Neproti krievu valodu, būs jāpiepūlas, lai atrastu darbu! Latvijas Radio eksperiments atklāj situāciju darba tirgū
Jau četrus gadus darba devējs nedrīkst bez īpaša pamatojuma pieprasīt noteiktas svešvalodas, tostarp krievu. To drīkst tikai tad, ja citādi nav iespējams veikt darba pienākumus. Šāda norma pieņemta ar mērķi mazināt krieviski nerunājošo darba ņēmēju diskrimināciju Latvijas darba tirgū.
Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili" veicis eksperimentu, kurā atklājies, ka bez krievu valodas ir grūti iegūt darbu Rīgā. Eksperimentā piedalījusies komunikācijas zinātnes studente Līva Zelma Purviņa.
Nolemts, ka eksperimenta laikā CV valodu prasmes viņa nenorādīs. Darbu viņa devusies meklēt tādās nozarēs kā pārdošana, ēdināšana, asistēšana.
Kā veicās?
Degvielas tirdzniecības pakalpojumu sniedzējs "Circle K" zvana laikā norādījis, ka pārdevēja vakance ir iespējama, ja jauniete ir gatava apgūt krievu valodu sarunvalodas līmenī.
Līdzīgu atbildi sniedzis mobilo sakaru operators "Tele2". Uzņēmumā pauda, ka krievu valodas nezināšana nav iemesls, lai neuzsāktu darba attiecības: "Pats galvenais ir vēlme mācīties un iemācīties, un nekautrēties sākt runāt... Bet, protams, "Origo" centrs ir tas centrs, kur šī krievu valoda ir nepieciešama diezgan daudz." Jauniete tomēr tika uzaicināta uz nākamo kārtu.
Vieglāk veicies ar pārunām restorānā "Vapiano", kas atrodas turpat tirdzniecības centrā "Origo". Lai gan sludinājumā prasīta arī krievu valodas prasme, intervijas laikā uzņēmuma pārstāve bijusi pielaidīga: "Te galvenais, ka ir latviešu valoda un angļu valoda."
Apdrošināšanas kompānijas "Balta" izsludinātajā vakancē – attālinātās pārdošanas speciālists – telefoniskā sarunā uzņēmuma pārstāve jaunieti novērtēja kā atbilstošu kandidāti nākamai atlases kārtai, taču, uzzinot par krievu valodas nezināšanu, atteica.
Līdzīgs atteikums saņemts no ēdienu piegādes pakalpojumu sniedzēja "Bolt Food", kur jauniete pieteicās partneru operāciju koordinatora vakancei. "Krievu valoda diemžēl šajā gadījumā būs mīnuss, jo mums tā ir nepieciešama," sacīja uzņēmuma pārstāve, paskaidrojot, ka ikdienā uzņēmumā lietojot galvenokārt latviešu un angļu valodu, taču krievu valodā tiekot tulkotas ēdienkartes, kā arī saziņa ar restorānu pārstāvjiem dažkārt notiekot krieviski.
Atteikumu jauniete saņēma arī uzņēmumā "Denim Dream", lai kļūtu par pārdevēju. "Mums ir ļoti svarīga krievu valoda, mums ir 80% krievvalodīgie klienti," norādīja uzņēmuma pārstāve. Darbinieks nedrīkstot atbildēt, ka nesaprot krievu valodu.
Valsts darba inspekcija: jābūt pamatojumam, kāpēc prasa svešvalodu
"Darbiniekiem ir tiesības ziņot Valsts darba inspekcijai, kas attiecīgi arī veiks pārbaudi, un pārbaudē darba devējam būs jāsniedz pamatojums šādas prasības izvirzīšanai. (..) Kā pamatota svešvalodas prasība, piemēram, varētu būt profesijās, kas saistītas ar ārvalstu tūristu apkalpošanu vai ārvalstu partneru sadarbības procesos un tamlīdzīgi," skaidroja Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadošā juriskonsulte Laura Akmentiņa.
Lai mazinātu pārpratumus nākotnē, inspekcija apsver iespēju rosināt grozījumus Darba likumā, lai darba devējam jau sludinājumā noteiktu par pienākumu sniegt īsu pamatojumu svešvalodu prasmju nepieciešamībai.
Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) secinājusi, ka krievu valoda pieprasīta tikai 3% aģentūrā reģistrētajās vakancēs. Līdz ar to neuzskata krievu valodas nezināšanu par šķērsli darba atrašanai.
