Tautieši Anglijā piesardzīgi par atgriešanos dzimtenē, nevēloties riskēt ar iegūto turību
Kad Lielbritānijā dzīvojošie tautieši devās vēlēt Saeimu, daļa no viņiem teica, ka dzīves kvalitātes strauja uzlabošanās Latvijā varētu motivēt viņus atgriezties. Par atgriešanos runājot, gan jāsaka, ka šobrīd tas notiek ļoti piesardzīgi arī vēl cita iemesla dēļ – tautiešiem ir jābūt uzmanīgiem, lai nekaitētu savām pēc “Brexit” iegūtajām pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, reportāžā no Anglijas vēsta TV3 Ziņas.
Tiek lēsts, ka Lielbritānijā dzīvo 143 000 Latvijas valsts piederīgo. Tik daudzi saņēmuši pastāvīgo statusu, lai pēc “Brexit” drīkstētu turpināt dzīvot Lielbritānijā bez izmaiņām.
Taču, cik veiksmīgi te iekārtojas tagad tie daži simti no jauna iebraukušie ar terminētajām darba vīzām un ierobežotajām tiesībām pēc jaunās imigrācijas sistēmas ieviešanas, informācijas nav pat Anglijā zināmākajam latviešu diasporas aktīvistam Mikam Vizbulim.
“Lielbritānija šobrīd vairs nav tik interesanta, lai ietu cauri šim vīzu procesam un maksātu naudu par vīzām. Eiropā šobrīd ir citas interesantākas valstis. Tev jārēķinās ar kādiem diviem tūkstošiem eiro ar darba vīzu saistītajām izmaksām. Ja kādreiz teica, ka ir jābūt vismaz tūkstotim, lai uzsāktu te dzīvi līdz pirmajam algai, tagad tas viss process būs kādu piecu tūkstošu eiro investīcijas,” saka latviešu kopienas aktīvists Regbijā, uzņēmējs Miks Vizbulis.
Darbs Lielbritānijā ir jāatrod, vēl esot Latvijā. Gada alga nedrīkst būt mazāka par 25 000 mārciņu, līdz ar to tie nav mazkvalificētie amati.
Vēl esot Latvijā teju tūkstotis eiro samaksā par britu veselības apdrošināšanu. Izmaksas par angļu valodas prasmju pierādīšanu, un visādi citi nosacījumi.
“Lai piedod man Lielbritānija, bet tā ir zaudējusi savu pievilcību, un es neesmu līdz šim brīdim savā lokā dzirdējusi veiksmes stāstu, kur kāds būtu pēc “Brexit” iebraucis Lielbritānijā. Cik lasīts forumos, – cilvēki jautā. Viņi gan komentāros ātri tiek nolikti pie vietas – nav jēgas,” uzskata Anglijas pilsētas Regbijas iedzīvotāja Kristiāna Petrovska.
Tāpēc tie, kuri ieguvuši britu pastāvīgo statusu, vairs arī neriskēšot ar mēģinājumiem atgriezties Latvijā, lai nepazaudētu Lielbritānijā līdz šim iekārtoto komfortablo dzīvi.
Anglijas pilsētā Regbijā astoņus gadus dzīvojošais Kristaps Petrovskis mēģināja atgriezties Latvijā. Iegādājās pat īpašumu. Latvijā sastapās ar dažādām problēmām. Rezultātā viņš ir atpakaļ Anglijā.
Atgriešanās Latvijā nesanāca, jo aprēķinātie ikdienas izdevumi pārsniedza prognozēto algu.
Turklāt līdz lauku mājai bija jāvelk jauna elektrības līnija, un šīm izmaksām Kristaps nebija gatavs. Tā kā nesen kļuvis par tēvu, tuvāko gadu laikā vairs neriskēšot ar mēģinājumiem reemigrēt uz Latviju.
“Beigu beigās, kad mēs sapratām, ka tie ieguldījumi būs milzīgi, vēlme bezmaz vai pazuda. Īpašumu pārdevām. Tas bija, protams, grūts solis. Jā, ir man draugi atgriezušies Latvijā. Ir veiksmīgi gadījumi. Ir arī tādi, kas aizbrauc uz Latviju, tur nodzīvo dažus mēnešus, bet tomēr atgriežas Anglijā vai aizbrauc uz Somiju, Zviedriju, Norvēģiju. Apmaksāt rēķinus Latvijā ar vidējo vai minimālo algu ir neiespējami. Tad jāiekrīt milzu parādos, jādzīvo badā. Tas nav tas, ko cilvēki vēlas,” norāda Anglijas pilsētas Regbijas iedzīvotājs Kristaps Petrovskis.
