu audzētāji no Latvijas.

Šogad pasākuma tēma ir tradicionālās Latvijas lauku sētas atspoguļojums, kas tiks veidots Svētku laukuma centrā. Visiem pasākuma apmeklētājiem no pulksten 11.00 būs iespēja atpūsties un izklaidēties dažādās aktivitātēs. Tāpat pasākumā tradicionāli tiek organizēts arī Latvijas amatniecības un lauksaimniecības izstrādājumu gadatirgus.

Vēl Stādu parādē uz lustīgiem dančiem aicinās Siguldas novada deju kolektīvi, būs dažādi koncerti, mākslinieku gleznošanas galerija un radošās siltumnīcas, un pat spilvenu kaujas.

„Esam gandarīti, ka Stādu audzētāju biedrība ir izvēlējusies Siguldu kā Stādu parādei atbilstošāko norises vietu un atzinusi Siguldas novada pašvaldību par uzticamu sadarbības partneri. Ik gadu šis pasākums pulcē vairākus tūkstošus apmeklētāju ne tikai no Latvijas, bet arī no Lietuvas, Igaunijas un Somijas. Šogad Stādu parāde Siguldā notiks jau piekto gadu, nemainīgi piedāvājot divas piepildītas dienas atpūtai un izklaidei, kā arī labāko satikšanās vietu tirgotājiem un dārzu īpašniekiem”, uz Stādu parādi Siguldā aicina Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras un sporta jautājumos Līga Sausiņa.

Sīkāk internetā: www.sigulda.lv.

Šogad Latvijas Stādu parāde Siguldā būs īpaša – tajā varēs iegādāties tikai Latvijā audzētus stādus.
Šogad Latvijas Stādu parāde Siguldā būs īpaša – tajā varēs iegādāties tikai Latvijā audzētus stādus.

5. Apbalvojuma „Laiks Ziedonim” cildināšanas ceremonija

Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā svētdien, 3. maijā, pulksten 19.00 Vidzemes koncertzālē „Cēsis” notiks apbalvojuma „Laiks Ziedonim” cildināšanas ceremonija, kura šogad noritēs Raiņa jubilejas gada noskaņās, tās laikā tiks cildināti laureāti un nominanti, kuri katrs savā nominācijā iedvesmojuši ar izcilību, jaunradi un apbalvojuma vērtībās balstītu personību.

Ceremonija būs iespēja piedzīvot Ziedoņa un Raiņa satikšanos mūzikā, jo tās mākslinieciskajā daļā skanēs epizodes no Imanta Kalniņa operas „Spēlēju, dancoju”, kurai Ziedonis pēc Raiņa lugas motīviem veidojis libretu. Skaņdarbus kopā ar pavadošo sastāvu izpildīs fonda „Viegli” mūziķi: Renārs Kaupers, Jānis Holšteins - Upmanis, Māra Upmane - Holšteine, Raimonds Gusarevs, Jānis Strapcāns un koris „Balsis” Inta Teterovska vadībā. Pavadošajā sastāvā būs fonda „Viegli” draugi un atbalstītāji.

Imanta Ziedoņa fonds „Viegli” dibināts 2010.gada pavasarī. Fonda mērķis ir atbalstīt un veicināt jaunradi Latvijā, veicinot Ziedoņa ideju īstenošanos un vērtību turpināšanos, atbalstot radošas, neparastas idejas un veidojot sabiedriskus projektus, kas atklāj Latvijas skaistumu. Fonds izveidojis apbalvojumu „Laiks Ziedonim”, lai iedvesmotu, novērtētu un cildinātu jaunradi, kā arī dzejniekam Ziedonim svarīgās vērtības. Apbalvojums jau otro gadu tiek piešķirts piecās nominācijās – bērniem un jauniešiem, par dzīvi literatūrā, zinātnē, novadpētniecībā un tautsaimniecībā.

Biļešu cenas: 15 – 50 eiro (Ekase.lv tīklā). Sīkāk internetā: www.cesukoncertzale.lv.

Izraudzīti nominanti Imanta Ziedoņa balvai

6. Starptautiskais deju festivāls „Magic Dance 2015"

Rīgā, Ķīpsalas starptautiskajā izstāžu hallē, sestdien un svētdien, 2. un 3. maijā, notiks starptautiskais deju festivāls „Magic Dance 2015”, kurā iekļauti pasaules reitinga posmi Starptautiskajā Latīņamerikas un Eiropas standarta deju programmā, kā arī Baltijas atklātais karsējmeiteņu reitings „Baltic Cheerleading Cup”. Sacensības papildinās krāšņa šova programma ar pasaules vadošajiem dejotājiem.

