Dūklavs grib kūrēt nacionālo drošību
Izjūkot ilggadējam Latvijas politikas smagsvaram – Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), tās Saeimas frakciju atstāja trīs deputāti. Izmaiņas skāra arī Nacionālās drošības komisiju (NDK), kur Māra Kučinska vietā tagad ievēlēts Jānis Dūklavs. Saeimas kuluāros runā, ka viņš pat gribētu pretendēt uz NDK vadītāja vietu, taču var gadīties, ka Dūklavam pat nebūs iespējas piedalīties komisijas sēdēs.
Atbilstoši Saeimas kārtības rullim NDK sastāvā ievēlē pa vienam deputātam no katras frakcijas. Šī komisija veic specdienestu parlamentāro uzraudzību un apstiprina valsts slepenāko iestāžu – Satversmes aizsardzības biroja (SAB), Valsts drošības dienesta, Militārā izlūkošanas un drošības dienesta – budžetus.
Visslepenākā Saeimas komisija
Minēto dienestu vadītāji komisijai regulāri sniedz ziņojumus un pārskatus par situāciju valstī un tuvējo kaimiņvalstu aktivitātēm. Visas komisijas sēdes ir slepenas un notiek īpaši pret jebkāda veida noklausīšanos vai pieslēgšanos aprīkotā telpā.
Līdz šī 16. jūnijam NDK vadīja bijušais premjers Māris Kučinskis, taču, sašķeļoties ZZS, tās frakciju kopā ar viņu pameta arī Raimonds Bergmanis un Edgars Tavars. Tā kā Kučinskis ZZS frakciju vairs nepārstāvēja un citā arī neiestājās, ZZS bija visas tiesības pieprasīt viņa nomaiņu NDK, un to politiskais spēks arī izmantoja.
Tajā pašā 16. jūnijā par NDK jauno locekli no ZZS ar Saeimas balsojumu apstiprināts bijušais zemkopības ministrs Dūklavs. Tomēr Saeimas balsojums nenozīmē, ka jaunievēlētajam NDK loceklim automātiski ir tiesības piedalīties tās sēdēs.
Piecdesmit pret piecdesmit
Ņemot vērā darba specifiku, ikvienam NDK pārstāvim nepieciešama visaugstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam, tāpēc SAB pirms tās izsniegšanas veic visai pamatīgu pārbaudi. Tas, ka kādam šī pielaide kādreiz bijusi, vēl neko nenozīmē, un katras jaunievēlētas Saeimas deputātiem arī pēc atkārtotas ievēlēšanas jārēķinās ar pārbaudes laiku.
Iepriekšējās Saeimas laikā Dūklavs bija ministrs, un viņam pielaide valsts noslēpumam bija, taču kopš tā laika pagājuši gandrīz četri gadi, kuru laikā deputāta vārds izskanējis skaļos skandālos.
Vairāki aptaujātie Saeimas deputāti, kuri gan izvēlējās palikt anonīmi, prognozē, ka Dūklava izredzes saņemt pielaidi ir vērtējamas kā 50 pret 50. Likumā paredzēts, ka SAB pārbaude var ilgt pēc formulas 2+2 – vispirms divus mēnešus, taču vajadzības gadījumā padziļinātas pārbaudes veikšanai šo laiku var pagarināt vēl par diviem mēnešiem.
Šobrīd NDK sastāvā (ieskaitot Dūklavu) ir septiņi deputāti, taču jauns komisijas vadītājs pēc Kučinska aiziešanas nav ievēlēts. Komisijas darbu tas gan nekādi neietekmē, jo tās priekšsēdētāja biedre ir Jaunās Vienotības deputāte Inese Lībiņa-Egnere, kura var noteikt gan komisijas darba kārtību, gan vadīt sēdes.
Zeme ostā un 15 ļimončiki
2017. gadā atklātībā nokļuva Rīdzenes sarunas – vairāku gadu garumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki bija noklausījušies un ierakstījuši politiķa Aināra Šlesera viesnīcā Rīdzene īrētajā numurā notiekošo.
Lai apspriestu biznesu, politiku un ietekmes sfēras, tur tikās tā laika valsts ietekmīgākie uzņēmēji un politiķi, ieskaitot toreizējo Ventspils mēru Aivaru Lembergu.
Žurnāla Ir publiskotajā ierakstu atreferējumā lasāms, ka “sarunu laikā, iespējams, dzirdams, kā Dūklavs palūdz Šleseram kā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājam palīdzību vienā praktiskā jautājumā”.
Viņam tīri privāti piederot ostā viens vairāku hektāru zemes gabals Daugavas kreisajā krastā, kas reģistrēts zem vairākām firmiņām. Īpašnieki esot vairāki, un visi zem svešām famīlijām. Pašam viņam it kā piederot 10%, bet kompanjoni vēlētos to pārdot un saņemt 15 ļimončikus.
Izcēlās skandāls, jo ministra amatpersonas deklarācijā par šādu īpašumu datu nebija, un apsvērt demisiju Dūklavam ieteica pat Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Tomēr ministrs demisionēt atteicās, bet KNAB pārbaude likuma priekšā neko nosodāmu Dūklava darbībās nekonstatēja.
Kompanjons no Krievijas kara industrijas
2018. gada maijā atklājās, ka Dūklava kompanjons Piebalgas alū ir Krievijas uzņēmējs Igors Šeheļevs, kuram piederēja gandrīz puse no uzņēmuma. Krievijā Šeheļevam piederēja uzņēmums Finsudprom, kura struktūrā ir atrodama Jaroslavļas kuģubūves rūpnīca.
Tajā ražo gan ātrgaitas kuterus, gan patruļkuģus, gan speciālos desanta kuģus Krievijas armijai. Tiesa gan, investīcijas alus biznesā Latvijā Šeheļevs veicis jau 2007. gadā, un Dūklavs apgalvoja, ka par sava partnera uzņēmumiem citur pasaulē neesot interesējies. Arī Latvijas drošības iestādes par kontaktiem ar Šeheļevu viņam neesot neko jautājušas. Formāli Šeheļevs ir Lietuvas pilsonis.
Šeheļevam arī tolaik piederēja Ventspils zvejas un jahtu ostā esošais uzņēmums Baltic Marine Fishing Company. 2019. gadā Jaroslavļas kuģu būvētava iekļauta Amerikas Savienoto Valstu sankciju sarakstā. Piebalgas alus pērn pārdots Cēsu alum, kur 99% pieder Somijas koncernam Olvi, Dūklavs par darījumu saņēmis 170 000 eiro.
Dūklavs ir visai ietekmīgs Zemnieku savienības politiķis, savulaik kandidējis uz tās vadītāja amatu. Viņa simpātijas pret Lembergu ir vispārzināmas, un tās ir abpusējas, kas arī var kļūt par šķērsli valsts noslēpuma pielaides saņemšanai. Zinātāji stāsta, ka SAB darbinieks, kurš nodarbojas ar augstākā līmeņa pielaižu piešķiršanu, savā darbā ir ļoti piekasīgs (labā nozīmē), tātad jebkurš NDK locekļa kandidāts tiek vērtēts ļoti rūpīgi.
