Lai mazinātu enerģijas patēriņu, vairs neizgaismos Ārlietu ministrijas ēkas fasādi
Ārlietu ministrija (ĀM) enerģijas patēriņa samazināšanai plāno arī pārtraukt ministrijas ēkas fasādes izgaismošanu, informēja ĀM preses sekretāre Diāna Eglīte.
Viņa arīdzan skaidroja, ka ministrijas īpašumus apsaimnieko VAS "Valsts nekustamie īpašumi", kuriem kopš 2016. gada ir apstiprināta energopolitika un ieviesta energopārvaldības sistēma.
Pēc ĀM preses sekretāres paustā, no 2019. līdz 2021. gadam ir veikti energoefektivitātes pasākumi ēkā Valdemāra ielā 3, Rīgā. Ir veikta daļēja apgaismojuma nomaiņa, ventilācijas iekārtu ventilatoru aprīkošana ar frekvenču pārveidotājiem, ventilācijas sistēmas vadības automatizācija un darbības laiku optimizācija, izveidota siltummezgla attālināta vadība, kas ļauj ietaupīt un samazināt enerģijas resursu patēriņu.
ĀM plāno vairākus enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumus, piemēram, teritorijas un ēkas apgaismojuma samazināšana, apkures temperatūras samazināšana ārpus darba laika, apsildes un dzesēšanas iekārtu pilnīga atslēgšana ēku vējtveros.
Tāpat plānota elektroierīču un apgaismojuma izslēgšana, kad tos nelieto. Paredzēta arī karstā ūdens cirkulācijas samazināšana ārpus darba laika, ventilācijas sistēmu darbības parametru uzraudzība un kontrole, nodrošinot sistēmu darbību atbilstoši aktuālajam telpu izmantošanas grafikam.
ĀM preses sekretāre atzīmēja, ka plānota jumtu un noteku apsildes kabeļu darbības kontrole, elektroierīču un apgaismojuma izmantošanas samazināšana tarifu maksimuma stundās. Tāpat tiks vērtētas arī citas iespējas, lai panāktu temperatūras samazinājuma periodu.
Jau ziņots, ka augusta sākumā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ar rezolūciju uzdeva visiem ministriem un Valsts kancelejai (VK) gatavoties enerģijas taupības pasākumu ieviešanai gaidāmajā apkures sezonā.
Kā ziņots, valsts, pašvaldības un citi virzās uz enerģijas taupīšanas pasākumu ieviešanu apkures sezonā, jo ir bažas par ierobežotu energoresursu pieejamību. Arī Eiropas līmenī ir vienošanās par gāzes patēriņa samazināšanu vismaz par 15%, turklāt dažādus taupības pasākumus ievieš arī Eiropas Savienības dalībvalstu valdības.