Rīgas starptautiskais deju festivāls jau ir kļuvis par starptautiski atpazīstamu un skatītāju mīlētu pasākumu, kā arī vērienīgāko sporta deju festivālu Latvijā. Tas ir ne tikai vērienīgs, bet arī vizuāli un muzikāli krāšņs.

„Magic Dance” ir tradicionāls pasaules līmeņa sporta deju festivāls, kas tradicionāli norisinās Ķīpsalas starptautiskajā izstāžu hallē. Sacensības ik gadu tiek rīkotas sadarbībā ar Pasaules Sporta deju Federāciju un Latvijas Sporta deju federāciju, informē informēja pasākuma organizatore un deju kluba „Magic Dance Studio” direktore Jeļena Samuilova - Šabanova.

Festivāla diena gan 2., gan 3. maijā sāksies jau deviņos no rīta, bet dienas noslēdzošais šovs sāksies pulksten 19.30. Biļešu cenas: 7- 20 eiro. Sīkāk internetā: www.magicdance.lv.

Šajās brīvdienās Ķīpsalā notiks ikgadējais maģisko deju festivāls, kurā piedalīsies pasaules vadošie sporta dejotāji.
Šajās brīvdienās Ķīpsalā notiks ikgadējais maģisko deju festivāls, kurā piedalīsies pasaules vadošie sporta dejotāji.

7. Izstāžu ceļvedis: „trakā pareģa” komūna, pasaules pilsētas Siguldā un Vīra Vārds

* Laikmetīgās mākslas centrā „kim?” (Maskavas ielā 12/1, Rīgas centrāltirgus Spīķeros) līdz 7. jūnijam skatāma Ullas fon Brandenburgas (Francija) izstāde „Kalns, grimsti! Ieleja, celies!”, kurai Rīgā uz 16 milimetru kinolentes tika filmēta performance – filma kopā ar Jaunā Rīgas teātra aktieriem, Latvijas Bankas kori un zviedru komponistu Joakimu Saksenbornu. Izstādes centrā ir ideja par sensimoniešu komūnu – 19. gadsimta sākuma franču politisko un sociālo kustību, kura balstījās utopiskā sociālista, socioloģijas tēva un „trakā pareģa” – Kloda Anrī de Ruvruā jeb Sensimona, (1760–1825) idejās. Sīkāk internetā: www.kim.lv.

Jaunā Rīgas teātra aktieri filmējas Ullas fon Brandenburgas izstādes „Kalns, grimsti! Ieleja, celies!” perfomencē – filmā.

Izstāde „Kalns, grimsti! Ieleja, celies!” laikmetīgās mākslas centrā „kim?”

Jaunā Rīgas teātra aktieri filmējas Ullas fon Brandenburgas izstādes „Kalns, grimsti! Ieleja, celies!” perfomencē – filmā.

* Mūkusalas Mākslas salonā (Mūkusalas ielā 42, Pārdaugavā) līdz 9. maijam norisināsies mākslinieces Sandras Krastiņas personālizstāde „Vīrs. Un vārds”. Tas ir jauns gleznu cikls, kurā inscenēti stāsti un vizualizēta konceptuāla spēle ar šī laika simboliem un vērtību izjūtu. Nosaukums „Vīrs. Un vārds” izskan kā manifests, kas neviļus uzrunā pat tos, kas savas jaunības dēļ nav piedzīvojuši šo teicienu sadzīves folklorā. Izteiciena dalījums izceļ galvenos teikuma vārdus – „vīrs” (lasi „vīrietis") un „vārds”, kam jānes izstādes vēstījuma saturiskā slodze – vārda sacītā un darītā saskaņa. Izstādei ir vairāki vēstījuma līmeņi. Sīkāk internetā: www.mmsalons.lv.

Sandras Krastiņas izstādes. "Vīrs. Un vārds"

* Ar izstādi „1980 +” Rīgas mākslas galerijā „Ilgais ceļš” (Ģertrūdes ielā 60) savā krāsu pasaulē aicina gleznotāja Zita Sudņika, kas nupat iebraukusi Latvijā no savas mītnes zemes Austrālijas. Izstādes nosaukums „1980 +” ir nozīmīgs un simbolisks, tas iezīmē Zitas Sudņikas kā mākslinieces ceļa sākumu, kurš turpinās joprojām. Izstādē gan nav skatāmi Austrālijā tapušie darbi, bet gan viņas vēl Latvijā gleznotie darbi – pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Izstāde būs skatāma līdz 8. maijam.

Zita Sudņika. „Rudzupuķu lauks”.

