Neapzinātās naudas vērtības, Eiropas nolaupīšana un abstraktais ekspresionisms: izstāžu ceļvedis
Jaunākās izstādes mums ļauj ielūkoties gan nesenā, gan senākā pagātnē, gan arī apjaust šodienas perspektīvas. Tā Liepājas muzejā atklāta mākslinieces Ingas Jurovas izstāde „Eiropas nolaupīšana”, kas reflektē par to, kā mēs katrs pats, ceļojot pa veco kontinentu, varam nozagt kaut vai maziņu daļu no tā.
Savukārt Daugavpilī uz glezniecības simpoziju “Mark Rothko” jau 18. reizi bija sabraukuši mākslinieki ne tikai no vecā kontinenta vien, lai gūtu iedvesmu abstraktajā ekspresionismā. Kas no tā iznācis, varam vērot Marka Rotko mākslas centrā Daugavpils cietoksnī.
Galvaspilsētā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs izstādē “Vērtību zīmes” mudina apzināties mūsu naudas ne tikai finansiālo, bet arī māksliniecisko vērtību. Savukārt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs aizved ceļojumā pie pagājušā gadsimta 60.-80. gadu spožākajiem mūsu tekstilmākslas meistariem, bet Rīgas Jūgendstila muzejā ungāriete Valērija Fazekaša izstādē “Cepure” parāda kāds vārdos neaprakstāms skaistums un forma var būt uz mūsu galvām.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10, Vecrīgā) līdz 30. decembrim skatāma izstāde “Rok-darbi”, kura iepazīstina ar spožākajiem Latvijas 20. gadsimta 60.–80. gadu tekstilmākslas meistariem.
Izstāde aicina no 21. gadsimta perspektīvas atklāt vairāku paaudžu latviešu tekstilmākslinieku atstāto mantojumu, kas glabājas muzeja krājumā, sniedzot ieskatu Latvijas tekstilmākslas tapšanas gaitā un rosinot apbrīnot daudzveidīgu, krāsainu un spilgti individuālu radošo rokrakstu parādi.
Vadmotīvs izstādei ir garbārkšu jeb ziemeļnieku tehnika, kuras aizsākumi meklējami rokdarbnieču un mājaudēju darbos. Tehnika sākotnēji lietota paklāju un siltu bārkstainu sienassegu darināšanai, ar laiku kļūstot par neatņemamu mākslinieciskās izteiksmes iespēju laikmetīgu tekstildarbu radīšanā. Tā ne vien dažādo tekstiliju virsmas faktūru, bet arī izceļ kompozīcijas zīmējumu, veido trīsdimensiju apjomu, panāk gaismēnu spēles un krāstoņu variācijas, jūtīgāk izsaka autora ieceri.
“Projekta nosaukumā ietvertas vairākas nozīmes. Pirmkārt, gatavojot šo ekspozīciju, esam pārcilājuši bagātīgo tekstilmākslas kolekciju ar domu parādīt skatītājam virkni oriģināldarbu, kuri gadiem ilgi publiski nav redzēti. Otrkārt, vēlējāmies šo izstādi veidot vēsturiskā griezumā un pievērsties modernās tekstilmākslas aizsākumam,” stāsta Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Tekstilmākslas un ādas mākslas kolekcijas glabātāja Rūta Rinka.
Mākslas aušana Latvijā veidojās līdz ar latviešu profesionālo lietišķo mākslu un 20. gadsimta sākumā izvirzīto aksiomu par visaptverošu vides un telpas dizainu, kur tekstilijas iekļāvās vienotā interjera kompozīcijā. Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās un septiņdesmito gadu sākumā bija vērojams tekstilmākslas uzplaukums, kad jaunie, nesen Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu beigušie mākslinieki eksperimentēja ar tekstiliju materiālu, tehnikām un telpiskumu, pievērsās reljefu un apjomīgu tekstilobjektu veidošanai.
Izstādītā krājuma kolekcija izceļ arī citas šodien mazāk zināmas un nelietotas aušanas prasmes – aplūkojamas kompozīcijas, kas darinātas visparastākā un izsenis lietotā auduma veidā vienkārtnī, kad, izmantojot mīksto, pūkaino nevērpto vilnu, radīti pārsteidzoši, moderni tekstildarbi. Vairākas sienas segas tapušas tagad jau aizmirstā īsbārkšu tehnikā.
Vairāk informācijas atradīsi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja mājaslapā.
LNMM atklāj Latvijas Bankas simtgadei veltītu kolekcijas monētu izstādi
No svētdienas, 9.oktobra, līdz nākamā gada 15.janvārim LNMM galvenās ēkas 4. un 5. stāva izstāžu zālēs būs skatāma Latvijas Bankas ...
