Runā vardes, kunigaiša sauciens un neiespējamais portrets: izstāžu ceļvedis

Savukārt Rīgas biržā muzeja vadītāja Daiga Upeniece radījusi neiespējamo grupas portretu, kurā pati izvēlējusies dārgumus no muzeja krātuves. Aizraujošu “grupas portretu” varam vērot arī Dundagas pilī, kur izstādīti 43 latviešu mākslinieku darbi no tēlnieces un uzņēmējas Regīnas Deičmanes mākslas kolekcijas izstādē “Kunigaiša sauciens Dundagā”. Toties Kuldīgas Mākslinieku rezidencē izstāde “Darbi”. Helēna Heinrihsone strādā pie tā, lai katra viņas personālizstāde būtu svaigām idejām bagāta un publikai pārsteidzoša.

* Mākslas muzejā “Rīgas birža” (Doma laukumā 6, Vecrīgā) līdz 4. decembrim skatāma izstāde “Neiespējamais grupas portrets. Direktora izvēle” - stāsts par kolekcijas vērtībām un kuratora personīgo attieksmi. Izstādes pamatā ir muzeja “Rīgas birža” vadītājas Daigas Upenieces darbs pie grāmatas “Direktora izvēle”, kuru uzrakstīt aicinājusi Londonas izdevniecība “Scala Arts & Heritage Publishers”. Grāmatā iecerēts mākslas darbu pētniecības materiālus pasniegt tā, lai tajos būtu saglabāts individuālais viedoklis, emocijas un sajūtas, kas nosaka konkrēto atlasi. Kamēr grāmatas izdošana ir procesā, 34 kolekcijas priekšmeti tiek parādīti ekspozīcijā, veidojot šķietami neiespējamu kopumu, kuru vieno “Direktora izvēles” redzējums.

Izstādē iekļauta Rietumeiropas māksla laika periodā no 16. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam, ietverot Nīderlandi, Beļģiju, Franciju, Vāciju, Austriju, Itāliju, Somiju, Norvēģiju, atsevišķos piemēros ieskicējot Eiropas kultūras saikni ar Indiju un Dienvidaustrumāziju. Savukārt saistība ar Baltijas reģionu atklājas kolekciju vēsturē. Stāsti ir veidoti par labi zināmām gleznām un vairākiem dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmetiem, piemēram, Sevras (Francija) Nacionālās manufaktūras 20. gadsimta divdesmoto/trīsdesmito gadu porcelānu.

Grāmatas “Direktora izvēle” tapšanā jau ir piedalījušies Mauritshuis (Hāga, Nīderlande), Gugenheima (Bilbao, Spānija), Gemaldegalerie (Berlīne, Vācija), Polijas Nacionālā muzeja (Varšava), Frika kolekcijas (Ņujorka, ASV), Āzijas civilizācijas muzeja (Singapūra), Valesa kolekcijas (Londona, Lielbritānija), Gruzijas Nacionālā muzeja (Tbilisi), Dekoratīvās mākslas muzeja (Prāga, Čehija) un vēl daudzu citu muzeju direktori. Dažas no šīm grāmatām iepriekš tika pārveidotas par izstādēm un video stāstījumiem. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

* Grāmatu nama “Valters un Rapa” (Aspazijas bulvārī 24, Rīgā) mākslas telpā līdz 15. oktobrim skatāma gleznotājas Ligitas Caunes vairāku gadu laikā gleznoto darbu izstāde “Atdzīšanās”. Ekspozīcijas divos stāvos skatāma 31 mākslinieces glezna - gan klusās dabas ar ziediem, gan ainavas no dažādām Latvijas vietām.

Māksliniece pati par saviem gleznojumiem saka, ka tie patiesībā ir atdzīšanās mīlestībā Latvijai, tās skaistajai dabai - mūsu pelēkajām debesīm, Sēlijas pakalniem, Daugavai, miglas pielietām pļavām, jūrai un Latgales ezeriem.

Ligita Caune radoši un aktīvi strādā glezniecībā, regulāri piedaloties izstādēs Latvijā un ārzemēs kopš 1980. gada ar eļļas, akvareļtehnikā un jauktā zīmējumu tehnikā veidotiem darbiem. Viņa sarīkojusi vairāk kā 40 personālizstādes, gan Latvijā, gan arī citās valstīs (Itālijā, Austrijā, Krievijā, Lietuvā, Dānijā). Paralēli radošam darbam viņa strādā interjera dizaina jomā, pilsētvides un reklāmas izveidē.

Ligita Caune dzimusi 1950.gada 30.maijā Latvijā Viesītē. Beigusi Viesītes vidusskolu, absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju interjera dizaina nodaļu, ir biedrības „Sēlijas palete" dibinātāja un direktore. Šobrīd ir radoša māksliniece; izveidojusi bērnu mākslas studiju, kurā dažāda vecuma bērniem māca zīmēšanu, gleznošanu un zīda apgleznošanu. Sīkāk internetā: www.valtersunrapa.lv.

* Kalnciema kvartāla galerijā (Kalnciema un Melnsila ielu stūrī, Pārdaugavā) līdz 27. septembrim apskatāma ilustratoru Rebekas Lukošus un Jurija Tatarkina izstāde “Ja domas būtu vardes”.

