Baldonieši neizpratnē: Kalniņus pārdēvē par Ērcēm! Kāpēc un vai tas ir piedienīgi?
Baldonieši, ejot uz autobusa pieturu, kas atrodas ceļa Vecumnieki-Ķekava posmā, pirms pāris nedēļām izbrīnā iepleta acis, jo pēkšņi bija nomainīta ne tikai pieturas zīme, bet arī tās nosaukums – no “Kalniņiem” uz “Ērcēm”. Lielākā neizpratne bija par to, kāpēc šo vietu tagad jādēvē visnotaļ nepievilcīgajā zirnekļveidīgā, no kura visi baidās, vārdā. Bet viss nemaz nav tik vienkārši, un šim nosaukumam, pēc visa spriežot, nav nekāda sakara ar nešpetnajiem zirneklīšiem.
Uzreiz pēc pieturas nosaukuma maiņas Baldones iedzīvotāju forumā sociālajā tīklā “Facebook” izvērtās plaša diskusija, ko ierosināja Inta Vinceva, rakstot: “Šodien tāds pārsteigums. Mūsu ierastā pieturvieta “Kalniņi”, tagad šādi... Ne čiku, ne grabu, kad kaut kas tāds plānots. Nepatīk. Bet tas tik tā mans viedoklis, jo tiem, kas to izdomāja dziļi vienalga”.
Tomēr viss nemaz nav tik vienkārši, jo izrādās, ka vārds, kas mums šodien asociējas ar mazo kaitēkļradījumu, Baldones pusē nav nekas neparasts. Tur ir gan mājas “Ērces”, gan Ērču ceļš. Arī vairāki baldonieši “Facebook” par to dalījušies savās pārdomās.
Sanda Isačonoka: “Neesmu lietas kursā, bet pieļauju, ka tas ir tāpēc, ka šīs ir vecākās mājās šajā apkaimē. Kā arī ērces mūsu pusē tiešām daudz”.
Laimdota Laimuska: “Manā bērnībā, pirms daudziem gadiem, šo vietu tā arī sauca - “Ērces”. Zinu, jo tur dzīvoja mana omīte, vēlāk biju pārsteigta, ka “Kalniņi”. Kāds nu kuram un kurā brīdī tas pārsteigums”.
Vienlaikus jāpiebilst, ka vietvārds “Ērces”, kaut arī neparasts, Latvijā nav nekas vienreizējs. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas un Kartogrāfijas departamenta Kartogrāfijas nodaļas izdotajā krājumā “Interesantie un savādie vietvārdi Latvijas kartē” minēts, ka arī Tukuma novada Smārdes pagastā ir viensēta “Ērces”, bet Alsungā ir pat Ērču kapi.
Šķirstot gan “Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīcu” (R., Izglītības ministrija, 1925), gan internetā atrodamās suitu novada izloksnes un kursenieku vārdnīcas, varam noskaidrot, ka vietvārds “ērces” it nemaz nav saistīts ar zirnekļveidīgajiem radījumiem.
Latviešu valodā ir apvidvārds “ēcis”, arī “ērcis”, kas ir vārdu “kadiķis” jeb “paeglis” sinonīms. Tāpat vārdam “ērcis” latviešu valodā ir vēl viena nozīme - strīdīgs cilvēks, bet tas gan visdrīzāk nav kalpojis par atvasinājumu vietvārdam “Ērces”, kas varētu apzīmēt vietu, kur aug kadiķi. Kadiķu audzes arī varētu būt izskaidrojums tam, kādēļ Latvijā – no Kurzemes līdz pat Vidzemei ir vairākas vietas ar nosaukumu “Ērces”. Visvairāk tādu nav vis Baldones, bet gan suitu pusē - Ērčbūda, Ērči, Ērciendīķis, Ērcīši, Ērči, Ērčkapi.
Kāpēc autobusu pietura Baldones pusē tika pie jaunā jeb precīzāk – pie tā paša vecā nosaukuma, Jauns.lv skaidro Autotransporta direkcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Heinsberga:
“Autotransporta direkcija iepriekš bija aicinājusi visus plānošanas reģionus apzināt reģionālā sabiedriskā transporta pieturas, kam būtu nepieciešamas nosaukumu izmaiņas, kā arī realizēt izmaiņas, tās saskaņojot ar direkciju. Latvijā pieturu stabu nomaiņu un iekārtojumu tehniski realizē valsts SIA “Latvijas Valsts ceļi” vai pilsētu pašvaldības.
Konkrētajā gadījumā “Latvijas Valsts ceļi” pieturvietas nosaukuma maiņu veica saistībā ar Rīgas plānošanas reģiona iniciatīvu. Viens no iemesliem - netālu, Daugmales pagastā, ir cita pieturvieta “Kalniņi”, kas vienlaikus ir arī reisu galapunkts, turklāt šāds pieturas nosaukums ir ļoti populārs visā valstī. Prakse pieturvietām likt tuvākās mājas nosaukumu ir izmantota arī šoreiz. Izmaiņas Rīgas plānošanas reģions saskaņoja arī ar Ķekavas novada pašvaldību”.