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) 4. un 5. stāva izstāžu zālēs līdz nākamā gada 15. janvārim skatāma Latvijas Bankas simtgades izstāde “Vērtību zīmes”, kas aicina novērtēt naudu ne vien kā racionālās saimnieciskās pasaules neatņemamu sastāvdaļu, bet arī kā paliekošu kultūrvēsturisku simbolu, latviešu tautas vēstures un garīgo vērtību iemiesojumu.
Izstādes koncepcijas ideja – atklāt monētas kā svarīgus Latvijas tēla un valstisko vērtību simbolus, unikālus mākslas objektus, mūsu kopīgās vērtības, kas izceļ nozīmīgus notikumus un personības. Kā arī veido ilglaicīgu saikni starp pagātni, tagadni un nākotni. 80 izvēlētās mākslinieciski augstvērtīgākās un oriģinālākās kolekcijas monētas apkopotas astoņās tematiskās grupās: “Mūsu Rīga”, “Mūsu zelts”, “Mūsu Latvija”, “Mūsu vēsture”, “Mūsu pamati”, “Mūsu kultūra”, “Mūsu pasakas un teikas” un “Mūsu pasaule”. Izstādes māksliniecisko veidolu izstrādājis mākslinieks un dizainers Artūrs Analts, kura 2018. gadā tapusī “Medus monēta” ir jauns solis monētu dizaina tehnoloģiju attīstībā. Tā arī guvusi augstus starptautiskus novērtējumus.
Neparastais izstādes formāts parāda kolekcijas monētas kā brīnišķīgas miniatūras mākslas pērles, akcentējot to pārlaicīgo garīgo vērtību. Ekspozīciju papildina katrai tēmai veltītie “Iedvesmas skapji” un “Procesa stends”, kas palīdz apjaust monētu garo tapšanas ceļu no izpētes, radošiem meklējumiem un ideju atlases līdz to realizācijai. Līdztekus mākslinieku skicēm un monētu ģipša modeļiem skatāmi arī asociatīvi vēsturiski objekti, dokumenti un artefakti no dažādām Latvijas atmiņu institūcijām.
Paplašinātu dimensiju izstādei piešķir Artūra Analta speciāli radītā audiovizuālā instalācija “Mūsu nākotne” un vērienīgais vides objekts “Mūsu saule” pie muzeja fasādes, kuru veido 369 bērnu un jauniešu zīmējumi, kas atlasīti īpaši rīkotā konkursā un atspoguļo mūsu valsts nākotnes paaudzes pasaules redzējumu un pamatvērtības – ģimeni, draugus, mīlestību, dzimteni, dabu, planētas ekosistēmu, mieru. Zeltītā diska forma asociējas ar monētu un sauli – cerības, dzīvības, mūžīgas kustības, iedvesmas un garīguma simbolu.
Vairāk informācijas atradīsi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja mājaslapā.
Rīgas Jūgendstila centra muzejā (Alberta ielā 12, Rīgā) līdz 4. decembrim aplūkojama ungāru dizaineres un modelētājas Valērijas Fazekašas izstāde “Cepure”, kurā izstādītās galvas rotas apvieno mākslu un ikdienu. Mākslinieces cepurēs valkātājas jūtas īpašas, jo katra cepure ir unikāla – īsts mākslas darbs ar skaistām ģeometriskām formām.
Kā atzīst pati dizainere Valērija Fazekaša, viņas stilā jaušama aizraušanās ar modernisma un konstruktīvisma ģeometriski telpiskajām pamatformām. Viņu saista gan struktūru dinamiskums, gan materiālu, krāsu un tekstūru daudzveidība. Līdzsvars starp simetriju un asimetriju dizaineres darbos rada daudzdimensionālas perspektīvas. Viens no svarīgākajiem aspektiem ir viņas veidoto objektu mainīgums un kustība, kas ļauj arī valkātājam radoši izpausties. Savus unikālos mākslas objektus Fazekaša rada vienā eksemplārā vai ļoti ierobežotā skaitā.
Izstādes veidotāji par to vēsta: “Galvassega kā paziņojums. Kā apliecinājums. Izstādē apskatāmās cepures ir funkcionālas un vienlaikus arī īpaši mākslas objekti – galvas rotas, kas ļauj katram valkātājam apliecināt savu personību.
Māksliniece Valērija Fazekaša absolvējusi Budapeštas Lietišķās mākslas universitātes Tekstila dizaina nodaļu kā aksesuāru dizainere, bet jau studiju laikā sākusi veidot cepures, kas ļāva viņai eksperimentēt un pievērsties formas un struktūras meklējumiem.
