Politiski bezpartejiskā tautas apvienība – Pīlēna saraksts. Vēlēšanas gaidot: Apvienotais saraksts

Pirms vēlēšanām notiek priekšvēlēšanu diskusiju dueļi, kuros piedalās partiju izvirzītie premjera kandidāti, kuri parasti ir arī kāda no vēlēšanu apgabala saraksta līderi. Tad nu šie dueļi tiek dēvēti kā “sarunas ar deputātu kandidātiem” un līdz ar to ne vēlēšanu procesa uzraugiem, ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam nav liekas galvassāpes visu salikt “pa plauktiņiem”, bet te nu šie divi politiskie spēki sajaukuši gaisu. Pie tam viens ar otru ir sīvākie konkurenti, starp viņiem sanāktu spraiga vārdu apmaiņa. Vai tas piepildīsies, rādīs laiks.

Arhitekta Pīlēna “nobīdes”

Bet šī premjera kandidāta nobīdīšana malā galvu var sajaukt ne tikai priekšvēlēšanu diskusiju organizatoriem, bet arī vēlētājiem. Lembergs ir tālu pazīstams aiz Kurzemes hercogistes robežām, ko gluži nevar teikt par Pīlēnu. Apvienotais saraksts cenšas savu atpazīstamību spodrināt ar arhitekta, uzņēmēja un intelektuālās izglītības veicinātāja Ulda Pīlēna autoritāti; tomēr, “pa lielam ņemot”, Pīlēna popularitāte nav tik liela kā gribētos, vismaz salīdzinot ar Lembergu vai vienu otru citu Apvienotajā sarakstā ierakstīto politiķi. Un, ja arī ir, un vēlētājs uz vēlēšanu iecirkni steigsies balsot par Pīlēnu, grūti prognozēt, ko viņš darīs, listē neatrodot bijušā Liepājas galvenā arhitekta vārdu.

Īpaši advancētā elektorāta daļa gan Pīlēnu uzteiks, ka viņš pirms vairākiem gadiem izveidoja Integrālās izglītības institūtu, kurā patvērumu guva no konservatīvās Latvijas luterbaznīcas padzītie mācītāji ar Juri Rubeni priekšgalā, kas tagad māca cilvēkiem pareizi dzīvot jau citā statusā.

Savukārt citi nu cītīgi šķirsta pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu Liepājas laikraksta “Komunists” numurus, kuros atraduši savulaik Pīlēna izteiktās prātulas, kas pārņemtas no slavenā Kārļa Marksa fundamentālā sējuma “Kapitāls”, bet pats Pīlēns lielās, ka viņam bijusi tā laime, mācoties Veimāras Arhitektūras un būvniecības augstskolā (toreiz – Vācijas Demokrātiskajā Republikā jeb Austrumvācijā), “Kapitālu” lasīt oriģinālā (“Atkal dzimtajā pilsētā”, “Komunists”, 1985. gada 31. janvāris).

Toreiz intervija ar Pīlēnu “Komunistā” tika publicēta kā ar Liepājas Tautas deputātu padomes deputāta kandidātu. Tad viņš, tāpat kā atkal pēc 20 gadiem, tika ievēlēts pilsētas padomē. Tikai pēc divām desmitgadēm no citas partijas un jau citā politiskajā iekārtā.

Tautiskais gars

Jau pēc neatkarības atjaunošanas Pīlēns bija viens no jaundibinātās Tautas partijas dibinātājiem un balstiem. Tādēļ tagad ļoti mulsinoši izklausās viņa vārdi, ka Apvienotais saraksts lepojas ar to, ka tajā “aicināti bezpartejiski profesionāļi, pulcējot kompetentus, enerģiskus, profesionālus un patriotiskus cilvēkus”. Vienam otram var šķist, ka šajā apvienotajā listē bijuši aicināti ne tikai bezpartejiskie, bet arī kādreizējie Andra Šķēles dibinātās Tautas partijas veidotāji, lai reanimētu “tautpartejisko garu”. Apvienotā saraksta listē ir virkne ļaužu, kas stāvējuši pie Tautas partijas šūpuļa, piemēram, Māris Kučinskis, vai bijuši tās rindās.

