Iznākusi grāmata par mākslinieci Katrīnu Neiburgu
Apgāda "Neputns" sērijā "Studijas bibliotēka" klajā nākusi topošās mākslas zinātnieces Elīnas Sproģes grāmata par Katrīnu Neiburgu, informēja apgāda "Neputns" pārstāve Dace Krecere.
Grāmata iznākusi teju reizē ar Venēcijas mākslas biennāles atklāšanu, kurā Latviju šogad pārstāv Neiburga un Andris Eglītis.
"Esmu bijusi tējas sēnes audzētāju asociācijas dibinātāja, taksometra šofere, dokumentālā kino filmētāja, dziedātāja, scenogrāfe, kurpju pārdevēja, un man nekad nav bijis garlaicīgi. Taču cilvēki mani nez kādēļ sauc par mākslinieci. Šoreiz mēģināšu iejusties šajā lomā," grāmatas ievadā minējusi māksliniece.
Neiburga, kura dzimusi 1978.gadā, ir viena no spožākajām māksliniecēm Latvijas laikmetīgajā mākslā. Viņa saņēmusi vairākus vērā ņemamus apbalvojumus, tostarp pirmo Purvīša balvu, un nominācijas, piedalījusies izstādēs Eiropā un daudzviet pasaulē. "Katrīnai Neiburgai māksla ir pakārtota alkām pēc emocijām, īstuma un dzīvas atmiņas saglabāšanas. Tā ir poētika, kas iedarbojas uz uztveri un izjūtām, - atkailināta līdz kaulam, patiesības piesūcināta, smeldzīga un skaista. Dziļi personiska ikonogrāfija ir viens no Katrīnas galvenajiem izteiksmes līdzekļiem - tā iemājo videoinstalācijās gan izstāžu zālēs, gan skatuves formā. Mākslinieces darbus vieno neizsīkstošas spējas un vēlme ieklausīties, fiksējot vispārinošo jeb pārlaicīgo cilvēku attiecībās, attieksmē pret pagātni un sevi pašu," Neiburgu raksturojusi Sproģe.
Neiburga ir ieguvusi bakalaura un maģistra grādu vizuālajā komunikācijā Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī studējusi Stokholmas Karaliskajā akadēmijā. Latvijas mākslas ainā Neiburga ienāca 2000.gadā, strādājot ar video un instalācijām. Māksliniece piedalījusies vairākās grupu izstādēs, tostarp Sidnejas biennālē Austrālijā 2006.gadā un prestižās Ziemeļvalstu "Ars Fennica" balvas mākslā pretendentu izstādē Kumu muzejā Igaunijā 2009.gadā. Kopš 2000.gada viņas personālizstādes bijušas Helsinkos, Budapeštā un Rīgā. Jau vairāk nekā desmit gadus Neiburga veido instalācijas, gaismas un video projekcijas, scenogrāfijas un video operas un teātra iestudējumiem, kā arī koncertiem. LNO viņa plīdzējusi tapt iestudējumam "Klīstošais holandietis" 2003.gadā, "Jevgēņijs Oņegins" 2011.gadā, "Dauka" un "Manona Lesko", kas uz operas skatuves ir skatāms šogad. Māksliniece strādājusi arī JRT izrādes "Stum, stum" veidošanā.
Sproģe studē mākslas vēsturi Latvijas Mākslas akadēmijā un strādā galerijā "Alma". 2013.gadā viņa kļuvusi par mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā laureāti. Kopš 2012.gada Sproģe publicē rakstus portālos "Arterritory.com" un "Fotokvartals.lv". Sproģe ir pērn apgādā "Neputns" izdotā kataloga "Kristians Brekte" teksta autore.
Sērija "Studijas bibliotēka" ir neliela izmēra grāmatas, kas sniedz maksimāli plašu ieskatu Latvijas mākslas ainā 20.gadsimta nogalē un 21.gadsimtā. Grāmatā ir iekļauts pamatteksts, intervija, reprodukciju izlase, kā arī pilns teksta tulkojums angļu valodā. Pirmā sērijas grāmata tika izdota 2008.gadā. Šobrīd ir izdotas jau 13 grāmatas par māksliniekiem un notikumiem mākslā.
Grāmatas māksliniece ir Dita Pence. Izdevums tapis ar fonda "Mākslai vajag telpu" un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
LETA / Publicitātes foto
