
Rihards Kols kritizē Roberta Zīles izteikumu, it kā Latvija nediplomātiski "iekšējas problēmas nes uz Briseli"

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Rihards Kols (NA) iebildis savas partijas biedram un kolēģim Eiropas parlamentā, bijušajam Latvijas finanšu ministram Robertam Zīlem par to, vai Latvijai ir savas problēmas jāaktualizē starptautiskā līmenī.
Ko par iespējamo LV izstāšanos no Stambulas konv. saka citu valstu EP deputāti? Kaunina, lamā? Atbilde joprojām ir: “neko” un “nē”.
— Rihards Kols (@RihardsKols) October 20, 2025
Ko IR teikuši citu valstu kolēģi? Ka LV valdošo partiju pārstāvji aktīvi mēģina celt šo jaut. starptaut. dienaskārtībā - dažādos formātos/līmeņos. pic.twitter.com/oRRgJcd7Ok
Mikroblogošanas vietnē "X" Kols norāda, ka citu valstu deputāti Eiropas Parlamentā Latviju nestrostē par iespējamo izstāšanos no Stambulas konvencijas, bet norāda, ka valdošo partiju pārstāvji aktīvi mēģina dažādos formātos un līmeņos celt šo jautājumu starptautajā dienaskārtībā.
Šādi viņš reaģēja uz Zīles intervijā pausto tēzi, ka "šķiet, ka diemžēl Latvijas valdošo partiju pārstāvji pārkāpj nerakstīto principu – savas valsts iekšējās problēmas nekad nenest uz āru risināšanai Briselē vai Strasbūrā, un nekautrējas pat apmelot savus politiskos konkurentus Latvijā."
Kā jau vēstīts, Saeimas deputātu vairākums aizvadītajā ceturtdienā atbalstīja Nacionālās apvienības (NA), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), "Apvienotā saraksta" (AS) deputātu sagatavoto deklarāciju, kuru tās pasniedz kā "alternatīvu Stambulas konvencijai", kuru savukārt šīs partijas grasās denonsēt. Septembra izskaņā, pateicoties ZZS balsojumam Saeimā par Stambulas konvencijas denonsēšanu, sākās izteikta nestabilitāte valdības koalīcijā.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.