Katrā ziņā Apvienotajam sarakstam ir iespējas atkal nokļūt varas mājas kabinetos, ja nu tas iekļūst 14. Saeimā. Piemēram, ja vēlēšanās uzvar līdzšinējās varas partijas, tad, pēc visa spriežot, Apvienotais saraksts no visa plašā partiju klāsta, būtu pirmais, kuru tās aicinātu savā koalīcijā.

Lai arī Apvienotais saraksts savā priekšvēlēšanu programmā uz nebēdu kritizē pastāvošo sistēmu, tam ir visas iespējas izvirzīties pozīcijā. Katrā ziņā tā līderis Pīlēns to māk. Viņš ir īstenojis daudz naudīgu būvprojektu - gan privātus, gan valsts un pašvaldību. Tāpat pie valsts naudas ticis arī viņa savulaik dibinātais Integrālās izglītības institūts, kas augstus valsts ierēdņus mācījis dzīvot “apzināti”.

Svētie Dieva principi

Par to, ka Apvienotajam sarakstam ir spēcīgas politiskās kaujas vienības, liecina kaut vai Pīlēna izteikums, kāpēc viņš nestartē kādā no vēlēšanu listēm: “Nav visam karaspēkam jāķeras pie vieniem ieročiem, lai mēs veidotu labāku Latviju, visiem nav jāiet sarakstos.”

Un cīnīties sarakstā apvienojušies nolēmuši ne tikai ar laicīgām metodēm, bet pieredzi smeļoties arī Dieva vietnieka zemes virsū vadītās organizācijas darbā: “Šis nav laiks, kad ļauties garām runām. Šis nav laiks populismam un ilūziju sēšanai. Šis ir apņēmīgi un atbildīgi pieņemamu lēmumu laiks. Ja vajag, jārīkojas kā Vatikānā, vēlot pāvestu, – kamēr nav pieņemts lēmums, no telpas ārā nenāk.”

Tālāk, lasot priekšvēlēšanu programmu, jau daudz saprotamākas un ierindas pilsonim pieņemamākas lietas. Daļa solījumu tikai niansēs atšķiras no citu politisko spēku tekstiem. Piemēram: “Mūsu prioritātes ir: drošība, efektīva valsts pārvalde un augoša, zaļa ekonomika. Svarīgi, lai cilvēkiem ir darbs un finansiāla stabilitāte, labas sociālās garantijas…”, un tā tālāk. Tikai prātu izkūkojis cilvēks to negribētu.

Apvienotās lokomotīves

Apvienotā saraksta komanda uz pārējo sarakstu fona izceļas ar to, ka tā šajās vēlēšanās ir visizglītotākā. 106 no 115 kandidātiem jeb 92,2% no visiem ir augstākā izglītība, un tas ir visaugstākais rādītājs 14. Saeimas vēlēšanās, jo neviens cits saraksts nav spējis savākt tik daudz deputātu kandidātu ar pabeigtu universitātes izglītību.

Rīgas saraksta līderis ir Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents, Saeimas deputāts Didzis Šmits, kurš šajā parlamenta sasaukumā iekļuva, startējot no KPV LV saraksta. Otrā ir Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenā māsa, Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina, bet trešais - pazīstamais militārais eksperts Igors Rajevs, kurš plašu popularitāti ieguva, televīzijā komentējot notikumus Ukrainā. Pirms priekšvēlēšanu maratona uzsākšanas Rajevs gan kā jauna meita spirinājās, skaidri izvairoties pateikt, startēs vēlēšanās vai nē, to argumentējot gan ar to, ka nevēlas pievienoties nevienai partijai, gan ar savu miglaino pagātni, jo viņam pirms 12 gadiem kā Sauszemes spēku brigādes komandierim viņam tika liegta pielaide valsts augstākajiem noslēpumiem. Viņš sarunā ar Jauns.lv bilda, ka šis aspekts ir viens no tiem, kādēļ viņa vēlme startēt uz 14. Saeimu nav tik vienkārši realizējama. Tomēr nu izrādījies, ka atvaļinātajam pulkvedis tas nav bijis šķērslis tēmēt uz Jēkaba ielas nama pusi.

