Tukšo pudeļu nodevēji neizpratnē par taromātu darba laiku: tas rada lielas neērtības. Kas jāņem vērā?

Atverot depozīta sistēmas mājas lapu depozitapunkts.lv var uzzināt tikai, kur atrodas jums tuvākais taras pieņemšanas punkts, bet nav norādīts tā darba laiks. Ņemot vērā, ka daudzi taromāti atrodas ārpus veikalu telpām, piemēram, autostāvvietās varētu padomāt, ka tie darbojas cauru diennakti. Bet tā nav. Neērtības sagādā arī brīži, kad taromāts izgājis no ierindas un cilvēks ar tukšo pudeļu somām vai maisiem vairs nezina, kur likties.

Ar grabošu bundžu maisu pa Kurzemi

“Pilsētniekiem, kuriem taromāti ir teju vai uz katra stūra, nebūtu liela problēma pāriet pāri ielai uz blakus kvartāla veikalu, bet lauku iedzīvotājiem taromāti jau “nemētājas” uz katra stūra – līdz tuvākajam un bieži pat vienīgajam jābrauc pārdesmit kilometru - uz pagasta centru vai pilsētu. Piemēram, Turlavas pagastā vispār nav neviena taromāta, tuvākais ir Snēpelē, un arī tur viens vienīgs. Ja nu tas iziet no ierindas, tad man ar tukšajām bundžām un pudelēm jākuļas teju vai pa pusi Kurzemes.

Viendien sadomāju ar tukšio pudeļu maisiem braukt uz Kuldīgu un tur tās nodot depozītpunktā. Zinu, ka tur taromāts ir autostāvvietas laukumā, ārpus veikala. Domāju, ka tas strādā visu laiku, neatkarīgi no diennakts stundas. Un man kā lauku cilvēkam, esot pilsētā, nav ne laika, ne patikas vazāties gar tukšās taras nodošanas punktiem un lasīt pie tiem pielipinātās zīmītes. Iebraucu pilsētā tā pavēlāk, jau pēc desmitiem vakarā, kad veikali slēgti, un izrādījās, ka arī automātiskā taromāta aparāts bija aiz atslēgas. Depozitapunkts.lv kartē varēja redzēt, ka tas atrodas ārpus veikala telpām, bet tā darba laiks nebija norādīts. Tur vispār nav nekas minēts par to, kad tie taromāti strādā. Tā nu savus tukšo bundžu maisus stūķēju atpakaļ mašīnā un tie turpināja “ceļojumu” pa Kurzemes plašajām ārēm…

Tagad, kad tehnoloģijas ir attīstījušās, vai tik tiešām nevar izveidot mobilo aplikāciju, kurā tiktu ziņots ne tikai par taromātu darba laikiem, bet arī par to, vai kāds no tiem nav izgājis no ierindas un tik tiešām strādā,” Jauns.lv pastāstīja kāds Kuldīgas novada Turlavas pagasta iedzīvotājs.

Tikai veikalu darba laikā

SIA “Depozīta iepakojuma operators” mediju koordinatore Dārta Katrīne Salna Jauns.lv teica, ka neesot plānots šādu mobilo aplikāciju tukšās taras nodevēju ērtībām veidot un par taromātu darba laikiem esot jāinteresējas pašu veikalu mājaslapās:

“Depozīta punktu darba laiks atbilst tās tirdzniecības vietas darba laikam, kurā pieņemšanas punkts ir izvietots. Arī āra kiosku darba laiks atbilst tās tirdzniecības vietas darba laikam, kuras teritorijā kiosks ir izvietots. Tāpat aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai veikalu tīklu mājaslapās un sociālajos kontos. 

