Četri vīri ienāk pagalmā un taujā pēc darba. Ģimene Cēsu pusē kliedē ierastus stereotipus

Nesen viņas ģimenes mājā ienāca četri sveši vīri, taujājot pēc darba. Jau bija paklīdušas baumas, ka apkārt klaiņo čigāni, lūkojot pēc svešas mantas, bet patiesība bija pavisam citāda.

Ungāri no Ukrainas

“Nē, viņi nav čigāni, kaut gan ir tumsnēji,” "Kas Jauns Avīzei" atklāj Dainas kundze. Negaidītie viesi bijuši no Ukrainas, kaut arī ne īsti ukraiņi, bet gan ungāri, no Mukačevas pierobežā. Pasaules karos robežas pārbīdītas ne reizi vien, un pēdējo reizi ungāru apdzīvotā teritorija tika PSRS, bet pēc tās sabrukuma palika Ukrainai.

“Mans vīrs strādā Probācijas dienestā un piegāja šai lietai tīri praktiski – vienkārši uzprasīja viņiem pases. Vīri tās, protams, uzrādīja, un bija redzams, ka viņi tiešām nāk no Ukrainas,” stāsta Daina. Pēc tam tālumnieki atnākuši vēlreiz uz viņu sētu, un piedāvāts darbs garāžas labiekārtošanā – cik ģimene varējusi atļauties, jo nav nekādi bagātnieki.

“Pie mums cītīgi un čakli strādāja četri cilvēki divas dienas no agra rīta līdz vēlam vakaram un darbu lieliski paveica. Mums gan mazliet pietrūka materiālu. Es viņiem samaksāju par paveikto, bet esam sarunājuši, ka atnāks vēlreiz un paveiks otru pusi darba ārmalas garāžas piebrauktuvei. Sūdzēties par viņu darbu nevaru, visu paveica labi. Mums no iepriekšējiem gadiem tur viss vēl stāvēja sabrucis,” teic saimniece. Strādnieki skaidrojuši, ka Ukrainā tā esot ierasta lieta – šādi sameklēt kādu darbu.

Kuplas ģimenes

“Esmu arī Dzērbenes kultūras nama vadītāja, sabiedriskajā centrā mums ir četras krīzes istabas – tajās dzīvo četras sievietes no Ukrainas ar bērniem kā bēgles. Sarunājos arī ar viņām un teicu, ka vēlētos zināt par šiem puišiem, kas viņi ir patiesībā. Ukrainietes man atbildēja, ka ļoti labi viņus pazīstot, dēvējot par maģāriem (vēl viens ungāru apzīmējums – Red.). Ukrainā braukājot apkārt, piedāvājot savus pakalpojumus. Tādā veidā viņi savām ģimenēm pelnot iztiku, tajās esot vismaz seši bērni. Mukačevā vienmēr bijuši diezgan slikti sadzīves apstākļi,” zina teikt Daina.

Kara laikā no Ukrainas atļauts izbraukt daudzbērnu tēviem. “Ukraiņu sievietes man skaidroja, ka vēlētos, lai ārpus valsts tiek arī viņu dzīvesbiedri – nopelnīt kaut kādu naudu, neesot samaksāti komunālie maksājumi. Veids, kādā piepelnās šie četri vīri, esot vienīgais šobrīd iespējamais. Bezdarbnieku pabalsts tur esot apmēram 30 eiro mēnesī,” saka Daina.

Simtiem darba piedāvājumu

Viena no ukrainietēm Dzērbenes pagastā aizvieto apkopēju – dežuranti, cita joprojām attālināti strādā Ukrainas bankā, pārējās iet palīgos vietējiem zemniekiem nolasīt zemeņu ražu un citos darbos. Daina atzīst, ka ukraiņi ir ļoti čakli un šiem cilvēkiem varot uzticēties. Pavasarī gājuši arī meža darbos, stādījuši jaunās eglītes.

Pieredzētajā Daina dalījās arī "Facebook", ievietojot ziņu par Ukrainas vīriem, kas meklē darbu: “Varu teikt, ka feisbuks uzsprāga. Cilvēki daudz dalījās, man arī zvana un raksta no visas Latvijas, prasot, kā darbs paveikts, citi arī to vēlas piedāvāt. Piedāvājumu šiem vīriem jau ir simtos, kas bija ļoti negaidīti. Viņi mani neapzaga, tas tiešām vīriem nebija prātā. Es devu viņiem savu busiņu grants atvešanai – pilnībā uzticējos.”