Vidzemes saraksta līderis ir Rīgas vicemērs Edvards Smiltēns, kurš savu politiķa karjeru Saeimā iesāka kā no “Vienotības” ievēlētais tautas priekšstāvis, bet pēc tam pārmetās vadīt Reģionu apvienību. Otrais ir bijušais aizsardzības ministrs, spēkavīrs un olimpietis, Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis, bet trešais – Ādažu novada mērs Māris Sprindžuks.

Vēl var pieminēt, ka Vidzemes saraksta sestajā pozīcijā startē Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors, bijušais Nacionālā botāniskā dārza Salaspilī vadītājs Andrejs Svilāns, 16. pozīcijā – bijušais Latvijas Tautas frontes līderis Romualds Ražuks, bet kā pēdējais 29. vietā ir bijušais Rīgas mērs, kādreizējais sociāldemokrāts, bet tagad zaļi saimniekojošais lauksaimnieks Gundars Bojārs.

Latgales listes pirmais numurs ir Saeimas deputāts, Reģionu apvienības valdes loceklis Juris Viļums, kurš pirms tam savas politiķa spējas apliecinājis gan kā “Vienotības”, gan kā Zatlera reformu partijas biedrs. Otrais ir Daugavpils 17. vidusskolas direktors Ivars Šķinčs, kurš pat kādu laiku pabijis Daugavpils mēra krēslā, bet trešais ir Latvijas Darba devēju konfederācijas Latgales reģiona projektu koordinators Juris Guntis Vjakse.

Kurzemē pirmais numurs ticis ekspremjeram, kādreiz vienam no Tautas partijas dibinātājiem Mārim Kučisnkim, kurš tagad pārstāv Liepājas partiju. Otrā ir Liepājas domniece, šūšanas uzņēmuma un sieviešu apkašveļas ražotāja “Lauma” vadītāja Linda Matisone, bet trešā - Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja, Saeimas deputāte Aija Barča, kura pirms četriem gadiem iepriekšējās Saeimas vēlēšanās kā no zaļzemniekiem ievēlētā tautas priekšstāve izcēlās ar to, ka Centrālajā vēlēšanu komisijā sūdzējās par to, ka balsošanas biļetenos nepareizi saskaitīti plusi un mīnusiņi. No slavenībām Kurzemes listē var minēt kādreizējo grupas “Credo” līderi Valdi Skujiņu – tagadējais Liepājas Universitātes lektors Kurzemes sarakstā startē ar 11. kārtas numuru.

Zemgales saraksta lokomotīve ir Saeimas deputāts, Zaļās partijas līderis Edgars Tavars, aiz viņa seno Latvijas Lauksaimniecības universitātes Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības nodaļas vadītāja, bijusī Lauku atbalsta dienesta ilggadējā vadītāja Anna Vītola-Helvija, kura 15 gadus – no 1979. līdz 1995. gadam - bijusi Latvijas pirmā kolhoza, vēlāk agrofirmas “Nākotne” galvenā ekonomiste. Trešais ir vēl viena visiem labi pazīstama persona – bijušais Rīgas zoodārza runasvīrs, tagad Bauskas novada deputāts, zaļo pārstāvis Ingmārs Līdaka, kurš jau agrāk ir bijis Saeimas deputāts un izcēlies ar savu sakramentālo frāzi “Aizver muti!”, kuru viņš pirms 13 gadiem Saeimas plenārsēžu zālē veltīja saskaņietim Nikolajam Kabanovam, kad tika diskutēts par Latvijas karoga likumu.