Desmitiem ielu Latvijā joprojām slavina tautas nodevējus, okupantus un boļševiku revolūciju
Publiskās atmiņas centrs ar vēstures zinātņu doktoru Kārli Kangeri priekšgalā izpētījis Latvijas pilsētu un ielu nosaukumus, un konstatējis, ka vismaz 78 ielu nosaukumi joprojām slavina okupācijas laika kolaborantus, sarkanarmijas „varoņdarbus” vai boļševistisko revolūciju Krievijā. Patiesībā šis skaitlis gan ir lielāks.
Visvairāk šādu ielu ir Rīgā - 16, tai seko Daugavpils ar deviņiem divdomīgiem ielu nosaukumiem un Jūrmala ar sešiem nosaukumiem. Pa kādai ielai ar ne visai pieņemamu nosaukumu ir visos Latvijas novados – no Liepājas līdz Zilupei. Visvairāk godināti ir pionieri (13 reizes), kuriem seko Leons Paegle (10 reizes) un Andrejs Upītis (astoņas reizes). Lūk, šo ielu uzskatījums:
* Padomju Savienības Komunistiskās partijas (Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas) Centrālās komitejas locekļa, Politbiroja locekļa, PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieka, Maskavas tautsaimniecības padomes priekšsēdētāja vietnieka, PSKP Turkestānas biroja vadītāja Jāņa Rudzutaka (1887—1938) vārdā nosauktas divas ielas – Saldus novada Kursīšos un Līvānos.
* Padomju Savienības Komunistiskās partijas (Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas) Centrālās komitejas locekļa, PSRS Augstākās Padomes deputāta, Staļina kodolieroču, ballistisko un spārnoto raķešu autora, trīskārtējā Sociālistiskā Darba varoņa Mstislava Keldiša (1911-1978) vārdā nosaukta iela Rīgā.
* PSRS Augstākās Padomes Savienības Padomes locekles, PSRS propagandistes literatūrā, nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas revolucionāres Annas Abzalones-Sakses (Anna Sakse, 1905-1981) vārdā nosauktas trīs ielas: Rīgā, Babītes pagasta Priežciemā un Gulbenes novada Lejasciemā.
* Par darbību pret Latvijas Republikas neatkarību tiesātā nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas revolucionāra, LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja vietnieka, Staļina okupācijas Tautas Saeimas locekļa, Sociālistiskā Darba varoņa Andreja Upīša (1877-1970) vārdā nodēvētas astoņas ielas: Ogrē, Valmierā, Dundagā, Preiļos, Jūrmalā, Skrīveros, Ludzā un Rēzeknē.
* Augusta Kirhenšteina Staļina okupācijas kolaborantu valdības ministra Paula Lejiņa (1883-1959) vārdā nosauktas ielas Rīgā un Jelgavā.
* PSRS Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas ģenerālleitnanta Detlava Brantkalna (1898-1979) iela ir Rīgā.
* Padomju Krievijas bruņoto spēku virspavēlnieka Jukuma Vācieša (1872-1938) vārdā nosaukta iela ir Rīgā.
* Staļiniskās Juliana Baltazara Marhļevska Rietumtautu komunistiskās universitātes mācībspēka Morica Edvarda Zilbera (1860-1941) pseidonīma Sudrabu Edžus vārdā nosauktas ielas Liepājā, Jelgavā un Rīgā.
* Par darbību pret Latvijas Republiku tiesātās nelegalās Latvijas Komunistiskās partijas revolucionāres Annas Elizabetes Kalvišķes (1910-1981) – Annas Brodeles vārdā nosaukta iela Viesītē.
* Par darbību pret Latvijas Republiku tiesātā nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas revolucionāra Leona Paegles (1890-1826) vārdā nodēvētas desmit: Cēsīs, Kuldīgā, Valmierā, Ogrē, Jūrmalā, Liepājā, Siguldā, Jēkabpilī un Ludzā.
* Nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas revolucionāra Linarda Laicena (vārdā dēvē trīs ielas: Valmierā, Jēkabpilī un Koknesē.
* Nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas kaujinieces, staļinisko represiju īstenotājas Martas Riekstas vārdā nosaukta iela Madonā.
* Par godu nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas tipogrāfijai Tipogrāfijas vārds piešķirts ielai Rīgā. Te jāpiebilst, ka Tipogrāfijas ielai Cēsīs gan nav nekāda sakara ar boļševistisko drukātavu.
* PSRS radiopropagandistes Mirdzas Ķempes (1907-1974) vārdā dēvē ielas Liepājā un Rīgā.
* PSRS propagandista literatūrā Valentīna Pikuļa (1928-1990) vārdā nosaukta aleja Rīgā.
* PSRS kinopropagandista Sergeja Eizenšteina (1898-1948) iela ir Rīgā.
* Nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas kaujiniekam, LKP Centrālās Komitejas opergrupas loceklim, LKP Rīgas apriņķa komitejas pirmajam sekretāram, Staļina okupācijas Tautas Saeimas loceklim, PSRS Augstākās Padomes deputātam un Padomju Savienības varonim Otomāram Alekasandram Oškalnam (1904-1947) par godu Oškalna ielas Daugavpilī, Valkā, Madonas novada Ošupes pagastā, Ērgļos, Jūrmalā un Apē. Jāuzsver, ka Ogres novada Birzgalē ešošajai Oškalna ielai ar komunistisko kaujinieku nav nekāda, jo pagastā pastāv ģeogrāfiska vieta „Oškalns”.
* Padomju Savienības varoņa, “Matrosova varoņdarba atkārtotāja”, 2. Baltijas frontes, 42. armijas, 7. igauņu Tallinas sarkankarogotās divīzijas, 300. strēlnieku pulka vada komandiera, Igaunijas PSRS Iekšlietu tautas komisariāta darbinieka Jakoba Kundera (1921-1945) vārdā nosaukta iela Saldus novada Blīdenē.
* PSRS Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas kaujām Staraja Rusā veltīta ir Staraja Rusas iela Rīgā.
* PSRS Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas kaujām veltīta arī Ilmeņa iela Rīgā.
* PSRS Strādnieku un zemnieku Sarkanā armijas padomju kaujiniekiem veltītas sešas ielas, kurām Partizānu ielas nosaukums: Balvos, Balvu novada Kupravā, Jūrmalā, Tukumā, Gulbenes novada Beļevas pagasta Letēs un Zilupē.
* Padomju Krievijas klientvalsts Pētera Stučkas Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas terora laika Rēzeknes Izpildu komitejas administratīvās nodaļas funkcionāra un propagandista, Latvijas Komunistiskās Jaunatnes Savienības Centralkomitejas locekļa, boļševiku laikraksta “Taisneiba” redakcijas kolēģijas locekļa Jāņa Zvīdra (18995-1920) vārdā nosaukta iela Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Sondoros.
* 1943. gada 5. maijā Centrālcietumā mirušā Balvu Šķilbēnu Sumkovas sādžā dzimušā komunistiskā revolucionāra Jāņa Logina vārdā nosaukta iela Balvos.
* Padomju Krievijas klientvalsts Pētera Stučkas Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas terora laika Valmieras Izpildu komitejas locekļa un tās iekšlietu daļas darbinieka, apriņķa padomes administratīvās nodaļas instruktora, Sarkanās strādnieku un zemnieku armijas kaujinieka pret Latvijas Republiku Jāņa Vintēna (segvārds – “Atoms”) vārdā nosaukta iela Valmieras novada Burtniekos.
* Padomju Krievijas klientvalsts Pētera Stučkas Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas terora laika Galēnu pagasta Izpildu komitejas priekšsēdētāja, terora organizētāja, PSRS Strādnieku un zemnieku sarkanās armijas karavīra Dancigas un Berlīnes ieņemšanā Ivana Sorokina vārdā nosaukta iela Preiļu novada Stabulniekos.