Taromātu uzstādītājiem, depozīta sistēmas operatoram un tirgotājiem tiešsaistē pieejama monitoringa sistēmā, kurā var sekot līdzi taromātu darbībai – progresīvākie tirgotāji seko līdzi un var rīkoties nepieciešamības gadījumā, piemēram, iztukšot taromātu vai veikt tā apkopi. Arī operators aktīvi seko līdzi taromātu darbībai un gadījumos, ja tiek konstatēts, ka taromāts ilgstoši nedarbojas, sazinās ar veikala pārstāvjiem, lai risinātu situāciju. Par taromāta kopšanu un iztukšošanu ir atbildīga tirdzniecības vieta, kurā taromāts ir izvietots, tādēļ, ja iedzīvotājs saskāries ar situāciju, kad taromāts nedarbojas, aicinām vērsties pie veikala darbiniekiem.

Šobrīd nav paredzēts izstrādāt depozīta sistēmas mobilo aplikāciju, taču turpināsim sistēmu pilnveidot, tostarp sadarbojoties ar tirgotājiem, lai tā būtu ērta un pieejama ikvienam”.

Būs vēl vairāk

Tikmēr “Depozīta iepakojuma operators” ziņo, ka sešarpus mēnešu laikā depozīta sistēmā atgriezti 100 miljoni tukšo dzērienu iepakojumu, bet depozīta punktos šobrīd dienā tiek nodots līdz pat 1,5 miljoniem tukšo iepakojumu. Savukārt tirgū no februāra līdz jūlijam (ieskaitot) kopumā laisti 187,7 miljoni depozīta iepakojuma vienību – no tām 49 miljoni uz tirdzniecības vietām nogādāti jūlijā.

“No atgrieztajiem 100 miljoniem iepakojumu aptuveni 46% jeb 46 miljonus sastāda PET pudeles – pārstrādei sagatavotas vairāk nekā 4600 ķīpas, kuras, sakraujot citu virs citas, mēs varam iegūt apmēram 3,6 kilometru augstu torni, kas ir vairāk nekā četras reizes augstāks par pasaules augstāko ēku Burj Khalifa (829,8 m) Dubaijā. Pateicoties depozīta sistēmai, varam būt droši, ka šie iepakojumi dabā vai poligonā nenonāks un tiks 100% pārstrādāti, savukārt no pārstrādātā materiāla varēs ražot jaunus, noderīgus produktus,” stāsta “Depozīta iepakojuma operatora” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis. Tiek uzsvērts, ka ne visi nopirktie dzērienu iepakojumi ir iztukšoti, un daļa no tiem gaida savu nodošanu taromātos. Tā kā ar laiku nodoto tukšo iepakojumu procents tikai pieaugs. 

Kā liecina dati, gandrīz puse jeb 48% depozīta iepakojumu ir nodots Rīgā un Pierīgā, kas skaidrojams ar proporcionāli lielāko iedzīvotāju skaitu. Vidzemē tikuši nodoti 16% no visiem depozīta iepakojumiem, bet Kurzemē – 14%. Vēl 12% no visa depozīta sistēmā atgrieztā iepakojuma nākuši no Zemgales, savukārt Latgalē iedzīvotāji atgriezuši 9%.

Savukārt nākamgad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno paplašināt depozīta sistēmā nododamo iepakojuma klāstu, ietverot arī sīrupa, kā arī alkoholisko kokteiļu uz spirta bāzes PET, stikla pudeles un skārdenes, kā arī visu veidu alkoholisko dzērienu plastmasas pudeles un skārdenes. 

Pašlaik depozītpunktos var nodot karbonizēto un nekarbonizēto bezalkoholisko dzērienu (piemēram: minerālūdens, dzeramais ūdens, limonādes, enerģijas dzērieni, ledus tēja, sulas, nektāri), visa veida alus un produktu ar alkohola saturu līdz 6 % (piemēram: sidrs un alkoholiskie kokteiļi) skārdenes, stikla un PET pudeles.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Patiesība par meliem" saturu atbild SIA “Izdevniecība Rīgas Viļņi”.