1994. un 1997. gadā viņa atvēra savus pirmos cepuru salonus Budapeštā. Kopš tā laika dizaineres ekstravagantās cepures guvušas atzinību, priecējot skatītājus ar formu, krāsu un struktūras daudzveidību galerijās un izstāžu zālēs ne vien Ungārijā, bet arī Apvienotajā Karalistē, Austrijā, Šveicē, Francijā, Vācijā, Nīderlandē un Latvijā”.
Liepājas muzeja (Kūrmājas prospektā 16/18) mazajā izstāžu zālē līdz pašām gada beigām - 31. decembrim skatāma mākslinieces Ingas Jurovas personālizstāde „Eiropas nolaupīšana”. Inga Jurova pārstāv maģiskā reālisma virzienu glezniecībā. Gleznojot reālistiskus motīvus, mākslinieci interesē metafiziskais un aiz ārējās formas slēptais lietu saturs. Viņu aizrauj darbos atainotā situācija, patīk ainavās iekļaut figūras.
Māksliniece atzīst, ka bieži gūst iedvesmu ceļojumos: „Katru reizi, kad mēs viesojamies citviet Eiropā, dodoties mājup, nolaupām, vedam līdzi ko sev nozīmīgu no tās, atstājot kaut ko no sevis. Eiropu var nolaupīt dažādos veidos, un katrs no mums to dara, bagātinoties ar kultūru, iepazīstot svešas zemes kā viesis, aizvedot līdzi daļiņu citas kultūras un dzīvojot tālāk savu, bet jau citādāku dzīvi. Nu jau es zinu, kas ir Kolizejs, Luvra, austeres, kā garšo laba kafija, kā skan Venēcijas kanālu ūdens šļaksti un kā izskatās klaidoņu nometne pie Neapoles”.
Māksliniece dzimusi Rīgā, 1972. gada 16. martā. No 1996. gada viņa piedalās mākslas projektos kā gleznotāja un kuratore, kā arī ir sarīkojusi vairākas personālizstādes. Izglītojusies Latvijas Mākslas akadēmijā, 1998. gadā absolvējot tās Glezniecības nodaļu, iegūstot mākslas bakalaura grādu, bet 2000. gadā iegūts mākslas maģistra grāds un gleznotājas specialitāte un absolvēta Alekseja Naumova un Kaspara Zariņa glezniecības meistardarbnīca.
2020. gadā Inga Jurova Ģederta Eliasa balvas konkursa izstādē Jelgavas vēstures un mākslas muzejā ieguvusi Ģederta Eliasa balvu par lauku tēmas atspoguļojumu mūsdienu glezniecībā. Savukārt 2020., 2021. un 2022. gadā māksliniece par saviem darbiem nominēta Jāzepa Pīgožņa piemiņas balvai konkursa izstādēs “Latvijas ainava” Rīgas svētā Pētera baznīcā. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.
* Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā (Daugavpils cietoksnī, Mihaila ielā 3) līdz nākamā gada 19. februārim skatāma starptautiskā glezniecības simpozija “Mark Rothko 2022” noslēguma izstāde. Šogad jau bija astoņpadsmitā reize, kad Daugavpils pulcēja māksliniekus no visas pasaules, lai kopīgā laiktelpā nodotos radošajam procesam un, iespējams, vismaz nedaudz mainītu apkārtni, un desmitais gads, kopš šis glezniecības simpozijs notika Daugavpils Marka Rotko mākslas centra telpās.
Šī simpozija mākslinieciskā izpausme, kas guvusi iedvesmu abstraktajā ekspresionismā, ir pielīdzināma vārda brīvībai – šajā medijā izteiktais var patikt vai nepatikt, ap to var raisīties diskusijas un strīdi, bet lielākā vērtība ir iespējai izpausties. Tieši tā vienmēr ir bijusi pamats gan mākslas, gan sabiedrības attīstībai.
Pēc simpozija norises nu var aplūkot tā laikā radušamies mākslinieciskās izpausmes desmit autoru izpildījumā. Divas nedēļas mākslinieki dzīvoja, Daugavpils cietokšņa vaļņu ieskauti, savstarpēju diskusiju pārņemti un intensīvas radošās prakses nodarbināti. Tas viss ir rezultējies ārkārtīgi atšķirīgos glezniecības fenomenos un, iespējams, vismaz nedaudz, bet turpinās mainīt apkārtni.
Izstādē aplūkojami mākslinieku Sidharta Pataka (Indija/Nīderlande), Biļanas Milenkovičas (Serbija), Lihi Turjemanas (Izraēla), Amita Kallas (Indija), Agatas Žihliņskas (Polija), Agatas Magdalēnas Suļikovskas (Polija), Andrē Rigati (Brazīlija), Mika Vesalahti (Somija), Alekseja Naumova (Latvija) un Bences Kalas (Ungārija) darbi. Sīkāk internetā: www.rothkocenter.com.