“Northemptonā pats esmu jau gandrīz 20 gadu, un tiem, kas mēs te esam tik ilgi, mēs tuvākajā laikā atgriezties Latvijā nedomājam. Tā atgriešanās būtu vairāk uz pensijas gadiem,” pauda Northemptonas latviešu biedrības “Evolūcija” vadītājs Zigurds Līkums.
Anglijas pilsētas Northemptonas latviešu biedrības “Evolūcija” vadītājs secina – reemigrācija uz Latviju šobrīd esot būtiski bremzējusies. Visi, kas gribēja, to izdarījuši drīz pēc “Brexit”.
“Gadiem ejot, tu esi šeit iesakņojies, nodrošinājis to finansiālo stabilitāti, dažādas saiknes. Bērni daudziem vairs latviski nerunā. Tā praktiskās iespējas atgriezties tiem, kas šeit ilgi dzīvi, ir sarežģīti. Man šķiet, ka vairums no manām paziņām plāno atgriezties uz pensijas vecumu. Tad varēs izbaudīt Latvijas vecumdienas,” saka Northemptonas latviešu biedrības “Evolūcija” vadītājs Zigurds Līkums.
“Latvijā atgriezties man nav plānu, salīdzinot ar to, kāda situācija ir Anglijā,” saka Anglijas pilsētas Northemptonas iedzīvotājs Jānis Keris.
Jānis Northemptonā 12 gadus. Audzis no virtuves palīga un noliktavas darbinieka tagad līdz pašam savam uzņēmumam – šūšanas un apdrukas pakalpojumu sniegšana. Jānis ir vērtējis iespējas atgriezties Latvijā, taču mazajiem uzņēmējiem daudz labvēlīgāka vide esot tieši Lielbritānijā.
“Trīs gadus man neviens netaisās ņemt nodokļus. Te jaunajam uzņēmumam palīdz ar to, ka no tevis neko negrābs. Viņi saprot, ka tu esi tikko sācis. Ja tu gadā nopelnīsi vairāk nekā 80 000, tad tev būs jāmaksā nodokļi. Kamēr līdz tam, un man ir arī tagad meitiņa piedzimusi, pateica, ka trīs gadus vispār nekādi nodokļi nebūs jāmaksā. Es varu atviegloti elpot,” saka Anglijas pilsētas Northemptonas iedzīvotājs Jānis Keris.
Reemigrēt un Latvijā atvērt uzņēmumu Jānis noteikti neriskēšot.
“Tu nepasēj atvērt uzņēmumu, kad tev jau Valsts ieņēmumu dienests (VID) klauvē pie durvīm un prasa maksā. Tu pat baidies, ko uzsākt, jo tev liks ko maksāt. Šeit es brīvi, nedomāju par to. Te domāju, kā atrast jaunus klientus, kā attīstīties, kā izaugt. Nebaidos, ka atkal būs par kaut ko jāmaksā,” pauž Keris.
Lai arī algas Lielbritānijā lielākas nekā Latvijā, emigrācijā krietni augstāki ir izdevumi par mājokļa īri. Ja vēlas dzīvot atsevišķi, tad vidēji 700 mārciņu. Londonā un citās lielajās pilsētās īres maksa tik liela, ka atliek īrēt vien tikai istabu komunālajā mājā vai dzīvoklī. Taču, kā TV3 Ziņām saka tautieši emigrācijā, pat par britu minimālo algu izdodoties nodrošināt komfortablu ikdienu.
Lielbritānijā minimālās algas stundas likme ir deviņas mārciņas un 50 pensi, kas, konvertējot uz eiro, būtu gandrīz 11 eiro stundā. Pēc 40 stundu darba nedēļas mēnesī sanāktu nedaudz virs 1600 mārciņām jeb 1800 eiro.
Minimālo algu Lielbritānijā automātiski paceļ katru gadu aprīlī. Un šeit strādājošajiem ir pārliecība, ka viņu ienākumi augs.