Mākslinieki par šo izstādi ar visai intriģējošo nosaukumu stāsta: “Varžu stāsta motīvs radies kopā zīmējot uz asfalta ar krītiņiem. Ar laiku varde kļuvusi par tādu simbolu prāta (un ķermeņa!) vingrošanai. Vārdu spēles, varžu spēles. Var iedomāties diezgan trakas vardes, var izdomāt prātīgas. Var lielas, bet vieglas - var gadīties mazas, bet ļoti svarīgas. Varde var aizlekt un pazust. Doma var pēkšņi ielekt galvā kā varde. Varde kā izteiksmes līdzeklis, varde kā medijs. Ko nevar izteikt vārdos, to var izteikt ar vardēm”.

Rebeka Lukošus ir ilustratore un komiksu māksliniece. 2021. gadā izdevniecībā “Liels un mazs” iznāca viņas grāmata “Nepaklausīgais vectēvs”. Reizēm Rebeka Lukošus arī veido no pašas ilustrācijām iedvesmotas skulptūras un vada komiksu darbnīcas. Savukārt Jurijs Tatarkins darbojas ilustrācijas jomā un ir pedagogs. Savos darbos viņš cenšas izzināt cilvēka iekšējo kosmosu. Nesen iznāca viņa zīns “Self Help”, kas veltīts cilvēka neviendabīgajai dabai un attiecībām ar sevi.

Sīkāk internetā: www.kalnciemaiela.lv.

* Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerijā (Pils ielā 2) līdz 25. septembrim apskatāma Helēnas Heinrihsones izstāde “Darbi”. Helēna Heinrihsone ir viena no strādīgākajām un atpazīstamākajām latviešu gleznotājām, kura savos darbos apliecina jaunus radošus meklējumus, lai katra personālizstāde būtu svaigām idejām bagāta un publikai pārsteidzoša.

Izstādē “Darbi” sniegts hronoloģiski retrospektīvs pārskats mākslinieces daudzpusīgajam tēmu lokam, kā arī materiāltehnisko meklējumu amplitūdai, kas ietver ne tikai tradicionālu eļļas un akvareļa glezniecību, bet arī litogrāfiju un foto.

Eksponētie darbi vēsta par mākslinieces dziļi personiskās mitoloģijas dramaturģiju un simbolu sistēmām, kas sakņojas personīgā realitātes pieredzē. Gleznas laukums Helēnas Heinrihsones mākslā ir skatuve, uz kuras izspēlēt subjektīvi brīvi režisētu teātri, lomām izvēloties sev interesantus personāžus no dzīves un scenogrāfiju būvējot no plašā ģeogrāfiskajā un laika telpā atlasītiem fragmentiem. Helēnas Heinrihsones darbos ir kas daudz vairāk par spēcīgu un piesātinātu krāsu un zīmju vizuālo estētiku – tikai skatītājam to jāprot nolasīt.

Sīkāk internetā: www.visitkuldiga.com.

* Dundagas pilī līdz pat nākamā gada 8. janvārim skatāma tēlnieces un uzņēmējas Regīnas Deičmanes mākslas kolekcijas izstāde “Kunigaiša sauciens Dundagā”, kurā eksponēti 43 latviešu mākslinieku darbi.

Tēlniece un uzņēmēja Regīna Deičmane pieder atjaunotās Latvijas mākslinieku pirmajai paaudzei, kuru talants uzplauka pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Viņa ir baudījusi labu mākslas izglītību – Rīgas Lietišķās mākslas koledžas tēlniecības nodaļā un Latvijas Mākslas akadēmijā. Latvijas mākslas dzīvē Regīna Deičmane ienāca ar akadēmisku pārliecību un māksliniecisku jaunradi. Viņas darbi tika pamanīti un atzinīgi novērtēti gan mākslas profesionāļu, gan cienītāju lokā.

Spožajam daiļrades pieteikumam sekoja uzņēmējas gaitas, kas saistītas ar arhitektūru, celtniecību, nekustamajiem īpašumiem un paralēli – darbs pedagoģijā. Ilgus gadus Regīna Deičmane bija Rīgas Lietišķās mākslas koledžas Tēlniecības nodaļas vadītāja un privātās pirmsskolas un sākumskolas iestādes “Vinnijs” izveidotāja un vadītāja. Šobrīd viņa vada komponista Pētera Vaska fondu un kopā ar vīru Andri Deičmani veido Mazās Mežotnes pils kultūras notikumu telpu. Pie pēdējā ietilpst arī tradicionālie vasaras plenēri, kas Mazajā Mežotnes pilī notiek kopš 2009. gada. Šajos plenēros tapušie tāpat kā personīgas izvēles rezultātā iegūtie mākslas darbi nu veido vērienīgu Regīnas Deičmanes latviešu mākslas kolekciju. Daļa no tās arī tiek eskponēta izstādē “Kunigaiša sauciens Dundagā”.

Izstādes nosaukums patapināts no Māra Upzara Mazās Mežotnes pils plenērā gleznotā darba. Esot Mežotnē, zemgales seno pilskanu lokā, viņam izdevies uztvert un vizualizēt senā karavadoņa jeb kunigaiša saucienu. Šis sauciens kopā ar citiem Zemgales ainavas un sajūtas atklājošiem darbiem nu izskan Ziemeļkurzemē. Lai gan izstādes darbi lielākoties attiecas uz jaunāko latviešu mākslas periodu, tajā ir iekļauti arī tādu vecmeistaru kā Pētera Kalve, Kārļa Miesnieka, Rūdolfa Piņņa un Lidijas Auzas darbi.

Sīkāk internetā: www.dundagaspils.lv.