VIDEO: "Nē karam Armēnijā!" Rīgā norit gājiens Armēnijas atbalstam
Ceturtdienas pēcpusdienā neliels skaits vietējās armēņu diasporas pārstāvju, kā arī viņu atbalstītāju, vienojās īsā gājienā, nosodot Azerbaidžānas agresiju.
Akcijā ar plakātiem un saukļiem pulcējās ap 20 cilvēku. Par kārtību gādāja Valsts policija un Rīgas pašvaldības policija.
Gājiena dalībnieki skandēja “Nē karam Armēnijā!” un līdzīgus saukļus, kuros Azerbaidžāna nosodīta kā agresors.
Sarunā ar Jauns.lv akcijas kāda akcijas dalībniece pauda, ka Eiropas Savienībai ir asāk jāiestājas pret Azerbaidžānu, un pateicās Latvijai par līdzšinējo atbalstu, tostarp, armēņu genocīda atzīšanu.
Sadursmēs ar Azerbaidžānu krituši 105 Armēnijas karavīri
Armēnija trešdien paziņoja, ka nesenajās sadursmēs ar Azerbaidžānu, kas ir smagākās kopš 2020. gada kara par Kalnu Karabahu, dzīvību zaudējuši 105 Armēnijas karavīri.
"Pašreiz mums ir informācija par 105 karavīru nāvi," parlamentā paziņoja Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans.
Šonedēļ uzliesmojušās sadursmes ir lielākais abu pušu konflikts kopš 2020. gada septembra, kad Armēnijas un Azerbaidžānas starpā uzliesmoja karadarbība par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas strīdus reģionu, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Karadarbība ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada 9. novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš deviņdesmitajiem gadiem atradās armēņu kontrolē.
Artilērijas postījumi Kalnu Karabahas konfliktā
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.