Austrālijā dzīvojošās latviešu mākslinieces Zitas Sudņikas izstāde mākslas galerijā „Ilgais ceļš”

* Ogres Vēstures un mākslas muzejā piektdien līdz 23. maijam skatāma tēlnieka – dizainera Aigara Zemīša izstāde „Viens”, kurai autors izvēlējies moto: „ko sēsi… jeb... mēles savaldīšana”. Kā uzsver pats mākslinieks, šajā izstādē tēlniecības forma paliks iztēlē, taču skatītāju iet dziļāk, redzēt vairāk, izprast un aizdomāties rosinās plakanās, grafiskās skulptūras jeb septiņu collu kvadrāti. Sīkāk internetā: www.ogresmuzejs.lv.

Ogres Vēstures un mākslas muzejā skatāma tēlnieka – dizainera Aigara Zemīša personālizstāde „Viens”, kurai autors devis moto „ko sēsi… jeb… mēles savaldīšana”.
Ogres Vēstures un mākslas muzejā skatāma tēlnieka – dizainera Aigara Zemīša personālizstāde „Viens”, kurai autors devis moto „ko sēsi… jeb… mēles savaldīšana”.

* Siguldas Mākslu skolas „Baltais flīģelis" Izstāžu telpā līdz 7. jūnijam aplūkojama Latvijas Mākslas akadēmijas rektora profesora Alekseja Naumova personālizstāde „Pasaules pilsētas". Jau vairāku gadu garumā meistara gleznu cikli top daudzās Eiropas un pasaules pilsētās - konkrētā vietā, gl­eznojot dabā. Izstāžu cikls „Pasaules pilsētas" reprezentē mākslinieka pasaules un vietas izjūtu. Sīkāk internetā: www.lma.lv.

Aleksejs Naumovs Honkongā.

Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs un viņa „Pasaules pilsētas”

8. Valsts svētku deju lielkoncerts Ķīpsalas hallē

Savukārt Valsts svētkos pirmdien, 4. maijā, varat doties uz Ķīpsalas izstāžu halli, kur pulksten 18.00 notiks krāšņs deju lielkoncerts „Dod man spēku, dod man laiku”. „Gatves deja”, „Stūru stūriem tēvu zeme”... šīs un citas vecmeistaru zelta fonda dejas vairāk nekā 1200 dejotāju no labākajiem Rīgas deju kolektīviem izdejos lielkoncertā. Sajust svētku garšu, izbaudīt latviešu kultūras mantojumu un just lepnumu par savu valsti ir aicināti gan lieli, gan mazi.

„Dejotāju mīlestība uz deju, azartiskums un krāšņie deju raksti sagādās daudz prieka ikvienam skatītājam, bet dejas, kas izturējušas laika pārbaudi, vieniem ļaus gremdēties skaistās atmiņās, bet citiem – vienkārši baudīt šo deju skaistumu un dejotāju augsto meistarību,”  ir pārliecināts koncerta mākslinieciskais vadītājs Jānis Ērglis.

Līdzās vecmeistaru – Harija Sūnas „Pie Daugavas” un „Audēju dejai”, Imanta Magones „Spēlē spēlmani”, Helēnas Tangijevas - Birznieces „Gatves dejai”, „Rucavietis” un citām zelta fonda horeogrāfijām, kuras iemīļojuši jau vairāku paaudžu dejotāji, koncerta dalībnieki izdejos arī mūsdienu izcilo horeogrāfu Jāņa Purviņa, Jāņa Ērgļa un Agra Daņiļeviča deju rakstus. Koncerts simboliski sāksies ar pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā barikāžu laikā radīto Jāņa Ērgļa horeogrāfiju „Krustami dejami, krustami lecami”, bet noslēgsies ar jaunāko devumu šajā žanrā –

 

Jāņa Purviņa „Līgo dančiem”.

Koncertā piedalīsies tautas deju ansambļi „Ačkups”, „Austris”, „Bramaņi”, „Bitīte”, „Daiļrade”, „Dancis”, „Dardedze”, „Gatve”, „Liesma”, „Līgo”, „Pērle”, „Rotaļa”, „Teiksma”, „Uguntiņa”, „Vektors”, „Zalktis” un bērnu deju ansambļi „Dzintariņš”, „Zelta sietiņš” un „Teiksmiņa”.

Koncerta veidotāji – Ingrīda Edīte Saulīte, Rolands Juraševskis un Jānis Ērglis. Režisors – Jānis Siliņš, scenogrāfs – Reinis Suhanovs, mākslinieciskais vadītājs – Jānis Ērglis. Lielkoncertu vadīs aktieri Dita Lūriņa un Egils Melbārdis.

Biļešu cenas: 5 – 12,5 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā), Sīkāk internetā: www.bt1.lv.

Elmārs Barkāns/Foto: Mārtiņš Eglītis, publicitātes foto, Ieva Čīka/LETA, LETA, Ieva Lūka/ LETA, Edijs Pālens/ LETA