* PSRS Augstākās Padomes deputātam, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas loceklim, Padomju Krievijas klientvalsts Pētera Stučkas Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas terora laika oficioza “Cīņa” redakcijas kolēģijas loceklim, LPSR Miera aizstāvēšanas komitejas priekšsēdētāja biedram Arvīdam Peinem (arī Arvīds Sudrabkalns, pseidonīms “Jānis Sudrabkalns”, 1894-1975) par godu ir Jāņa Sudrabkalna iela Jūrmalā.
* PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja Vladimira Iļjiča Ļeņina Vissavienības pionieru organizācijas vārdā par Pionieru ielām dēvē trīspadsmit ielas: Ogres novada Ciemupē, Jelgavā, Rēzeknes novada Stružānos, Dobeles novadā Bēnē, Talsos, Ventspilī, Bauskā, Skaistkalnē, Engures novada Ķesterciemā, Valmieras novada Valmiermuižā, Salaspilī, Stendē un Jaunolainē.
* 1917. gada Krievijas revolūcijas boļševiku komunistiskā totalitārā apvērsuma jeb PSKP propagandā – Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijai par godu Revolūcijas ielas ir Valmieras novada Matīšos, Jelgavas novada Ozolniekos, Cēsīs, Augšdaugavas novada Taborē, Smiltenes novada Variņos, kā arī Oktobra iela Skaistkalnē. Vēl Revolūcijas iela ir Tukumā, bet vēstures materiālos nevar atrast ziņas, kuru revolūciju pieminot tā pie šī vārda tikusi, ja tā ir 1905. gada revolūcija, tad ar boļševistisko apvērsumu tai nav nekāda sakara.
* Savukārt rusifikāciju godina vairāk nekā 30 vietvārdu: Krievijas dzejnieka Aleksandra Puškina vārdā nosauktas ielas Lielvārdē, Valkā, Iecavā, Jūrmalā, Rīgā, Ludzā, Aucē, Ainažos, Daugavpilī un Kārsavā. Krievijas dzejnieka Mihaila Ļermontova vārdā nosaukta trīs ielas: Daugavpilī, Rēzeknē un Rīgā, bet Krievijas zinātnes administratora Mihaila Lomonosova vārdā divas ielas – Rīgā un Daugavpilī.
Krievijas rakstnieka Fjodora Dostojevska, dramaturgu Antona Čehova un Aleksandra Ostrovska, kā arī Krievijas un PSRS režisora Konstantīna Aleksējeva – Staņislavska ielas ir Daugavpilī. Tāpat Daugavpilī ir Krievijas ķīmiķa Dmitrija Mendeļejeva vārdā nosaukta iela.
Krievijas un PSRS selekcionāra Ivana Mičurina vārdu nes ielas Dagdā un Ogrē,
* PSRS un Krievijas Federācijas galvaspilsētas Maskavas vārdā nodēvētas septiņas ielas - Maskavas apvedceļš Ludzā, kā arī ielas Stopiņu novada Rumbulā, Rīgā, Ventspilī. Madonā, Salaspilī un Rēzeknē.
Publiskās atmiņas centrs šo ielu uzskatījumu nosūtījis tieslietu ministram Jānim Bordānam ar atgādinājumu, izvērtēt, cik adekvāti ir tas, ka daudzas Latvijas pilsētu ielas joprojām nosauktas bijušo boļševistisko revolucionāru un kaujinieku vārdos vai liecina par okupācijas laikā piekopto rusifikācijas politiku. Jāteic, ka šis nav visaptverošs „divdomīgo” ielu saraksts, jo vairākas ielas, kas nav minētas šai sarakstā atgādina par okupācijas laiku, piemēram, Omskas iela Daugavpilī vai Pleskavas iela Alūksnē.
