Ubagi kļūst arvien nekaunīgāki - lūdz naudu pat pie pusdienu galda

Gan vietējie, gan iebraucēji zinās, ka Rīgas ielās izsenis var sastapties ar visdažādākajiem ubagošanas veidiem. Garāmgājēji tiek uzrunāti un iežēlināti gan ar augstu izglītību apliecinošiem dokumentiem, kas smagi kontrastē ar acīmredzamo cilvēka trūcību, gan arī skumja izskata dzīvniekiem, kuri cieši piespiedušies nabadzīgajam saimniekam. Reakcija katram no mums atšķiras – cits nevilcinoties pasniedz trūcīgajiem naudu, kamēr cits paiet garām, labākajā gadījumā izjūtot līdzjūtību, taču ko darīt, ja ubagotāji pāriet uz uzmācīgu taktiku un iejaucas salīdzinoši intīmā mūsu ikdienas brīdī, proti, kad ieturam maltīti? Par savdabīgo ubagošanas veidu – klientu uzrunāšanu pilsētas ēstuvēs un kafejnīcās portālam Kasjauns.lv ziņoja rīdzinieks Kaspars. „Neesmu drošs, varbūt man vienīgajam tik bieži gadās uzdurties uz šādiem indivīdiem. Pēdējo reizi man piegāja klāt vienā no ātro uzkodu restorāniem,” stāsta Kaspars, „Es neesmu nicīgi noskaņots pret tiem, kas uz ielām lūdz naudu, taču šāda situācija man un droši vien arī citiem liek sajusties diezgan stulbi – neko nenojaušot, sēdi, baudi maltīti un te pēkšņi tev no sāna pastiepjas nepazīstama roka, pabiksta tevi un uzsāk sarunu. Apjukuma dēļ no pilnās mutes man izbirst pa kādam frī kartupelim un esmu tad spiests dažu sekunžu laikā veikt morālus apsvērumus – vai esmu žēlīgs? Vai izpalīdzēšu šim cilvēkam grūtā brīdī? Līdz šim naudu vienmēr esmu iedevis, jo tā, šķiet, ātrāk tikt vaļā un nav jāuzsāk kaut kādas diskusijas.”

Ēstuves darbinieki izturas pasīvi

Kaspars apgalvo, ka ēstuves darbinieki ļoti labi redzējuši notiekošo, taču reakcija no viņu puses neesot sekojusi: „Skaidri redzēju, ka viens no kasieriem uzmet man aci, taču no malas šķita, ka neko nedarīt, neiejaukties šādās situācijās viņiem ir norma.” Kāda ir Rīgas ēstuvju oficiālā nostāja, risinājumi attiecībā pret šādiem ubagotājiem? Somijā bāzētā „Hesburger” Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Latvijā Ieva Salmela Kasjauns.lv skaidro, ka šāda diedelēšana ir samērā bieži novērota arī šajos ātro uzkodu restorānos: „Šādos gadījumos mūsu darbinieki uzrunā konkrēto cilvēku un laipni palūdz atstāt restorāna telpas, lai nesagādātu mūsu klientiem neērtības, un viņi varētu netraucēti izbaudīt viesošanos pie mums.”

Arī vietējo ēstuvju „Lido” rīcība pret šādiem cilvēkiem ir līdzīga: „Nevarētu apgalvot, ka mūsu tīklā, kurā ietilpst deviņi bistro, šī būtu ļoti izteikta problēma. Ar palīdzības lūdzējiem visvairāk saskaramies Vecrīgas „Lido Alus sētā”, kur salīdzinoši biežāk iegriežas cilvēki ar lapām vai plakātiem, uz kuriem līdz ar lūgumu pēc palīdzības apgalvots, ka viņi ir kurlmēmi. Jūtot līdzi šiem cilvēkiem, mūsu primārais mērķis tomēr ir nodrošināt patīkamu vidi mūsu klientiem, kurā viņi var mierīgi un netraucēti ieturēt maltīti.

Līdz ar to esam aicinājuši mūsu darbiniekus par naudas lūdzējiem nekavējoties ziņot zāles vadītājam, kurš, savukārt, lūdz šos cilvēkus atstāt ēstuves telpas. Ja naudas lūdzēju pirmie ievērojuši mūsu klienti, protams, aicinām viņus par to ziņot mūsu darbiniekiem, kuri atrisinās radušos situāciju.” Ātro uzkodu ķēdes „Turkebab” direktora vietniece Anna Brauna savukārt apgalvo, ka viņu filiālēs šī problēma nekad nav bijusi ļoti izplatīta: „Jau kādu laiku šī problēma mums nav aktuāla, tādēļ nevarēšu komentēt. Gadījumi bija ļoti reti un pamanīt šādas situācijas – grūti, tāpēc neko īpašu nedarījām.”

Saskaņā ar Rīgas pašvaldības policiju (RPP) Rīgas domes Sabiedriskās kārtības noteikumi paredz, ka ubagot ir aizliegts:

•    Rīgas vēsturiskajā centrā, izņemot vietās pie dievnamiem, kurās ubagot ir atļāvusi attiecīgās reliģiskās organizācijas vadība

•    uz ietvēm, kāpnēm, estakādēm, laukumiem u.c. gājējiem paredzētiem ceļiem vietās, kur tas var apgrūtināt vai traucēt gājēju kustību

•    sabiedriskajā transportā un tā pieturvietās

•    uz ceļa braucamās daļas, veloceliņiem un pie gājēju pārejām

•    izmantojot dzīvniekus

•    uzmācīgā veidā

Pašvaldības policija informē ubagojošos

RPP sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Krieviņa informē, ka saskarsmē ar ubagojošām personām Rīgas Pašvaldības policija joprojām veic apjomīgu preventīvo darbu, skaidrojot un norādot uz ierobežojumiem, un policijas klātbūtnē ubagojošās personas lielākoties bez iebildumiem dodas prom no vietām, kur ubagošana ir aizliegta. „Sarunās ar ubagotājiem Pašvaldības policijas darbinieki skaidro par iespējamiem sociālās palīdzības saņemšanas veidiem un nepieciešamību sakārtot personas dokumentus, jo nereti ir gadījumi, kad personas Latvijā dzīvo bez personu apliecinoša dokumenta vai bez deklarētas dzīvesvietas, līdz ar to arī sociālās palīdzības saņemšana ir apgrūtināta,” skaidro Krieviņa.

RPP pārstāve apgalvo, ka ubagošanu jāuztver kā sociāla rakstura problēmu, kas risināma kompleksi, nevis tikai un vienīgi ar sodīšanu: „Ar noteikumu grozījumu stāšanos spēkā policijai ir instruments, ar kuru ierobežot sabiedrību traucējošu personu darbības. Ja līdz šo noteikumu stāšanās spēkā bija nepieciešams pierādīt, ka ubagotāja darbības ir uzmācīgas, kādam traucējošas, tad šie noteikumi nosaka konkrētus aizliegumus un, konstatējot to pārkāpumus, policijas darbinieks ir tiesīgs norādīt uz aizliegumu atrasties konkrētā vietā, kā arī par ubagošanu izteikt brīdinājumu vai uzlikt sodu līdz 14 eiro. Kas attiecas uz personu darbībām ēdināšanas iestādēs, tas redzams šo iestāžu darbiniekiem un, ja persona ir nevēlama, iestādes personāls viņu ir tiesīgs izvadīt ārā. Savukārt, ja persona apdraud sabiedrisko kārtību un apkārtējo drošību, ir jāsauc policija,” skaidro Krieviņa.