Elksniņš domā, ka draudi par viņa atlaišanu ir Pleša blefs
Lai paglābtos no atlaišanas rosināšanas, Daugavpils domes priekšsēdētājam Andrejam Elksniņam (S) esot dota pēdējā iespēja – nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 13.septembrim, jāsniedz konkrēts laika grafiks, kā tiks demontēti okupācijas laika padomju pieminekļi. Tikmēr Daugavpils vadītājs pārliecināts – draudēšana ar viņa atlaišanu esot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) blefs, vēsta TV3 ziņas.
Par pašvaldībām atbildīgais ministrs Plešs saka, ja Daugavpils dome turpināšot aizbildināties un nedošot skaidru pārliecību par likuma prasības izpildi vēl līdz novembra vidum, tad Elksniņš vairs nebūšot mērs. Un tie neesot tukši vārdi.
“Ministrijas rīcība, gan atlaižot Nilu Ušakovu, gan atlaižot Rīgas domi, gan atlaižot Ikšķiles mēru Trapiņu, gan Dundagas domi ir skaidri parādījusi, ka mēs ne vienā brīdī nevilcināsimies izmantot tās likumā dotās pilnvaras, kuras mums ir, lai nodrošinātu, ka likums tiek ievērots,” saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).
Taču atlaišana var draudēt arī visai Daugavpils domei. Ministrija vērtēs – ja padomju režīmu slavinošo pieminekļu demontāžu bremzē nevis mērs Elksniņš viens pats, bet domes deputātu vairākums, tad uz Saeimu virzīs priekšlikumu par visas pašvaldības atlaišanu.
“Atkarībā no šīs reakcijas, vai pašvaldība šo jautājumu iekļaus domes darba kārtībā, kādi būs lēmumi, varēsim arī pie abiem scenārijiem strādāt - gan par priekšsēdētāja, gan visas domes atbildību uzdevuma izpildē. Domes atlaišana var notikt par atkārtotu likuma pienākuma nepildīšanu. Vērtēsim līdzšinējo darbu,” saka VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.
No visām 43 pašvaldībām Daugavpils ir vienīgā, kas nav sniegusi atbildes par demontāžas darbu cenu aptaujas sākšanu, nojaukšanas plānoto grafiku, finansējuma avotu. Tā vietā mērs Elksniņš raksta ministrijai – nevar pašvaldībai prasīt skaidrojumus, kamēr valsts pati nav izpildījusi visus ar likumu noteiktos priekšnosacījumus jaunas deleģētās funkcijas izpildei.
Proti, likuma par pieminekļu demontāžu pavadošie ministru kabineta noteikumi spēkā stājušies vien 25.augustā, bet ministrija pieprasījusi atbildes no pašvaldībām jau mēnesi iepriekš.
Daugavpils vadītājs pārliecināts – draudēšana ar viņa atlaišanu esot ministra Pleša blefs: “Priekšvēlēšanu izrādīšanās, kurā ieteiktu ministram sākt pildīt likumu un precīzi iepazīties ar tiem dokumentiem, kas tiek adresēti ministrijai.”
Elksniņš skaidro – ar ministrijas teikto, ka nauda demontāžai jāmeklē pašvaldības budžeta brīvprātīgo iniciatīvu finansēšanas sadaļā, valsts pārkāpjot pašvaldību autonomijas principu. Ne ministrijai, ne valdībai neesot tiesību dot norādījumus vietvarām atteikties no pašvaldības brīvajām iniciatīvām. Cietīšot Daugavpils iedzīvotāji, kuriem naudu tad nāksies atņemt, lai tādējādi finansētu pieminekļu nojaukšanu.
“Mums absolūti nav pieņemams ministra aicinājums, pat norādījums atteikties no rezidentu apmācības programmām Daugavpils reģionālajā slimnīcā, atteikties no pašvaldības atbalsta iedzīvotājiem operāciju veikšanā, atteikties no atbalsta jauniešu nodarbinātības pasākumiem. Viņš [ministrs Plešs] jau politiski ir pieļāvis kļūdu, pabradājot maznodrošinātos, pensionārus, invalīdus, bērnus, ārstus,” apgalvo Elksniņš.
Daugavpils uzskata – ja jau valsts deleģēja funkciju demontēt pieminekļus, tad valstij arī viss esot jāfinansē. Prasība to pašvaldībām segt pusi izdevumu bija iemesls, kāpēc Daugavpils dome iesniedza prasību Satversmes tiesā. Satversmes tiesa par to vai pieņemt lietu vai noraidīt tās izskatīšanu izlemšot vien septembra vidū.
Daugavpils mērs arī bilst – pašvaldība nekādu skaidrību šobrīd vēl nevarot viest, jo līdz 16.septembrim kultūras ministrija veikšot pieminekļa skenēšanu, savukārt okupācijas muzejs vēl neesot nosaucis konkrētu adresi, uz kurieni vest pieminekļa mākslinieciski vērtīgās daļas.
Vairāk skatieties augstāk pievienotajā sižetā.
