Liepājnieki gatavi pat stundu stāvēt rindā, lai pa taisno no laivas nopirktu svaigas zivis
Tagad, kad pārtikas un arī zivju cenas krietni augušas, piejūras pilsētās pircēji atklāj sev jaunu iespēju – iepirkties nevis veikalā, bet tieši no zvejnieku laivas krastā.
Liepājā, Tirdzniecības kanāla malā līdzās Jahtu ostai, jau daudzus gadus paša lomu tirgo jūrmalciemnieks, zvejnieks Oskars Kadeģis. Zivju gribētāji jau stundu pirms tirdzniecības sākuma sanākuši krietni pāri simtam. No kuģa "Silje" šoreiz pievedumā mencas, vidējās par pieciem eiro kilogramā, mazās – trīs eiro, vimbas arī par trīs, bet mencu aknas par četriem. Visi jūras labumi ļoti aši izpirkti – prece ir svaiga, kvalitatīva. To atzīst arī vairāki liepājnieki, kuri šurp nāk regulāri.
Paaudžu mantojums
“Esmu kapteinis vairākās paaudzēs. Gan mans vectēvs, gan tēvs bija jūras kapteiņi. Es esmu dzimis skaistajā Jūrmalciemā pie Baltijas jūras. Tagad gan vairāk bāzējos Liepājā, jo tādai liellaivai mazajā ciematā nav vairs īsti kur palikt,” ar “Kas Jauns Avīzi” sarunu uzsāk Oskars.
Uz jūru viņu vilka jau kopš bērnības, neviens neko nerosināja. “Mēs, puikas, toreiz paši visu darījām uz savu galvu. Padomju laikos gan nebija visai brīva pieeja jūrai, bet, tā kā vecāki gāja jūrā, mēs arī varējām. Es esmu beidzis Engures jūrskolu, bet tur neieguvu diplomu. To dabūju pēc tam Liepājas jūrskolā, kur mācījos neklātienē, apguvu kuģa vadītāja specialitāti,” dzīves gājumu īsumā izklāsta Oskars.
Pēc jūrskolas beigšanas strādājis Jūrmalciemā, stāvvadu brigādē, bet 1996. gadā pārnācis uz Liepāju, piedāvājies ziemās braukt uz piekrastes kuģiem Baltijas jūrā mencu zvejā. Sākumā par stūrmani, pēc tam par kapteini.
“Kopš 1994. gada man ir uzņēmums, zemnieku saimniecība. Ap 2000. gadu sākām iegādāties jau nopietnākas laivas, pirmās bija būvētas Krievijā. Tas man ir dzīvesveids un arī sirdslieta, jo neko citu īsti neprotu darīt. Jūrmalciemā man ir zivju kūpinātava, piedāvājam sezonālās zivis – mencas, butes, asarus, arī Baltijas lašus, skumbriju. Turp cilvēki paši brauc pie mums, arī ārzemnieki, šovasar bija daudz lietuviešu. Pēc labas zivs ir pieprasījums,” saka zvejnieks.
Pērk gan 10 kilo, gan vienu zivi
Oskars met tīklus visu gadu, mainās tikai nozvejotās zivis. Tagad, rudenī, ir mencas, butes, vimbas. “Zveja jūrā ir fizisks un smags darbs, komandā esam trīs cilvēki. Mans 16 gadu vecais dēls Gustavs palīdz tirgoties, divatā bijām Zviedrijā, šo kuģīti “Silje” pārdzinām pāri Baltijas jūrai. Nezinu, vai dēls ies manās pēdās, pagaidām mācās, trenējas basketbolā, laiks rādīs,” spriež tēvs.
Liepājā tirgoties ar zivīm viņš sāka pirms 13 gadiem ar citu laivu. “Zivīm, protams, arī cena aug, nevaram par pašizmaksu pārdot, tad paši nevarētu galus savilkt kopā. Degvielas cena pieaugusi trīskārt, kas mums ir galvenais. Arī tehniku remontēt ir dārgi. Maksimums, dienu iepriekš es zinu, kad tirgošos, un interesenti man zvana. Ar pāris zivju kastēm te nav vērts tirgoties. Šodien, piemēram, iztirgojām vairāķ par 300 kilogramiem. Dažs pērk pat desmit kilogramus, cits vienu, arī tikai vienu zivi,” novērojis zvejnieks. Darbdienās rindas ir mazākas, bet brīvdienās pircēju ir ļoti daudz. Un šajā reizē, kad laiks ir saulains, silts, zivjēdāju sanācis ļoti liels pulks.
Novērtējums zvejnieku darbam
“Pašam man arī zivis garšo. Es ēdu to pašu brētliņu, kas ir viena no labākajām Baltijas jūras zivīm, arī butes, mencas. Gatavoju pats, arī kūpinu visādos veidos. Jūrmalciemā kūpināšana rudens sezonā gan notiek retāk, parasti nedēļas nogalēs kad ir labs laiks un zivis labi sazvejotas. Vispirms, protams, jānoķer, lai ir jēga kaut ko darīt. Pašreizējais kuģis man ir nedaudz vairāk par gadu, tas ir jaunākais un modernākais manā flotē, un pagaidām labākais,” paslavē Oskars.
Oskara dzīvesbiedre, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe vīram palīdz zivis tirgot, zvejot gan ne.
“Tā ir tāda ģimenes lieta un ļoti svarīga, arī interesants dzīvesveids. Ļoti patīkama ir pozitīvā, atgriezeniskā saikne ar cilvēkiem. Te stāv rindas, bet šodien tādu citur nav daudz. Cilvēki novērtē kvalitatīvu, svaigu preci un ir gatavi rindā stāvēt – kur vēl vairāk!” priecājas Līga. Tas ir novērtējums zvejnieku grūtajam darbam – ļoti agrajiem rītiem bieži vien viļņojošajā, pat vētrainajā Baltijas jūrā.
