Alvis Hermanis par divu tipu aktieriem un to, kāpēc Čulpana Hamatova viņam ir kā māsa
Ir aktieri, kuri ikreiz stāsta savu vēstījumu pasaulei, viņiem ir stingras robežas, ko nekad neļaus sev pārkāpt, un Čulpana Hamatova ir viena no viņiem, intervijā raidījumam “Statuss:Brīvs” saka Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs režisors Alvis Hermanis.
Viņš norāda, ka ir divu tipu aktieri. Vieni ir tādi, kuri visu var, visu prot, ja vajag, var skriet pa griestiem vai sienām, un viņi visu laiku it kā atgādina: “Mēs varam visu, tikai pasaki, kas jādara!” “Bet iekšā viņiem ir kaut kāds dīvains, teiksim tā, budistisks tukšums, ko var aizpildīt ar jebko, kas ienāk prātā,” saka Alvis Hermanis.
Un ir cits aktieru tips – tie, kuri ikreiz stāsta savu personisko stāstu, kuriem katra jauna loma ir izciests, izsāpēts vēstījums pasaulei, cilvēkiem. Savu profesiju viņi izmanto, lai paustu šo vēsti, lai nogādātu to adresātam. “Tādu aktieru ir nesalīdzināmi mazāk. Jebkurā valstī, un mūsu teātrī Rīgā ir tāpat. Tādu aktieru ir maz,” secina Alvis Hermanis un piebilst, ka Čulpana Hamatova ir viena no šādiem aktieriem.
Raidījumā “Statuss:Brīvs” Alvis Hermanis stāsta par to, kā Čulpana Hamatova tika uzaicināta strādāt Jaunajā Rīgas teātrī, kā tika pieņemts lēmums iestudēt “Post Scriptum” – monologu divās daļās. “Pirmkārt, es viņu uzaicināju, jo viņa ir laba aktrise, bet viņa man ir arī kā māsa. Ne ar visiem aktieriem vai aktrisēm ir tāda saikne,” saka Alvis Hermanis.
Ar Alvi Hermani viesnīcā “Grand Hotel Kempinski Rīga” sarunājas žurnālists Sergejs Nikolajevičs, kurš ir arī vairāku grāmatu un televīzijas programmu autors. Viņa jaunā projekta “Statuss:Brīvs”, kas veidots sadarbībā ar izdevniecība “Rīgas Viļņi”, centrā ir lielu zvaigžņu un spilgtu radošu personību likteņi.
Pilno videointerviju ar Alvi Hermani raidījumam “Statuss:Brīvs” par karu Ukrainā, Krieviju un tās iedzīvotāju izvēlēm, par teātra nākotni un daudz ko citu skatieties portālā Jauns.lv. Intervija notika jūlija beigās.
