Pircēji jūtas apkrāpti: Cesvaines “Tilzītes siera” dīvainās pārvērtības, kuras siernieki nekomentē
Uzņēmums “Cesvaines piens” šī gada aprīlī skaļi paziņoja, ka, paužot atbalstu Ukrainas tautai, turpmāk savas produkcijas nosaukumā vairs neietvers Krievijas nosaukumu un turpmāk “Krievijas sieru” sauks par “Tilzītes sieru”. Tomēr nu izrādījies, ka “Cesvaines piena” ražotais “Tilzītes siers” var būt krasi atšķirīgs – ne tikai krāsas, bet arī garšas ziņā. Jauns.lv skaidroja, kā viena un tā paša ražotāja viens un tas pats produkts var būt tik krasi atšķirīgs?
Madonietis Andris Bardziņš sociālajā tīklā “Facebook” publicējis fotogrāfiju, kurā redzami it kā divi atškirīgi sieri – viens bālgani dzeltens, bet otrs ievērojami košākā krāsā. Nebūtu jau nekas dīvains, ja tās būtu divas dažādas siera šķirnes, bet Andris Bardziņš raksta:
"Jūtos apkrāpts"
“Tas pa kreisi ir Madonas “Maxima” pirktais "Cesvaines piena" Tilzītes siers, pa labi - Cesvainē pirktais "Cesvaines piena" Tilzītes siers. Vizuālā atšķirība acīmredzama. Garšas īpašības radikāli atšķirīgas. “Maximā” pirktais garšo kā visi zemas kvalitātes siera izstrādājumi. Kāpēc es jūtos apkrāpts?” Jauns.lv dīvainās siera atšķirības lūdza izskaidrot akciju sabiedrībai “Cesvaines piens”. Tā atbildēja:
“Diemžēl nevaram komentēt “Facebook” lapā veikto ierakstu, jo abiem attēlā redzamajiem sieriem nav norādīts marķējums. Tādējādi nevaram komentēt ne siera izcelsmi, ne derīguma termiņu un partijas numuru, kas būtu nepieciešami produkta izsekojamībai un informācijas sniegšanai. Tāpat nav arī skaidri uzglabāšanas apstākļi pēc produkta iegādes veikalā”.
Pieļaujamas atšķirības
Savukārt Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja Una Rubīna Jauns.lv skaidroja:
“Raugoties uz fotoattēlu, varētu rasties iespaids, ka produktu ir ražojuši divi dažādi ražotāji, jo viena ražotāja ražotam vienāda nosaukuma, bet dažādu partiju sieram nevajadzētu tik ļoti atšķirties.
Dažkārt uzņēmumi patiešām nodarbojas ne tikai ar savu produktu ražošanu, bet arī ar citu ražotāju produktu pārfasēšanu un izplatīšanu. Šādā gadījumā marķējumā parādīsies tikai pārfasētāja nosaukums, kas var radīt priekšstatu, ka produktu ražojis konkrētais ražotājs, lai gan tas to tikai pārfasējis.
Lai pārbaudītu, kas tieši ir noticis šajā gadījumā – produktu ražojuši atšķirīgi ražotāji vai tomēr nē un kaut kas ir noticis ražošanas vai arī, iespējams, pārfasēšanas procesā vai, varbūt, tirdzniecības vietā, un kāpēc radušās šādas atšķirības, nepieciešama sīkāka informācija, kas atrodama produkta marķējumā - produkta nosaukums, ražotāja vai izplatītāja nosaukums un kontaktinformācija, produkta derīguma termiņš, partijas numurs, identifikācijas marķējums (ciparu un burtu kombinācija ovālā ietvarā).
Latvijā nav obligātu standartu “Tilzītes” siera ražošanai. Arī šī produkta nosaukums nav aizsargāts. Katrs uzņēmums pats izstrādā ražošanas tehnoloģiskos standartus. Ražošanas principi pamatā ir vienādi un ražotājam būtu jāpieturas pie tradicionālās receptes, tomēr ir pieļaujamas atšķirības ūdens, tauku, sāls saturā, ierauga baktēriju sastāvā, siera skābuma pakāpē, veidošanas un sālīšanas paņēmienos, nogatavināšanas laikos, formā, gabalu izmēros, sensorajās īpašībās.
Tā kā nepastāv vienoti standarti “Tilzītes” siera ražošanā un siera nosaukums nav aizsargāts, tad arī rezultāts - katra uzņēmuma ražotais siers ar šādu nosaukumu, var izrādīties atšķirīgs gan pēc garšas, gan citām īpašībām”.
Tilzītes siera būtiskās atšķirības pamanījuši interneta lietotāji, kuri “Facebook” dalās ar savām pārdomām:
Danute Vēze: “Viens nogatavojies, otrs nē. Un tas ir dēļ “Maxima” pieprasījuma - lai to apmierinātu, izpildītu saistības, dažkārt nākas atdot negatavu sieru. To nu gan šoreiz zinu. Kamēr siers, kas ir dzīvs produkts, izkratās un izstāvās visādās noliktavās, paliek ne visai”.
Jolanta Sergejeva: “Tas nozīmē, ka “Cesvaines piens” katram pasūtītāja tīklam ražo atšķirīgu produkta kvalitāti”.