Izmeklē 17. augusta elektrības rekordcenas iemeslus
SPRK kopā ar pārējiem Baltijas valstu regulatoriem šobrīd vērtē, vai izmaiņas biržā tomēr jārosina. Uz to pamudināja 17. augustā sasniegtie elektrības cenas griesti – četri eiro par kilovatstundu visās Baltijas valstīs vienlaicīgi. Lietuvas enerģētikas uzņēmums “Ignitis” publiski vainoja biržas algoritmu, kas todien noraidījis “Ignitis” ražošanas bloka Elektrēnos piedāvājumu, un līdz ar to reģionā pietrūka jaudu, Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Enerģētikas eksperts Gunārs Valdmanis uzsver, ka 17. augustā tirgū pietrūcis pavisam neliels apjoms jaudu, kas arī izraisījis augsto cenu lēcienu. Viņaprāt, risinājums būtu uz trūkstošo jaudu rīkot atsevišķu izsoli:
“Deficīta apjoms bija tuvu aptuveni diviem megavatiem, kas ir ļoti niecīgs apjoms no šī reģiona. Tātad vajadzētu būt mehānismam, kā tik kaut kādas nelielas nobīdes, neatbilstības tomēr novērst par lētāku cenu. Es uzskatu, ka tas būtu iespējams. Izsludināt varbūt atkārtotu mehānismu, ka atkārtoti tiek pirkts šis iztrūkstošais apjoms.”
Latvijas regulatora pārstāvis Miķelsons tikmēr pauž, ka izmeklēšana par to, kāpēc radās cenas pīķis, turpināsies vēl vairākas nedēļas. Pagaidām nekādas izmaiņas algoritmā viņš neiesaka. Tā vietā ražotājiem esot jāpielāgo piedāvājumi, lai algoritms tos nenoraidītu:
“Tas ir arī tas, uz kā balstās biržas ieteikums, ražotājiem piedāvāt savas jaudas mazākās porcijās, lai pēc tam no tām būtu vieglāk nosegt kopējo pieprasījumu. Tā kā šajā ziņā varētu teikt, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, cik veiksmīgi ražotāji ir izlasījuši to, kādā veidā biržas operators rekomendē noformēt savus piedāvājumus.”
Līdzīgu viedokli pauž arī Latvijas pārvades operatora “Augstsprieguma tīkls” valdes loceklis Gatis Junghāns, kurš arī iesaka tirgū būtiski neiejaukties: “Fundamentāli algoritms un biržas funkcionalitāte ir laba. Tas, kas šeit varbūt būtu svarīgi, ir strādāt ar pašiem tirgus dalībniekiem. [..] Skaidrot, ka ir svarīgi varbūt šos milzīgos tirdzniecības apjomus sadalīt mazākās vienībās.”
Dalībvalstis pozīcijas par enerģijas krīzes pārvarēšanu apspriedīs nākamnedēļ enerģētikas ministru sanāksmē, kad arī paredzēts vienoties par atbalsta pasākumiem. Ekonomikas ministre Indriksone atzīst – ja arī Eiropā būs atbalsts elektrības tirgus reformai, visticamāk, šajā ziemā tas vēl nenotiks, jo formulu maiņa prasīs vairāk laika:
“Svarīgi ir sabalansēt, lai “Nord Pool” strādātu atbilstoši valstu interesēm, bet nekādā gadījumā neapdraudētu elektroenerģijas ražotāju iespēju attīstīties un nodrošināt nepieciešamo jaudu un infrastruktūru. Es nesaredzu riskus. Liels risks būtu, protams, ja mēs pēkšņi izdomātu izstāties no biržas. [..] Mums būtu jālūdzas kādam, lai mums šo elektroenerģiju pārdod, un nav teikts, ka tad tā cena būs labāka nekā “Nord Pool” biržā tai brīdī.”
Eksperti norāda, ka galvenais augsto elektrības cenu iemesls Baltijā ir tas, ka trūkst elektrības ražotņu, it īpaši zaļās enerģijas sektorā. Kamēr tas tā būs, problēmu var tikai piekoriģēt, taču ne izlabot saknē. Vēl viens virziens ir jaunu starpsavienojumu izbūve ar kaimiņvalstīm, kas dotu vairāk ceļu, pa kuriem Latvija importēt lētāku elektrību.
