Latvijā joprojām teju uz pusi zemāka dzimstība par mirstību
Lai arī mirstība otrajā ceturksnī samazinājās, tā tomēr saglabājas augsta, kā arī dzimstība joprojām ir gandrīz uz pusi zemāka par mirstību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Šī gada sešos mēnešos reģistrēti 15 719 mirušie, kas ir par 1294 mirušajiem jeb 7,6% mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā, kad bija vērojams būtisks mirstības pieaugums.
No pirmajiem šī gada mēnešiem augstākie mirstības rādītāji novēroti martā, kad miruši 2968, kas bija par 10,1% vairāk nekā pērn martā.
Šogad pirmajos sešos mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits ir 8026 bērni, kas ir par 5,8% mazāk nekā 2021. gada attiecīgajā laika periodā.
2022. gada pirmajos sešos mēnešos iedzīvotāju skaits valstī dabiskās kustības rezultātā samazinājies par gandrīz 7700 cilvēku.
2022. gada pirmajos sešos mēnešos reģistrētas 4272 laulības, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu tas ir par 531 laulību jeb 14,2% vairāk, bet tas joprojām atpaliek no pirmspandēmijas līmeņa - 2019. gada pirmajos sešos mēnešos noslēgtas vairāk nekā 4,7 tūkstoši laulību.
2022. gada 1. jūlijā provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā ir 1,896 miljoni, kas ir par 20,3 tūkstošiem vairāk nekā 2022. gada 1. janvārī. Iedzīvotāju skaits pieaudzis reģistrētās imigrācijas dēļ, jo Ukrainas iedzīvotājiem, kuri devušies bēgļu gaitās, tiek piešķirts pastāvīgā iedzīvotāja statuss neatkarīgi no valstī nodzīvotā laika. Šāda prakse tiek piemērota visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuras uzņem Ukrainas bēgļus. Līdz 31. jūlijam Latvijā pagaidu aizsardzību saņēmuši 35,8 tūkstoši Ukrainas valstspiederīgie.
Novērtējums, vai Ukrainas bēgļi ir palikuši uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, tiks veikts 2023. gada sākumā, pēc visu datu saņemšanas no Latvijas administratīvo datu reģistru īpašniekiem, atzīmē CSP pārstāvji.
